Vieta: Lazdonas pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Lazdonas pagasts (Madonas novads, Latvija), Latvija, Karavīri, Medicīnas māsas, Pirmais pasaules karš, 1914-1918, Medicīna, militārā, Lazdonas muiža (Latvija), Ārsti, Vīksniņš, Oskars, 1887-1957, Barbans, Eduards, 1893-1964, Krieviņa-Bērziņa, Marianna, 1893-1963

Anotācija: Pirms vairāk nekā 30 gadiem Madonas muzejam nodotas divas fotogrāfijas, to dāvinātāja teikusi – tās saglabājušās no tā laika, kad viņas mamma, praulēniete Marianna Krieviņa-Bērziņa (1893-1963), ap 1917. – 1918. gadu bijusi sanitāre kādā armijas slimnīcā Kijevā. Pagājušajā pavasarī[2015g], uzmanīgāk ieskatoties fotogrāfijā, muzeja darbinieki saprata – tā uzņemta nevis Kijevā, bet Lazdonas muižas parkā. Grupas fotogrāfijā, kas datējama ar 1915. – 1916.gadu, parkā pie muižas ēkas atpazīti ārsts Oskars Vīksniņš (1887-1957, bijis vēlāk ārsts arī Latviešu strēlnieku lazaretē), ārsta palīgs Eduards Barbans (1893-1964) un jau minētā Marianna Krieviņa-Bērziņa
Lazdonas muiža pastāv vismaz kopš XVI gs. otras puses, XVII gs. tās īpašnieki bija Klebeku dzimta, XIX gs – Budenbroki. 1862.gadā muižu nopirka Pēterburgas izglītības darbinieks (strādāja Gatčinas augstdzimušo bāreņu namā-institūtā) Karls (fon) Stankievics, kas arī 1870-o gadu pirmajā pusē organizējis muižas jaunās dzīvojamās ēkas celtniecību. Viņa dēls bijis ārsts. 1890.gadā muižu rentēja Līvenu dzimtas pārstāvis, bet no 1894.gada - Edgars fon Strandmans
1904.gadā muižu nopirka Teodors Johans (Jānis) Šmits (17.(29.)12.1849-1925), viņa tēvs Jānis Šmits bijis skolotājs Piebalgā. T.Šmits studējis 1867-71.g. Tērbatas universitātē matemātiku, tad 1871.-75.g. Ceļu inženieru institūtā Pēterburgā, no 1876.g. bijis dzelzceļu inženieris, arī priekšnieks Dienvidkrievijāi. T.Šmita dzīvesbiedre no Krievijas, agri mirusi. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Šmits ar ģimeni pārcēlies uz Latviju, tēvs vēl strādājis Satiksmes ministrijā, miris, inspicējot Staiceles līnijas dzelzceļa būvniecību. Agrārreformas laikā viņam atstāta muižā neatsavināmā daļa 72,1 ha, arī kādas 6 ēkas. Tur saimniekojis T. Šmita dēls Mihails, kurš Otrā pasaules kara laikā Lazdonu atstājis. Viņš gan pašā kungu mājā (pilī) nedzīvoja, to izīrēja, bet pats mitinājās baltajā divstāvu ēkā aiz pils
Pēc Otrā pasaules kara Lazdonā tika izveidota kažokzvēru audzēšanas saimniecība, un pilī bija tās kantoris, vēlāk tur izvietotas arī citas administratīvas iestādes un dzīvokļi. 90.gadu pirmajā pusē īpašumu atguva kādreizējo īpašnieku pēcteči, saimnieki vairākkārt mainījās. Sākumā pārpircējiem bijuši dažādi ēkas izmantošanas plāni, kas tagad pārtrūkuši un ēka stāv neizmantota un pamesta
No laikr . “Dzimtenes Vēstnesis” :1914.-1915.g. 1914.g. oktobra sākumā kungu mājā ierīkota karavīru lazarete. Īpašnieks T.Šmits tai atvēlēja 5 telpas, paredzētas 20 ārstējamo gultas, no tām 6 par saviem līdzekļiem uzturējis T.Šmits, pārējām līdzekļus vāca pārsvarā Lazdonas pareizticīgo draudze. Lazarete iesvētīta 1914.ga. 12.oktobrī, kad tur jau kādu nedēļu uzturējušies pirmie ievainotie. Ārsta sākumā bija Nikolajs Bernikers (1882., beidzis Kazaņas universitāti 1910.g). Jau rudenī bija runas, ka jādibina uz vietas Krievijas Sarkanā krusta nodaļa, bet tur zināma nesaprašanās. Sākumā lazarete darbojās zem Rīgas Sarkanā krusta. 1915.g. martā sāka Madonā darboties Krievijas Sarkanā krusta biedrības 8.Cēsu komiteja (?kā Cēsu apriņķa astotā apakšnodaļa, jo, piem. 2.komiteja bija Kalsnavā?). Madonas komitejas goda priekšnieks bija slepenpadomnieks Teodors Šmits, priekšnieks izmeklēšanas tiesnesis Madonā A.Florianskis, priekšnieka biedrs zemnieku virstiesas priekšnieks Madonā Sergejs Kuks(1866-) un kasieris-rakstvedis muižas pārvaldnieks A.Runka. Madonas komitejas pārraudzībā darbojušās Lazdonas un Cesvaines lazaretes. 1915.g. 15.martā Lazdonas lazaretē ievesti jauni slimnieki pēc tam, kad tā kopš janvāra bijusi bez ievainotajiem. Tad ievesti viens latvietis no Valmieras apriņķa, viens igaunis no Pērnavas apriņķa, viens žīds, viens muhamedānis, viens vācu kolonists un 6 krievi.
Atpazīti darbinieki praulēnieši – Eduards Barbans (1893. – 1964.) un Marianna Krieviņa-Bērziņa (1893. -1963.), domājams, ka ārsts tobrīd Oskars Vīksniņš (1887.Priekuļi – 1957. ASV).

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka