ĻOTI IESPĒJAMS, ka no kreisās puses pirmā meitene ir dzejniece ĀRIJA ELKSNE dzimusi Ārija Grietiņa (1928-1984,) Cēsu periodā ap 1933.g. No kreisās puses trešā mana mamma Amanda Beatrise Matīsa (vēlāk Apsīte) (1926.-1994.) - viņa sarunās pieminēja bērnības draudzību ar nākošo dzejnieci Āriju Elksni.
1.rindā 8.no kr. Fanija Hartmane, prec.Matīsa, pēc kara mūzikas skolotāja ASV, Takomas latviešu kora diriģente, Rietumkrasta latviešu dziesmu svētku virsdiriģente.
Kā oriģināla īpašnieks varu atbildēt radiniecēm, ka fotoattēls bija manas vecmammas - Silvijas Andersones albumā. Viņa arī bija ventspilniece un dzimusi 1922. gadā. Iespējams, bija skolasbiedrenes.
Pēc 2. pasaules kara uz toreizējās Kuģubūves (1934.g. – IV līnija, no 1988.g. Augusta Dombrovska iela)) ielas un IV līnijas stūra, tieši iepretim Zaļai skolai – 1900.g. Augusta Dombrovska Vecmīlgrāvja strādnieku bērniem celtajam bērnudārzam – Kuģubūves ielā 11 no 1955.g. darbojās Rīgas 16. grāmatnīca. Mazā grāmatnīca Vecmīlgrāvī 1904.-1906.g. piederējusi grāmatu izdevējam, tirgotājam un rakstniekam Jānim Alfredam Kukuram (18.01.1879.g. Limbažos-10.04.1942.g. Usoļlagā, Soļikamskā, ASM). 1906.g. A.Kukurs pārdevis mājiņu dzejniekam Andrejam Reitmanim (1867-1932) un pats atvēris plašāku grāmatnīcu Rīgā, Marijas ielā 71, darbojies arī Pēterpilī. Kukurs nošauts Soļikamskā vienā šaušanas kampaņā ar vēlākās (1959-1988) Vecmīlgrāvja grāmatnīcas ilggadīgās pārdevējas un vadītājas Margas Matisones (dz. Kalcenava, 1924-2020) tēvu, vecmīlgrāvieti, Dzelzceļa Virsvaldes vecāko tehniķi, Triju Zvaigžņu kavalieri Rihardu Kalcenavu (1901-1942), kura tēvs Indriķis Kalcenavs savukārt bija Mangaļu jūrskolu beigušais tālbraucējkapteinis, tirgotājs un Latvijas pirmās brīvvalsts laikā “Rakstāmlietu un sīku preču tirgotavas” – 'Kalcenava grāmatnīcas' īpašnieks Vecmīlgrāvī).
Fotogrāfijā redzama Steidzīte Bermaka, dz. 1922. Foto uzņemts Ventspilī, precīzs gads nav zināms, bet visdrīzāk, ka 1930. gadu beigas, bet ne vēlāk kā 1942.gadā.
Precizēšu.Ši nav atklātne. Tas ir noskanēts krāsainais diapozitīvs. Trīsdesmito gadu otrā pusē jau bija pieejami krāsaino diapozitīvu filmas. Tās tirgoja Arnolds Cālītis savā veikalā.
ĻOTI IESPĒJAMS, ka no kreisās puses pirmā meitene ir dzejniece ĀRIJA ELKSNE dzimusi Ārija Grietiņa (1928-1984,) Cēsu periodā ap 1933.g. No kreisās puses trešā mana mamma Amanda Beatrise Matīsa (vēlāk Apsīte) (1926.-1994.) - viņa sarunās pieminēja bērnības draudzību ar nākošo dzejnieci Āriju Elksni.
Paldies par informāciju!
1.rindā 8.no kr. Fanija Hartmane, prec.Matīsa, pēc kara mūzikas skolotāja ASV, Takomas latviešu kora diriģente, Rietumkrasta latviešu dziesmu svētku virsdiriģente.
Paldies par aizrādījumu.
Šīs nav Trikātas ūdensdzirnavas. Ūdensdzirnavas atrodas uz Abula upes, bet šī muižas ēka ir ezera krastā.
Upe pie Sapas dzirnavām saucas Miega jeb Miegupe nevis Sapas.
Steidzīte un Silvija bija labas draudzenes jau kopš jaunības gadiem, regulāri uzturēja kontaktus un satikās.
Kā oriģināla īpašnieks varu atbildēt radiniecēm, ka fotoattēls bija manas vecmammas - Silvijas Andersones albumā. Viņa arī bija ventspilniece un dzimusi 1922. gadā. Iespējams, bija skolasbiedrenes.
Paldies par informāciju.
Lūgums izlabot anotāciju precīzā redakcijā jau tika ievietots 2020.gada 4.februārī.
Lūgums izlabot anotāciju precīzā redakcijā jau tika ievietots 2020.gada 4.februārī.
Lūgums izlabot anotāciju precīzā redakcijā jau tika ievietots 2020.gada 4.februārī.
Pēc 2. pasaules kara uz toreizējās Kuģubūves (1934.g. – IV līnija, no 1988.g. Augusta Dombrovska iela)) ielas un IV līnijas stūra, tieši iepretim Zaļai skolai – 1900.g. Augusta Dombrovska Vecmīlgrāvja strādnieku bērniem celtajam bērnudārzam – Kuģubūves ielā 11 no 1955.g. darbojās Rīgas 16. grāmatnīca. Mazā grāmatnīca Vecmīlgrāvī 1904.-1906.g. piederējusi grāmatu izdevējam, tirgotājam un rakstniekam Jānim Alfredam Kukuram (18.01.1879.g. Limbažos-10.04.1942.g. Usoļlagā, Soļikamskā, ASM). 1906.g. A.Kukurs pārdevis mājiņu dzejniekam Andrejam Reitmanim (1867-1932) un pats atvēris plašāku grāmatnīcu Rīgā, Marijas ielā 71, darbojies arī Pēterpilī. Kukurs nošauts Soļikamskā vienā šaušanas kampaņā ar vēlākās (1959-1988) Vecmīlgrāvja grāmatnīcas ilggadīgās pārdevējas un vadītājas Margas Matisones (dz. Kalcenava, 1924-2020) tēvu, vecmīlgrāvieti, Dzelzceļa Virsvaldes vecāko tehniķi, Triju Zvaigžņu kavalieri Rihardu Kalcenavu (1901-1942), kura tēvs Indriķis Kalcenavs savukārt bija Mangaļu jūrskolu beigušais tālbraucējkapteinis, tirgotājs un Latvijas pirmās brīvvalsts laikā “Rakstāmlietu un sīku preču tirgotavas” – 'Kalcenava grāmatnīcas' īpašnieks Vecmīlgrāvī).
Fotogrāfijā redzama Steidzīte Bermaka, dz. 1922. Foto uzņemts Ventspilī, precīzs gads nav zināms, bet visdrīzāk, ka 1930. gadu beigas, bet ne vēlāk kā 1942.gadā.
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu.
Undīna Jātniece ne šājā, bet Praulienas I septiņgadīgajā strādāja
Undīna Jātniece nestrādāja šajā skolā
Undīna Jātniece strādāja Praulienas I septiņgadīgajā skolā (bijušajā Lazdonas draudzeds skolā)
Pareizais ordeņa nosaukums: Triju Zvaigžņu ordenis.
Paldies par interesanto informāciju un precizējumu!
Precizēšu.Ši nav atklātne. Tas ir noskanēts krāsainais diapozitīvs. Trīsdesmito gadu otrā pusē jau bija pieejami krāsaino diapozitīvu filmas. Tās tirgoja Arnolds Cālītis savā veikalā.
Paldies par papildinājumu!
Paldies par informāciju.