Vieta: Cēsu pilsēta

Priekšmeti: Fotogrāfi, Rokas zīmogi, Matīsu dzimta, Matīss, Gotlībs, 1878-1944

Anotācija: Gotlībs Matīss Otto dēls, fotogrāfs dzimis 1878. gada 11. februarī Jaungulbenes "Siliņos". Otto Matīsa otrās sievas Lienes (Runces) vecākais dēls. Ģimenē astoņi bērni no tēva trijām sievām (pirmā Marija (Īlinga (1843-1876) un otrā Liene (Runcis (1856-1890) agri mirušas). Trešā sieva Anete Jaunozola.
Gotlībs un brālis Roberts saņem no tēva 17 zelta rubļu un dodas "pasaulē laimi meklēt". Gotlībs izmācās sedlenieka amatu un māldera māku. Bet gadsimta sākums ar jaunajām tehnoloģijām satrauc jauno censoņu sirdis un abi brāļi nolemj apgūt foto amata māku. Gotlībs mācas Pēterburgas Štiglica Centrālajā zīmēšanas skolā. Tad praktizējis Tamperē Somijā un Cēsīs zem firmas K.Andersons. 20. gadsimta sākumā atver fotogrāfijas salonu Rīgā, Dzirnavu ielā 67 "Brāļi Mattis", kurā strādā kopā ar brāli Robertu. 1909. gada 13. martā Rīgas Martiņa baznīcā Gotlībs salaulājas ar Amāliju Otīliju G(J)enškinu Kārļa meitu (1889-1968). Ģimenē dzimst četri bērni Skaidrīte (1910-1975), Jautrīte (1911-1998), Viļums (1912-1943) un Amanda-Beatrise (1926-1994). Gotlībs vēstulē Cēsu fotogrāfam K.Andersonam raksta: "Esmu ar vispusīgu izglītību fotogrāfijā: kā ziniet Borēvica kungs arī nav gluži zemē metams, mazākais prieks Cēsu publikas, tad mums darba ziņā viņu vajaga pārspēt, jo citādi nelon nemaz iesākt. Uz to es arī esmu drošs, jo neesmu nekādā ziņā pakaļ Rīgas labākajiem spēkiem." 1911. gada 2. decembrī laikrakstā "Vidzemes ziņas" lasāms paziņojums: "Matīsam Gotlībam Otto dēlam atļauts atklāt fotogrāfisku iestādi Cēsīs, Rīgas ielā Nr.18" (te iepriekš praktizējis fotogrāfs Ludvigs Borēvics).
Gotlībam gandrīz vienīgam Cēsīs bija speciāli izbūvētas dienas gaismas ateljē ar augšējiem un un sānu stikliem, kas ļāva izdarīt labus grupas uzņēmumus. Tika elektriskais apgaismojums kombinēts ar dienas gaismu. Tamdēļ lielākā daļa grupu uzņēmumu tika izdarīti pie Matīsa. Jauniešu iesvētības grupas, arodskolu izlaidumu grupas, ka arī kāzu un kristību un karavīru grupas. Raiskuma mežniecības skolai pēc izlaiduma izgatavoja tablo portretu uzņēmumiem. Daļu darba deva arī no Polijas atbraukušie laukstrādnieki, foto dokumentiem.
Foto darbnīcā ietilpst 5 telpas. Pirmā mazāka, pieņemamā istaba, kurā atradās mazs rakstāmgalds un spogulis, domāts klientiem kur sakārtoties. Otra mazliet lielāka, tā saucamā uzgaidāmā istaba. Tajā atradās galdiņš, mīkstie krēsli un puķu postaments ar puķēm. Tad pati nozīmīgākā, tā ir uzņemamā telpa, jeb ateljē, kā paši to sauca, stiklotiem griestiem, kur bija daudz mazu savērtu aizkariņu, kurus ar garu kārti pabīdot varēja regulēt apgaismojumu. Tur atradās vairāki pabīdāmi apgleznoti aizmugures foni. Uz grīdas liels paklājs, ja uzņem visā augumā un sols, krūšu attēla uzņēmumiem. Ārpusē pie sānu logiem atradās vieta soliem, kurus izlietoja fotografējot grupas. Foto aparāts ar masīvu koka kāju uz ratiņiem pabīdāms, ar apmaināmiem objektīviem. Darba istaba – tur atradās pie logiem 2. galdiņi ar retušas pultīm 2 krēsliem un gultu pašam meistaram Gotlībam. Dienā viņš vairākkārt tajā iegūla acis atpūtināt. Laboratorija bija parasta neapkurināma istaba ar aizslēģētu logu. Tajā atradās koka galds uz kura stāvēja diezgan primitīva kopējamā kaste. Un dažāda lieluma metāla emaljētas šāles attīstīšanai, fiksāžai un skalošanai. Visu vienu sienu aizņēma plaukti ar negatīviem, sakrājušies no gadu desmitiem. Tad vēl skapis ar materiāliem. Darbs šinī telpā sākās tikai vakarā pēc pēc darbnīcas slēgšanas apmeklētājiem un ievilkās bieži stipri vēlu. Pārējas divas istabas un virtuve aizņēma meistara Gotlība dzīvoklim.
1934. gadā Cēsīs bija 5 fotodarbnīcas, vēlāk vēl viena. Matīss, Skrastiņš, Vizla, Sneidrats, Kalniņš un vēlāk arī Lehrs. Dažādus dabas skatus un gājienus ielās fotografēja vairāki amatieri ar filmu aparātiem, ka ievērojamākais bija Rozītis. Matīss tajā laikā fotografēja daudz skaitus dabas skatus no Bērzaines apkārtnes, bet tikai savas ģimenes vajadzībām. Ārpus darbnīcas uzņēmumiem bija domātas 2 foto kameras no koka uz statīviem, viena 13x18 platlenķa, telpu iekšējiem uzņēmumiem un 18x24 grupu uzņemšanai. Gotlībs ir fotografējis Pareizticīgas baznīcas altāri, tirgotāja Rumpīša manufaktūras veikala iekštelpas reklāmai.
