Paldies Voldemār, varu vēl piebilst, ka Rudita kunga zīmogā redzama arī adrese Rīgas ielā 27.

Antons Rudits Johana d., Valkas sīkpilsonis, atklāja fotogrāfisko iestādi Valkā Kungu ielā Nr.7, 27.10.1899. g. 1903. V 21. pārvietojis uz Maskavas ielu Nr. 11, darbojas Valkā vēl 1910. g. Agrāk V. Stadena - Foto darbnīca, fotototipija, bilžu ieramešana un gaismu drukatava.

Paldies par Jūsu sniegto informāciju.

Paldies par labojumu un papildinājumu.

Paldies par precizējumu.

Precizējums. Barons Manteifels iemūžināja savu vārdu vienā no četrām tilta margu centrālajās daļās iemūrētajām slīpēta granīta plāksnēm. Ziemeļpuses margas iekšpuses plāksnē vācu valodā iekalts: "Dāvināja Aizputes pilsētai Kazdangas Manteifels". Dienvidpusē iekalts, arī vācu valodā: "Šā tilta akmens un margas uzbūvēti MCMVII". Savukārt gan vienas, gan otras margas ārmalā iekalts Manreifelu dzimtas ģerbonis (ar īso "e", lūdzu, jo ar ģērbšanos ģerboņiem nav nekāda sakara).

Pareizs alternatīvais nosaukums ir Appricken. Muižas pēdējā īpašniece bija Somijas maršala Karla Gustava Mannerheima sieva Anastasija Arapova. Kopš 2018. gada rudens Apriķos pamatskolas vairs nav.

Attēla Aleksandra/Brīvības b. Nr. 3., Kamkina nams.

Singera veikāls, Aleksandra/Brīvības b. Nr.1, atrādās no 1877. g. līdz 1935. g., vēlāk pārvietots uz Brīvības b. Nr. 6.

Viliberts Stals ir mans tevs. Mana masas vards ir Daina, nevis Dace.

Paldies par informāciju.

Paldies par informāciju.

Jaunekļa pilnais vārds ir Oskars Oļģerts Blumbergs. Dienu pirms iesvētībām, sestdienas laikrakstā 'Cēsu Avīze' Nr.181, sadaļā "Baznīcas ziņas", atrodami iesvētāmo jauniešu vārdi, starp tiem viens Oskars. "Swehtdeen, 13. julijā Sw. Jahņa baznicā jaunatnes eeswehtischana un Sw. Deewgalds plkst. 11 rihtā. Mahc. Apkalns. Eeswehtamee: (..) Oskars Olgerts Blumbergs."

Pieturas punkts uz Ventspils - Popes - Virpes 600. mm platuma līnijas atklāts 24.04.1933. 1942. g. pārdēvēts par Angermuende, Popes pagastā. Stacija Pope 4,3 km, stacija Virpe 8,4 km.

Vispār uz Staciju ir rakstīts RINDA :)

Smiltenes Valsts Ģimnāzijas skolotāji Aizm.IV kreisajā pusē ar daļēji aizsegtu seju ģimnāzijas direktors Valdonis Kalnīņš III labajā pusē aizm.ģimnāzijas mācību pārzinis II labajā pusē 2.rindā skolotāja Kristīne Boka

Smiltenes I pamatskolas direktora un Smiltenes draudzes priekšnieka un ērģelnieka Kārļa Kļaviņa 60 gadu jubilejas pasākums Smiltenes I pamatskolā III pa kreisi no Kļaviņa-skolotājs Sijāts,IV pa labi zīmēšanas skolotāja,baltvāciete Ella Witrin,repatriējusies 1939.gadā

Rakstiet vēstulīti ar šo lūgumu projekta Zudusī Latvija vadītājai Gintai Zalcmanei uz sadaļā- KONTAKTI- norādīto e-pastu. Viņa Jūs savedīs kopā ar vēlamo personu. :D

Paldies par Jūsu komentāriem pie šī attēla.

Arī pēc izskata viņa līdzīga cilvēkam, kas, ja apstiprinātos mani pieņēmumi, būtu viņas brālis Jānis Alfrēds Konrads. Dzimšanas gads gan par vienu nesakrīt. Vai ir kāda cita iespēja sazināties ar bildes oriģināla glabātāju, kā vien caur komentāriem šeit? Spriežot pēc uzvārda, viņš noteikti ir radinieks. Veidoju Konradu dzimtas koku.

Gaidīsim Andra Valdmaņa atbildi, viņš noteikti varēs palīdzēt. Bet ja tā vienkārši paskatās no malas, diezgan daudz sakritību, vārdi, datumi- arī vecākais dēls Arvīds dzimis 1913. gadā, tātad apmēram gadu pēc kāzām. Mani vienīgi mulsina tas Jāņa un Amālijas miršanas gads- 1918., vai tā bijusi kāda nelaime vai kas, kad māte ar jaunāko dēlu miruši vienā gadā.

Vai šī sieviete varētu būt Amālija Rozālija Valdmane, dzimusi Konrade (pēc baznīcas grāmatas dzimusi 11.11.1891.), Dāvja meita, kura 11.03.1912. apprecējās ar Johanu Augustu Valdmani?

Paldies par informāciju!

Pieminekļa oficiālais nosaukums - "Piemineklis kritušiem Cēsu pulka varoņiem". To atklāja 1925. gada 23. martā Rīgā iepretī Grīziņkalnam Cēsu pulka apmācību laukumā. Piemineklis būvēts pēc pulka leitnanta Eriha - Haralda Mellupa projekta no betona un pelēkā laukakmens. Celšanas darbus vadīja tēlnieks Jūlijs Miesnieks. Piemineklis celts par pulka līdzekļiem. Pieminekļa priekšpusē senlatviešu karavīra taurētāja cilnis un zem tā bronzas burtiem veidots teksts: “Brīvības cīņās kritušiem varoņiem. 5C.K. pulks. 1925.”, pieminekļa aizmugurē vārdi: “Mūžam nerims Daugavas viļņi, Mūžam dzīvs varoņu gars.” Pieminekļa sānu plāksnēs granītā iekalti 129 kaujās kritušo varoņu vārdi. Piemineklis nojaukts itkā 1942. gada pavasarī, kad bijušajās pulka kazarmās bijusi karagūstekņu nometne.

Lūdzu šo bildi pārvietot uz pareizo pagastu...