Vieta: Burtnieku pagasts
Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Sievietes, Portreti, Burtnieku pagasts (Burtnieku novads, Latvija)
Anotācija: No kreisās sēž Vera Prauliņa, Ernests Prauliņš un Arvīds Prauliņš. Sieviete virs Ernesta, iespējams, ir viņa sieva Milda Prauliņa, dzimusi Pētersone.
Prauliņu ģimenes (Ernesta + Mildas, ar meitām Rūtu un Maiju) bēgļu gaitas sakas 1944. g. vasaras beigas kad Sarkanā Armija tuvojas Rīgai. Nerealizējās cerības bēgt uz Zviedriju, bet radās iespēja tikt uz vācu kuģa, kas Rīgu atstāja 7. oktobrī. Tas bija gandrīz pēdējais moments – vācieši evakuējās no Rīgas 10. oktobrī. Pārpildītais kuģis nakts braucienā noveda mūs Dancigā. No turienes vācu bēgļu organizācija pārveda mūs uz piejūras pilsētu Swinemunde, kur dzīvojām baraka ar 10 cilvēkiem istaba. Mūsu mantām istabā nebija vietas – tās bija jānoliek šķūnītī, kur zagli nozaga lielo daļu. No Swinemundes nonācām maza Deutsche Krone priekšpilsētā (tagad Walcz, Polijā). Ciemata ļaudīm katrā mājā bija jāuzdod viena istaba bēgļiem, ko tie nedarīja ar prieku. Caur latviešu bēgļu organizācijām uzzinājām par latviešu agronoma rīkotiem kursiem Sleswig Holsteinas apgabalā, kur bēgļus apmācīja jaunos arodos, lai rastos darba iespējas. Tēvs aizbrauca mācīties par piena pārraugu, kamēr sieva un meitas palika ciemata. Tur tuvojās fronte. Tēvs atgriezās un veda ģimeni uz rietumiem, kur bija nolīgts darbs Bunsdorfas ciemā, Sleswig Holsteinā. Visur valdīja haoss, bet sasniedzām Bunsdorfu, kur ģimenei piešķīra mazu jumta istabiņu. Šeit sagaidījām baltzvaigzņotos amerikāņu tankus. Pēc kaŗa, vietējā angļu administrācija sāka organizēt bēgļu nometnes. Nonācām Flintbekā pie Ķīles, vēlāk Rendsburgas nometnē. No turienes Ruta aizbrauca uz Kasseli izpalīdzēt viņas tantei, kuŗa gaidīja bērniņu [iespējams, ka tā tante bija Ernesta brāļa, LKOK nr.3/1043 Jāņa Voldemāra sieva, kura Vācijā dzemdēja meitu Daci- mana piezīme]. Kasselē Rūta pavadīja gandrīz gadu, apmeklējot latviešu vidusskolu. Pa to pašu laiku Maija pabeidza pamatskolu Rendsburgas nometnē. Rendsburgas nometni likvidēja un ģimeni pārcēla uz Ķīles-Friedrichortas nometni, kur abas meitenes apmeklēja nometnes vidusskolu. Skola uzveda vairākas teātra izrādes, darbojās koris, bija nometnes mākslas izstādes un uzturējās latviešu luterāņu draudze. Kad vidusskola beidza darboties skolotāju izceļošanas dēļ, jaunieši turpināja studijas apvienotā vidusskola Pinnebergā pie Hamburgas un dzīvoja internātā. Vēcāki palika Ķīlē. Ruta beidza vidusskolu Pinnebergā. Ķīles-Fridrichortas nometni arī likvidēja un ģimeni pārcēla uz Neistati, vienu no pēdējām latviešu nometnēm angļu zonā. Tur darbojās latviešu vidusskola, kuŗu Maija pabeidza īsi pirms izceļošanas uz Ameriku 1950. gada. Tā kā Rūta bija tagad pilngadīga, izceļošanai viņai vajadzēja atsevišķu galvojumu. Vecāki ar Maiju izceļoja jūnijā uz Pierre, SD; Rūta sekoja vēlāk uz Linkolnu, Nebraskā. Gadu vēlāk visa ģimene atkal apvienojās Minneapoles pilsētā, Minesotā.
(Ziņu avots: https://balticdesigners.com/dpnew).
