Pēdējie pievienotie komentāri
Ivars Silārs 2011. gada 21. jūlijs, 19:51:25

Nešaubīgi 1920-tie gadi.

Ivars Silārs 2011. gada 21. jūlijs, 19:23:44

Šī fotogrāfija ir tapusi pirms 1907. gada, un tajā redzama Aizputes Pilsmuižas alusdarītavas sarkano ķieģeļu ēka, bet kreisā pusē aiz kokiem Livonijas ordeņa pils. Kreisā malā - vecais koka tilts pār Tebru, ko 1907. gadā nomainīja Akmens tilts.

Ivars Silārs 2011. gada 21. jūlijs, 19:11:19

Norādē uz fotogrāfijas ieviesusies kļūda. Šis nav ceļš uz saciju. Tā ir Liepājas iela, kas pēc apm. 500 m turpināsies kā Liepājas šoseja. Skatāmā dzīvojamā māja ir Liepājas ielā Nr. 5. Līdz ceļam uz Aizputes -Liepājas un Aizputes - Saldus staciju pa šo ielu bija vēl jānosoļo kādi 200 m un tad jānogriežas pa labi. Tā nešaubīgi ir 1920-to gadu fotogrāfija.

Ivars Silārs 2011. gada 21. jūlijs, 18:48:53

Labi redzams arī 1907. gadā būvētais Akmens tilts pār Tebru.

Ivars Silārs 2011. gada 21. jūlijs, 18:44:10

Redzami Liepājas ielas Nr. 10, Nr. 8, Nr. 6 un Nr. 4 nami. Neviens no tiem līdz mūsdienām nav saglabājies. Labā pusē Baznīckalns.

Ivars Silārs 2011. gada 21. jūlijs, 18:33:23

Šo attēlu noteikti vajag atstāt. Anotācijas pirmais teikums ir pareizs. Otrais - par pagasta pamatskolu ir lieks, jo tam nav nekāda sakara ar šo, pilsētas, pamatskolu.

Ivars Silārs 2011. gada 21. jūlijs, 17:59:13

Taisnība, Sv. Jāņa baznīca pirmoreiz pieminēta, Aizputei 1378. gadā piešķirot pilsētas tiesības. Šajā dokumentā tika noteiktas pilsētas robežas. Baznīca ar baznīckalnu ietilpa pilsētas teritorijā, iezīmējot vienu pilsētas robežas vietu. Labā pusē redzamā māja pastkartes tapšanas laikā ir Aizputes Pilsmuižas (Schloss-Hasenpoth), nevis pilsētas daļā. Tas pats sakāms par Dzirnavu dīķi (Tebras upes pirms dzirnavu slūžām). Šo teritoriju pilsētai pievienoja tikai 1920. gados pēc agrārās reformas.

Ivars Silārs 2011. gada 21. jūlijs, 17:07:38

Anotācijā minētais Aizputes agrākais nosaukums ir kļūdains. Tas pats sakāms par pastkarti. Jābūt - Hasenpoth.

Ivars Silārs 2011. gada 21. jūlijs, 16:57:18

Baznīca ir uzcelta kādreizējā kuršu pilskalnā. Aizputes kuršu pili krustneši ieņēma tikai pēc Dzintares kaujas 1261. gadā (Sk. Atskaņu hroniku), līdz ar to 1254. gadā baznīca šajā vietā nevarēja būt.

Ginta Zalcmane 2011. gada 20. jūlijs, 22:41:35

Paldies par aizrādījumu, Jums ir taisnība.

Ginta Zalcmane 2011. gada 20. jūlijs, 22:34:09

Paldies par komentāru. Ja uz fotogrāfijas rakstīts P.Zelmin, tad tieši tā rakstam aprakstā, īpaši tad, ja mums nav ziņas par šo fotogrāfu. Neiebilstu, ka viņš ir Celmiņš, bet uzraksts uz fotogrāfijas liek rakstīt tā, kā norādīts.

Ginta Zalcmane 2011. gada 20. jūlijs, 20:42:09

Paldies par komentāru. Precizēšu ziņas par šo gleznu fotogrāfijas autora Vitolda Mašnovska izdevumā Latvijas luterāņu baznīcas. Tā varētu būt "Kristus Ģetzemanes dārzā"( 1833.g., J.I. Eginks), bet pārbaudīšu un tad izlabošu.

Ginta Zalcmane 2011. gada 20. jūlijs, 20:33:16

Paldies par aizrādījumu, izlaboju šo nelāgo kļūdu.

Ginta Zalcmane 2011. gada 20. jūlijs, 20:23:41

Paldies, piekritīšu Jums un izlaboju gadu.

Ginta Zalcmane 2011. gada 20. jūlijs, 20:22:36

Uzticējāmies fotogrāfijas parakstam. Ir divas iespējas - izņemt šo fotogrāfiju no portāla, vai arī atstāt un tomēr cerēt, ka to kāds atpazīst. Nolemju atstāt un turpināt arī meklēt precīzas ziņas

Ginta Zalcmane 2011. gada 20. jūlijs, 20:08:40

Paldies par Jūsu komentāru. Tā nu fotogrāfam izdevies nofotogrāfēt. Ievietoju Jūsu papildinājumu aprakstā.

Ivars Silārs 2011. gada 20. jūlijs, 16:24:59

Acīmredzot fotogrāfs nav bijis kuldīdznieks, jo nav sapratis, ko fotogrāfē. Kuldīga savulaik bija slavena ar to, ka šeit zivis ķer gaisā. Rudenī laši no jūras atgriežas Ventā, lai nārstotu. Tie peld pret straumi un cenšas pārvarēt ūdenskritumu. Jau hercoga Jēkaba laikā tika ieviesta interesanta metode lašu ķeršanai, kuru sekmīgi izmantoja trīssimt gadus. Lašu nārsta laikā gar Rumbu izvietoja īpašus grozus, kuros nokļuva tās zivis, kas nespēja pārlēkt ūdenskritumu un krita atpakaļ. Dienā varēja noķert 80 līdz 100 lašus. Līdzīgi lašiem pavasarī- maija sākumā pāri Rumbai lec vimbas.

Ivars Silārs 2011. gada 20. jūlijs, 15:43:25

Šai ēkai nav nekāda sakara ar anotācijā aprakstīto Aizputes pagasta pamatskolu!

Ivars Silārs 2011. gada 20. jūlijs, 15:40:33

Pastkarte ir apmēram no 1900. gada, vēlākais - no 1902.

Ivars Silārs 2011. gada 20. jūlijs, 15:30:25

Attēlā redzama Liepājas - Aizputes šaursliežu dzelzceļa līnijas sākumstacija Liepājā, bet apraksts atbilst galastasijai Aizputē!

Ivars Silārs 2011. gada 20. jūlijs, 15:20:34

Neatbilst aprakstam: Baznīcā atrodas F. Vāgnera altārglezna, „Kristus pie krusta, 1864.

Ivars Silārs 2011. gada 20. jūlijs, 15:13:51

Fotogrāfa uzvārds ir Celmiņš, nevis Zelmiņš.

Ivars Silārs 2011. gada 20. jūlijs, 14:55:20

Priekules stacija šajā attēlā nav redzama, jo ir fotogrāfam aiz muguras.

Ivars Silārs 2011. gada 20. jūlijs, 14:24:15

Šai fotogrāfijai ar Priekuli nav pilnīgi nekāda sakara!

Arkādijs Jakuševs 2011. gada 19. jūlijs, 23:08:40

Vai tiešām Priekule? Priekules baznīcai tādu torni neesmu redzējis citās bildēs.