Alojas Stakenberga muižas klēts, 2017-05-21

Vieta: Alojas pagasts

Priekšmeti: Muižas, Fotogrāfijas, Latvija, Lauksaimniecības celtnes, Durvis, Arhitektūra--Detaļas, Mūra konstrukcijas, Alojas pagasts (Alojas novads, Latvija)

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Digitāli radīts

Autors: Valdis Apsītis

Atslēgvārdi: Klētis, Lubiņu jumti, Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 2 digitālās fotogrāfijas

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (1)

Valdis Apsītis 2024. gada 8. februāris, 16:02:20

No LIMBAŽU GALVENĀ BIBLIOTĒKA Stakenberģu/Stābeģu muiža - Eichenangern Poļu karaļa ultimāts... Muižas kā īpašuma veidošanās gana sarežģīta, jo tās daļa sākotnēji atradusies gan Ordeņa, gan arī arhibīskapa teritorijā, kas savukārt jaunāku laiku pētniekiem neļauj precīzi nodefinēt arī pils būvniecības nozīmi un tās statusu šajā teritorijā. Livonijas piļu izvietojuma stratēģija pieļauj versiju, ka tā būvēta vienlaicīgi ar netālo arhibīskapa vasaļa nocietinājumu Ungurpilī, zemju savstarpējo robežu nostiprināšanai. Muižas centrs iespējams bija sākts veidot jau 15, gadsimt sākumā, jo Bertrama Orgesa (Orges) mantojuma dalīšana starp tā dēliem Johanu un Bertramu, minēta arī Nige gued jeb Jaunā muiža, kas saistāma ar vēlāko Staknberģi. Vai jaunā centra izveides vieta savietojama tieši ar viduslaika nocietinājuma nav precīzi zināms. Ja tas tika realizēts tieši šādi tad viduslaiku fortifikčijas būvju daļas paliekas muižas centra izveides procesā integrētas jauno ēku konstrukcijās. Muiža 1565. gadā pārdota Fabianam fon Ungernam (von Ungern), bet 1582. g. šo muižu Rihardam Ungernam kā īpašumu, Karalis Stefans Batorijs apstiprināja ar tikai nosacījumu, ka tiks noārdīti nocietinājumi (das Schlos), lai tie nekalpotu ienaidniekiem par slēptuvi. Šajā kontekstā tomēr nav īsti skaidrs vai runa ir par kādām ēkām vai citām nocietinājuma būvēm. Līdzīgi Poļu vadības rīkojumi tika realizēti arī citās vietās reģionā, piemēram, tika nojauktas arī Limbažu pilsētas aizsargmūra paliekas tieši ar iemeslu, lai nedotu iespēju tās izmantot ienaidniekam karadarbības laikā. Tālāk Stakenberģus ar ciemu Pürkelsdorf kā tēva mantojuma daļu, saņēma Riharda Ungerna meita Elizabete.

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.