Objekta tips: Fotogrāfija
Datu nesējs: Fotopapīrs
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 fotogrāfija
Oriģināla glabātājs, partneris: Jānis Prauliņš
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (3)
-
Jānis Prauliņš 2017. gada 30. jūnijs, 19:05:32
-
-
Jānis Prauliņš 2017. gada 30. jūnijs, 19:15:57
-
-
Lilita Rašmane 2017. gada 3. jūlijs, 12:11:38
-
Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.Iespējams, tā "asinskārīgā" būtne virs Ernesta ir viņa sieva Milda Prauliņa, dz. Pētersone. Bet tagad nopietni par tiem laikiem. Prauliņu ģimenes (Ernesta + Mildas, ar meitām Rūtu un Maiju) bēgļu gaitas sakas 1944. g. vasaras beigas kad Sarkanā Armija tuvojas Rīgai. Nerealizējās cerības bēgt uz Zviedriju, bet radās iespēja tikt uz vācu kuģa, kas Rīgu atstāja 7. oktobrī. Tas bija gandrīz pēdējais moments – vācieši evakuējās no Rīgas 10. oktobrī. Pārpildītais kuģis nakts braucienā noveda mūs Dancigā. No turienes vācu bēgļu organizācija pārveda mūs uz piejūras pilsētu Swinemunde, kur dzīvojām baraka ar 10 cilvēkiem istaba. Mūsu mantām istabā nebija vietas – tās bija jānoliek šķūnītī, kur zagli nozaga lielo daļu. No Swinemundes nonācām maza Deutsche Krone priekšpilsētā (tagad Walcz, Polijā). Ciemata ļaudīm katrā mājā bija jāuzdod viena istaba bēgļiem, ko tie nedarīja ar prieku. Caur latviešu bēgļu organizācijām uzzinājām par latviešu agronoma rīkotiem kursiem Sleswig Holsteinas apgabalā, kur bēgļus apmācīja jaunos arodos, lai rastos darba iespējas. Tēvs aizbrauca mācīties par piena pārraugu, kamēr sieva un meitas palika ciemata. Tur tuvojās fronte. Tēvs atgriezās un veda ģimeni uz rietumiem, kur bija nolīgts darbs Bunsdorfas ciemā, Sleswig Holsteinā. Visur valdīja haoss, bet sasniedzām Bunsdorfu, kur ģimenei piešķīra mazu jumta istabiņu. Šeit sagaidījām baltzvaigzņotos amerikāņu tankus. Pēc kaŗa, vietējā angļu administrācija sāka organizēt bēgļu nometnes. Nonācām Flintbekā pie Ķīles, vēlāk Rendsburgas nometnē. No turienes Ruta aizbrauca uz Kasseli izpalīdzēt viņas tantei, kuŗa gaidīja bērniņu [iespējams, ka tā tante bija Ernesta brāļa, LKOK nr.3/1043 Jāņa Voldemāra sieva, kura Vācijā dzemdēja meitu Daci- mana piezīme]. Kasselē Rūta pavadīja gandrīz gadu, apmeklējot latviešu vidusskolu. Pa to pašu laiku Maija pabeidza pamatskolu Rendsburgas nometnē. Rendsburgas nometni likvidēja un ģimeni pārcēla uz Ķīles-Friedrichortas nometni, kur abas meitenes apmeklēja nometnes vidusskolu. Skola uzveda vairākas teātra izrādes, darbojās koris, bija nometnes mākslas izstādes un uzturējās latviešu luterāņu draudze. Kad vidusskola beidza darboties skolotāju izceļošanas dēļ, jaunieši turpināja studijas apvienotā vidusskola Pinnebergā pie Hamburgas un dzīvoja internātā. Vēcāki palika Ķīlē. Ruta beidza vidusskolu Pinnebergā. Ķīles-Fridrichortas nometni arī likvidēja un ģimeni pārcēla uz Neistati, vienu no pēdējām latviešu nometnēm angļu zonā. Tur darbojās latviešu vidusskola, kuŗu Maija pabeidza īsi pirms izceļošanas uz Ameriku 1950. gada. Tā kā Rūta bija tagad pilngadīga, izceļošanai viņai vajadzēja atsevišķu galvojumu. Vecāki ar Maiju izceļoja jūnijā uz Pierre, SD; Rūta sekoja vēlāk uz Linkolnu, Nebraskā. Gadu vēlāk visa ģimene atkal apvienojās Minneapoles pilsētā, Minesotā.
Te ir šī raksta avots ar visām bildēm https://balticdesigners.com/dpnew/search.php?action=filter&filled=1&whichtype=links&titlecondition=like&donornamecondition=like&donornamesearch=Rūta+Prauliņa&photodescriptioncondition=like&descriptioncondition=like&timecondition=between&page=2
Paldies par informāciju.