Skolotājs - teologs Ansis Jūlijs Eglītis (1906-1958), [193-]

Vieta: Cēsu pilsēta

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Cēsis (Cēsu novads, Latvija), Latvija, Portreti, Cepures, Augu selekcionāri, Priekuļu selekcijas stacija, Brilles, Eglītis, Ansis Jūlijs, 1906-1958

Anotācija: Skolotājs Ansis Eglītis (Cēsu pilsētas draudzes baznīcas grāmatā-Hanss Juliuss Eglit) dzimis 1906.gada 21.septembrī Cēsīs.Tēvs rūpnieks-namdaris-tirgotājs Jānis Eglītis (1874.-1922.) , māte Karolīne Elizabete (dzimusi Šloss) (1883.-1924.) . Ģimenē vēl jaunākie brāļi Paulis (1907.) (vēlāk rūpnieks-tirgotājs, Valters (1909.), Ernests (1912.) un māsa Velta (1917.). Ansis Eglītis – skolotājs mācījies no 1916.–1918.g. privātskolā Cēsīs, no 1918.–1919.g. Longīna Ausēja ģimnāzijā Cēsīs, no 1920.–1922.g. Cēsu Valsts ģimnāzijā. 1922.gada 12. maijā 47 gadu vecumā mirst Anša tēvs Jānis Eglītis. Ansis vēl 15 gadu jauns pusaudzis. Pēc diviem gadiem 1924.gada 12.maijā mirst Anša māte Karolīne Elizabete (dzimusi Šloss) 41 gadu vecumā. No 1922.–1926.g. Ansis mācās Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā. Kopš 1929.g. studēja Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātē. Salaulāts 1933.g. 30.septembrī ar Cēsu fotogrāfa Gotlība Matīsa (1878.-1944.) meitu Jautrīti Matīsu (1911.-1998.). 1935.g studijas pārtrauca ģimenes pieauguma dēļ. No 1934.–1940.g. ticības mācības skolotājs Cēsu amatniecības skolā. Padomju okupācijas laikā 1941.g. aprīlī un maijā strādā par sētnieku tēva būvētajā, nacionalizētajā mājā Cēsīs, Dārza, tagad Bērzaines ielā 28. Vācu okupācijas laikā Ansis saimniekoja sievas tēva fotogrāfa Gotlība Matīsa lauku saimniecībā Valmieras apriņķa Vaidavas pagasta “Kaulēnos”. 1946.gada 12. augustā 18:00 bars bruņotu čekistu aplenc Vaidavas “Kaulēnu” mājas un veic kratīšanu. Mājās nacionālais partizānis -mežabrālis Imants Hagendorfs, Anša sieva Jautrīte Eglīte ar vecāko māsu Skaidrīti Matīsu (prec.Āboliņš) (1910-1975.), jaunāko māsu Amandu Matīsu (vēlāk Apsīte) (1926.-1994.), māti Amāliju Matīsu (G[J]enškinu) (1889.-1968.) un mazajiem bērniem Uldi, Andri un Māru. Imantam Hagendorfam izdodas izrauties no čekistiem caur aplenktās mājas verandu.Mazo bērnu un ģimenes tuvinieku klātbūtnē Anša sievu Jautrīti Eglīti (Matīsu) Valmieras čeka arestē un iesloga Valmiermuižas cietumā par Vaidavas nacionālo partizānu-mežabrāļu, īpaši Imanta Hagendorfa slēpšanu un atbalstīšanu. 1945.–1948.g. Ansis strādā par agronomu Duntes pagasta “Bangās”, Limbažu pusē. Kopš 1949.gada ar ģimeni dzīvo Cēsu apriņķa Priekuļos un strādā par agronomu-selekcionāru Priekuļu Selekcijas un izmēģinājumu stacijā. Skolotājs Ansis Eglītis izveidoja nebirstošu zirņu formu Tenax, kuru uzlabošanu turpinājis. Ģimenē dzimuši seši bērni – Uldis (1934.-1911.), Andris (1936.-2015.) -10 gadu vecumā pildījis sakarnieka uzdevumus starp māti Jautrīti un Vaidavas nacionālajiem partizāniem -mežabrāļiem, Māra (1938.-1998.) - vēlāk Salaspils Nacionālā botāniska dārza agronome-selekcionāre izveidojusi upeņu šķirni “Māra” u.c., Valdis (1941.-1941.) un dvīnīši Guntis un Gunta (1945.-1945.). Skolotājs Ansis Eglītis miris 1958. gada maijā 51 gadu vecumā. Apbedīts 5.maijā, Bērzaines kapsētā, Cēsīs.
(Nacionālais partizānis Imants Hagendorfs dzimis 1923.g. Jēkabpilī un miris Krievijā ieslodzījumā Padomju nāves nometnē 1952.g. 23.februārī).

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: Gotlībs Matīss

Atslēgvārdi: Agronomi, Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (2)

Valdis Apsītis 2017. gada 17. marts, 14:58:04

Anotācijas beigās BŪTU PAREIZI - ... nāves nometnē 1952.g. 23.februārī).

Valdis Apsītis 2023. gada 28. novembris, 23:03:18

Paulis Oļģerts Eglītis (1907.-1958.)

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.