Fotodarbnīcas vieta blakus baznīcai klientu ziņā ir izdevīga. It sevišķi iesvētāmo dienas, kad potenciālie klienti skaitāmi vairākos desmitos. Netrūkst arī kāzas, kristības, tradicionālie portreti un fotogrāfijas skolēnu apliecībām. Ik pa laikam darbnīcā strādā kāds palīgs. Tā no 1918.-1920. gadam pie Matīsa strādā un zināšanas papildina Cēsu fotogrāfs Rūdolfs Kalniņš, bet 20.gadu beigās vēlākais Ieriķu fotogrāfs Jānis Kļaviņš. Fotogrāfa Gotlība Matīsa klienti ir sabiedrībā zināmi kultūras, zinātnes un sabiedriskie darbinieki un to ģimenes locekļi: grāmatizdevējs Oskars Jēpe, Jūlijs Taubergs-pedagogs un dabaszinātnieks, Georgs Feders-mācītājs (ārsta Gerharda Federa tēvs), Voldemārs Bersons-Cēsu pilsētas galva-diriģents, Jānis Grīns-rakstnieks-žurnālists, rakstnieka Jāņa Poruka sievas Ernas māsa Irma Dance, Edvards Treimanis-Zvārgulis-dzejnieks, Ārija Elksne-dzejniece.
Divdesmitie gadi ir miera un labklājības laiks. Laukos pavadītais bērnības laiks, Gotlībā rod vēlmi iegādāties lauku īpašumu. 1921. gada decembrī Gotlībs par 60 tūkstošiem rubļu nopērk Vaidavas pagastā lauku viensētu un zemi "Kaulēns" no pedagoga Pētera Dzeņa. Bet naudas reformas rezultātā no 1923. gada 1. janvāra 50 Latvijas rubļu = 1 Ls un 60 tūkstoši pārvēršas par vien 1200 Ls. Par notikušo darījumu Pēteris Dzenis iesūdz Gotlību Matīsu tiesā, bet tiesu zaudē.
Lieli līdzekļi tiek ieguldīti lauku saimniecības celtnēs. Tiek uzceltas trīs akmens celtnes - dziļā kūts ar uzbraucamo ceļu uz otrā stāva siena glabātuvi zem kura dārzeņu pagrabs. Kūts iekšpusē betonēts ūdens baseins, skābbarības tornis un siena padošanas vads no augšstāva. Betonētu grodu aka un vējdzirnavas ar turboģeneratoru ūdens sūknēšanai. Lielā klēts ar divām telpām un betonētu grīdu zem kuras pagrabs. Mazā klēts tāpat ar betonētu grīdu un pagrabu.
Trīsdesmitajos gados fotogrāfa ieņēmumos jūtama gan krīzes, gan konkurences ietekme. 1932. gada martā vēstulē dēlam Viļumam uz Rīgu Gotlībs Matīss raksta: "Veikals iet ļoti klusi februārī 250 Ls. Kad sedzu visus izdevumus veikalā, mēnesī personīgi pašam paliek 56 lati. Īre, apkurināšana un apgaismošana, pašam ne lata. Vai uz priekšu būs labāk vai sliktāk, kas to zina pasacīt." Vēl nesen bija atvēris darbnīcu jaunais un izskatīgais fotorgafs Alberts Vizla, kas vecajiem amata brāļiem sagādāja galvassāpes. Jaunais fotogrāfs un viņa manieres apbūra meitenes un padzīvojušas dāmas. Tas atsaucās arī uz Gotlība klientu loku. 1932. gada maijā vēstulē dēlam Viļumam žēlojas: "Priekulieši atkal šogad pie Vizlas, pie manis nav bijuši nedz runāt, nedz cenu prasīt. Nu kas man atliek ko teikt?" Trīsdesmito gadu beigās Gotlībs vēlas fotogrāfa praksi izbeigt un doties atpūtā, tomēr nodomu īstenot neizdodas, iespējams, fotostudijai neatrodas pircējs, kurš būtu gatavs maksāt vēlamo cenu. Gotlībs turpina darbu. Un tad PSRS okupē Latviju - sākas karš, kad darbnīcas pārdošana kļuva neiespējama. 1941. gada 19. martā Rīgā Čeka arestē dēlu Viļumu par darbību pretpadomju organizācijā "Tēvijas sargi" (nomocīts Padomju nāves nometnē Kazahijā 1943. gadā). Karš izrādījās liktenīgs arī fotogrāfam. 1944. gada 14. septembrī Padomju bumbvedēji bombardeja pilsētu, pie sava paviljona stiklotās sienas uzlidojuma laikā, Gotlībs Matīss tika nāvīgi ievainots un tās pašas dienas vakarā Cēsu slimnīcā mirst.
Fotogrāfs Gotlībs Matīss Otto dēls apglabāts Matīsu ģimenes nodalījumā blakus sievai Amālijai, meitām Skaidrītei un Jautrītei Bērzaines kapsētā. Dēls Viļums miris Padomju nāves nometnē Kazahijā – kapavieta nav zināma un jaunākā meita Amanda-Beatrise Rubenes kapsētā Apsīšu ģimenes nodalījumā.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Digitāli radīts

Autors: Valdis Apsītis

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 digitālā fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka