Pēdējie pievienotie komentāri
Anda Rozenberga 2020. gada 4. oktobris, 20:25:25

Martas un Krišjāņa Saan bērna kristības ~1932.g Rozīšu, Saan, Alkšņu, Liepiņu, Jansonu ģimenes

Lilita Rašmane 2020. gada 2. oktobris, 10:46:29

Paldies par vērību.

Armands Strauja 2020. gada 1. oktobris, 13:20:32

Dublējas ar http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19736/

Lilita Rašmane 2020. gada 30. septembris, 09:34:40

Paldies par labojumu.

Lilita Rašmane 2020. gada 30. septembris, 09:34:24

Paldies par labojumu.

Ilvija Ķimse 2020. gada 29. septembris, 13:05:56

Šī nav freileņu māja un ir nojaukta 1986.gadā Šajā foto kungu māja.

Ilvija Ķimse 2020. gada 29. septembris, 13:04:39

Labdien!!! Šī ēka nav freileņu māja, bet lielā muižas ēka, kura diemzēl ir nojaukta 1986. gadā. Muižas sākumi minēti ap 1562.gadu, konkrētā ēka sākta celt 1855.gadā un pabeidza 1863.gadā, laikā, kad īpašums piederēja fon Krīdeneru dzimtai. Ēkas dienvidu gals ticis piebūvēts vēlāk, ap 1900.gadu. Pamati no laukakmeņiem. Ārējā fasāde veidota no baļķu virsām, kas bijuši ļoti gludi apstrādāti, iekšpuse izsista niedrēm – skaliņu vietā un apmesta

Armands Strauja 2020. gada 29. septembris, 09:57:49

Dublējas ar: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/24433/

Lilita Rašmane 2020. gada 24. septembris, 10:16:14

Paldies par labojumu.

Lilita Rašmane 2020. gada 24. septembris, 10:13:15

Paldies par labojumu.

Lilita Rašmane 2020. gada 24. septembris, 10:11:26

Paldies par labojumu.

Liena Bluma 2020. gada 23. septembris, 20:03:33

Usmas luterāņu baznīca atrodas Ventspils novada Usmas pagastā.

Liena Bluma 2020. gada 23. septembris, 20:02:53

Usmas luterāņu baznīca atrodas Ventspils novada Usmas pagastā.

Liena Bluma 2020. gada 23. septembris, 20:02:02

Usmas luterāņu baznīca atrodas Ventspils novada Usmas pagastā.

Lilita Rašmane 2020. gada 14. septembris, 08:53:40

Paldies par papildinājumu.

Brigita Mineiķe 2020. gada 12. septembris, 19:11:55

Aizmirsu atzīmēt blakus Laimonim Riekstiņam zēns - Ēriks Elksnis/

Lilita Rašmane 2020. gada 10. septembris, 12:10:22

Paldies par vērību!

Dmitijevs Dmitrijs 2020. gada 10. septembris, 01:24:12

Это ошибка. На фото 2 корабля стоят рядом - VIESTURS un IMANTA. VIRSAITISа тут нет.

Lilita Rašmane 2020. gada 9. septembris, 09:12:28

Paldies par informāciju!

Raimonds Zalcmanis 2020. gada 8. septembris, 12:39:07

Šeit pāris fragmentiņi Mārtiņa kapu kontekstā no publikācijām 80., 90. gadu periodikā: "Dzīvojam, izrādās, vienā sabiedrībā ar apzināti ļaunprātīgiem vandaļiem, kuri var rīkoties pilnīgi nesodīti. Jo P.Blūma talcinieku restaurētie pieminekļi atkal apgāzti un sasisti gabalos, Hartmaņu dzimtas piemineklim un citiem brutāli izkalti un aiznesti skulpturālie medaljoni, šur tur mēģināts noņemt kapu plāksnes (lai atraktu apbedījumu, vai ?)." [Bankovskis P. Zem simtgadīgiem kokiem // Padomju Jaunatne. 1983, 2. jūl.] "1990. gadā mūsu valstī notika vēl nepieredzēts noziegums - masveidīgs vandālisma akts Rīgas pilsētas Mārtiņa kapos. No kapenēm tika izcelti zārki un nelaiķu pīšļi izbērti turpat zemē, bet paši zārki aizvesti uz Rīgas centru, uz Jāņa sētu - izstādei. Šo drausmo pasākumu nerealizēja deklasēti elementi, bet gan kultūras un gaismas nesēji tautā - mākslinieki, mākslas vārdā. Grupa mākslinieku avangardistu rīkoja instalācijas izstādi ar nosaukumu "Pārmija", kurā tika eksponēti arī četrpadsmit zārki. To skaitā arī trīs bērnu zārciņi no minētajiem kapiem." [Vērsis U. Es apsūdzu inteliģenci // Labrīt. 1995, 14. jūn.]

Lilita Rašmane 2020. gada 8. septembris, 09:21:04

Paldies par informāciju!

Pēteris Blūms 2020. gada 8. septembris, 07:38:00

Labrīt! Informācija, ka kapus 1980.-jos gados gribēja likvidēt atbilst manām atmiņām. Atceros, ka tas bija izpildu komitejas galvās, bet tajos laikos jau Lielos kapus arī gribēja līdzināt. Cita lieta par pieminekļu aprakšanu un tas ir cits stāsts. Esmu piemirsis, bet liekas, ka tas varēja būt 1990. gados, kad ierosināju papostītos, fragmentētos akmens objektus aprakt zemē. Arī tāpēc, ka piesārņojums aizvien straujāk tos posta, bet zemē tie saglabājas kā mātes azotē. Tad arī daļu norakām. Divas klasicisma urnas izraka un atjaunoja savā vietās, jo zemē tās bija saglabājušās. Anotācija par M. kapiem būs nepilnīga, ja netiks pieminēts tur apglabātais pirmais latviešu politiķis, tautas pašapziņas modinātājs, mecenāts un pirmais latviešu muižnieks Jānis Šteinhauers, kura piemineklis ir netālu no Grindeļa kapličas.

Lilita Rašmane 2020. gada 27. augusts, 10:34:23

Paldies par labojumu.

RUTA MUIZNIECE 2020. gada 26. augusts, 15:48:28

Tēlnieka vārds ir Oļegs.

Lilita Rašmane 2020. gada 25. augusts, 12:36:20

Paldies par informāciju.