Vieta: Aizputes pilsēta
Priekšmeti: Atklātnes, Latvija, Ielas, Aizpute (Aizputes novads, Latvija)
Anotācija: Pilsētas galvenā iela ir 480 m garā Atmodas iela (agrāk Lielā iela, Padomju iela).Atmodas ielai aiz 31. nama sadaloties, sākas Jelgavas iela un Kalvenes iela. Jelgavas iela (1790 m gara) ir sena ceļa vieta, tās sākums bijis apbūvēts jau 1797.g. Kalvenes iela ir otra garākā iela pilsētā (2050 m). Tā sākas pilsētas centrā, beidzoties Atmodas ielai. Par ielu sazarojumā redzamo ēku (Kalvenes ielā 1) pirmās ziņas atrodamas 1846.g. veidotajā plānā. Ēkai ir vairāki dažādos periodos būvēti apjomi, kuri tikai XIX un XX gs. mijā apvienoti vienā. Otrais stāvs un jumts izveidots XIX gs. otrajā ceturksnī. Reizē ar tā būvi, iespējams, celta otra ēka, kas XIX gs. otrajā pusē apvienota ar pirmo zem kopīga jumta. Mājas īpašniece bija Johanna Hercenberga. Izvietojuma dēļ māja ieguvusi nosaukumu „Šekumercenbergs”..
Objekta tips: Atklātne
Datu nesējs: Papīrs
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 atklātne, fotogrāfija, 8,5 x 11,5 cm
Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Nodaļa: Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas lasītava
Novietojuma kods: IAt/77(L)
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietuLai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (4)
-
Ivars Silārs 2011. gada 26. jūlijs, 14:43:06
-
-
Ivars Silārs 2011. gada 26. jūlijs, 15:35:33
-
-
Ivars Silārs 2014. gada 10. marts, 21:05:18
-
-
Ginta Zalcmane 2014. gada 30. marts, 15:37:42
-
Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.Ir pamats šaubām par norādīto ēkas celtniecības laiku: 1798-1802. Minētajā laikā dzīvojamās mājas necēla četrus gadus. Tās parasti tika uzceltas vienas vasaras laikā. Senākā liecība, kāda par šo namu ir atrodama Latvijas Valsts vēstures arhīvā, ir 1816. gada pirkšanas/pārdošanas akta noraksts. Minētajā gadā Aizputes Pilsmuižas īpašnieks barons fon Renne šo savu namu pārdod Piltenes Kluba Sabiedrībai (Aizpute līdz 1819. gadam bija Piltenes apgabala galvaspilsēta, kurā atradās Piltenes apgabala Landrātu kolēģijas sēdeklis). Ēka šīs sabiedrība īpašumā palika arī pēc Piltenes Landrātu kolēģijas darbības izbeigšanās 1819. gada martā. Protams, gandrīz visi landrāti bija muižu īpašnieki, taču pilsētas iedzīvotāji (arī vācieši) šo māju dēvēja nevis par muižnieku, bet par „Vācu klubu”. Piltenes Kluba Sabiedrība pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas valsts laikā, un 1927. gadā tā dāvināja šo savu namu Vācu Vecāku Savienībai Latvijā (VVSL) skolu uzturēšanai. Saskaņā ar sabiedrisko lietu ministra 1938. gada 12. decembra lēmumu VVSL tika pārreģistrēta par Vācu vecāku biedrību ar sēdekli Rīgā. Attiecīgs ieraksts 1939. gada 27. aprīlī izdarīts arī Aizputes pilsētas zemesgrāmatā. Tātad Aizputes apriņķa kooperatīvs šo ēku nomāja. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies.
KĻŪDA! Iepriekšējais komentārs attiecas uz Aizputes apriņķa kooperatīva ēku Lielā [Atmodas] ielā 26. Pareizi: Anotācijā minētā ēka veciem aizputniekiem nebija vis „Šekumercenbergs”, bet „Šekumercenberģis”, un pirmās ziņas par šo vietu atrodamas jau 1843. gadā, kad baronese Jūlija fon Zakena pārdod par 10 sudraba rubļiem savu būvlaukumu starp Jelgavas un Boju [agrākais Kalvenes ielas nosaukums] ielām, sauktu par Trīsstūri, ratniekam Frīdriham Kristofam Langem, kurš tajā pašā gadā uzceļ te savu namu. Ebrejiem Hercenbergiem šis fotogrāfijā redzamais nams piederēja jau kopš 1894. gada. Kā pirmais - Žanno, tad Jozefs, pēc tam Jozefa mantinieki.
Fotogrāfija tapusi ne agrāk kā 1957. gadā, kad tika nodota ekspluatācijā 2 stāvu mūra dzīvojamā ēka tagadējā Kalvenes (tolaik Komjaunatnes) ielā.
Paldies par gada skaitļa labojumu.