Vieta: Aglonas pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Katoļu baznīcas ēkas, Aglonas pagasts (Aglonas novads, Latvija), Aglonas Bazilika, Aglona (Aglonas novads, Latvija)

Alternatīvais nosaukums: Latgale. Aglūnas baznīca

Anotācija: Aglonas baznīcas (no 1980.gada - bazilikas) dibināšana ir saistīta ar dominikāņu ordeņa darbību Latgalē 17.gadsimta beigās. Ar vietējās muižnieces Evas Justīnas Šostovickas (dz. Selickas) atbalstu tika iegūta zeme būvniecībai. Aglonas koka baznīca ir celta 1699.-1700.gadā kā otrs dominikāņu ordeņa atbalsta punkts (ordeņa darbības sākumi Latgalē ir Pasienē). 1700.gadā pāvests Inocents XII apstiptina jauno Aglonas sv. Dominika konventu un baznīcu. Sākotnēji gan baznīca, gan klosteris bija koka celtnes, bet no 1720. līdz 1780.gadam tika uzcelts vēlaikais mūra klosteris, bet no 1768. līdz 1780.gadam tika celta Aglonas mūra baznīca. 1800.gadā jaunā mūra baznīca konsekrēja Mogiļevas metrapolīta palīgbīskaps Jānis Benislavskis. Aglonas baznīca ir celta barokālā stilā un tiek dēvēti par šī laikmeta stila šedevriem, kas raksturo kontrreformācijas ideoloģisko saturu - pamācīt, stiprināt ticībā iepriecināt un likt "apjaust debesu dižumu un svētlaimi". 1980.gadā atzīmējot baznīcas 200.jubileju pāvests Jānis Pāvils II piešķīra bazilikas - Basilica mionoris - nosaukumu. Pirms pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklēšamas Aglonas bazilikai un tās apkārtnei tika veikta rekonstrukcija, izveidojot sakrālo laukumu. Izveidoja apakšbaznīcu, aiz kuras altāra atrodas kriptas, kurās apbedīti:pirmais latviešu kardināls Julians Vaivods, Dieva kalps bīskaps Boļeslavs Sloskāns un bīskaps Jāzeps Rancāns.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Izdevējs: Rīga : Foto V. Upītis

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Jānis Goldšmits

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka