Vieta: Strenču pilsēta
Priekšmeti: Fotogrāfijas, Pilsētas, Latvija, Strenči (Strenču novads, Latvija)
Anotācija: Pirmās ziņas par vietu, kur pašlaik atrodas Strenču pilsēta, ir rodamas no 17. gs. beigu Rīgas – Tērbatas pasta ceļa kartes. Strenči savu attīstību uzsāk 18. gadsima otrajā pusē, kad šeit, uz muižu zemēm, sāk apmesties mežcirtēji un plostnieki. Par nozīmīgu apdzīvoto vietu Strenči sāk veidoties pēc Strenču stacijas atklāšanas 1889. gadā dzelzceļa līnijā Rīga – Pleskava (caur Valku). 1895. gadā Strenči iegūst miesta tiesības. Strenči ir veidojušies no mežrūpniecības un plostniecības, tāpēc tautā Strenčus sāka saukt par “Gaujas plostnieku galvaspilsētu”. 1928. gadā Strenčiem tiek piešķirtas pilsētas tiesības. 1938. gadā tiek apstiprināts arī pilsētas ģērbonis. Zilais ģērboņa fons simbolizē Gauju, četras horizontālās zelta svītras simbolizē pa Gauju pludinātos kokus, bet trīs zelta rombi – caur Strenčiem ejošo dzelzceļu
Lielajā ēkā pa kreisi šobrīd ir kultūras nams.
Objekta tips: Fotogrāfija
Datu nesējs: Fotopapīrs
Autors: D. Spunde
Izdevējs: Strenči : D. Spunde
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 fotogrāfija
Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija
Novietojuma kods: 1242 Strenči
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietuLai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (5)
-
Armands Strauja 2013. gada 14. novembris, 10:06:54
-
-
Ginta Zalcmane 2013. gada 17. novembris, 19:21:03
-
-
Jānis Prauliņš 2014. gada 16. aprīlis, 23:52:08
-
-
Ginta Zalcmane 2014. gada 27. jūnijs, 12:50:02
-
-
Jānis Prauliņš 2017. gada 27. janvāris, 22:57:15
-
Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.Ievietotas identiskas bildes ar dazadiem datejumiem, si 192- un otra 193-.
Paldies par Jūsu vērīgumu.
Skats no baznīcas torņa. Tā lielā ēka pa kreisi ir patreizējais kultūras nams.
Paldies par papildinājumu.
Dāmas un kungi, pastāstīšu jums vienu vakara pasaciņu. Reiz senos laikos ceļu krustojumu Wolmar-Wolfarth-Walck un krogu pie tā netālu no Gaujas dēvēja vācu mēlē par "Post Stackeln" (grāfa Mellina zīmētajā kartē 1790. gadā). Vairāk šeit nebija nekā, tikai visapkārt biezi meži un maza upīte bez nosaukuma. Ruckera kunga 1839. gadā zīmētajā kartē šī vieta saucas "Post Stackel", un tuvākā māja šim punktam ir mājas "Strenze" (patreizējo māju "Mežstrenči" vietā). Nākamā pieturvieta ir karte 1915. gada Šūberta karte, kurā mājas "Strenze" nu jau ir "Alt Strenze" un patreizējā "Baltā Ērgļa" vietā ir "Neu Strenze". Protams, nebija man tas gods būt tur klāt, bet ir lielas aizdomas, ka Strenču nosaukums varēja rasties tieši no šo māju nosaukuma. Ir jau arī tāda lieta, kā Strenčupīte, bet nevienā no vecajām kartēm nav minēts tās nosaukums, un reizē ar māju "Strenze" parādīšanos kartē (diezgan patālu no šīs upītes) parādās arī mājas "Uppesemnek", kas atrodas tieši upītes krastos. Tā ka var būt visādi, jeb citiem vārdiem sakot- tā viš ir... Pasaciņas beigas- ar labunakti... un uz blusu jakti, kā teica mana vecmamma. :D