Tribīnē Liepājas - Glūdas dzelzceļa būvdarbu vadītājs inženieris Jānis Leimanis (1881-1967 Stokholmā).
Labā pusē 1. no kungiem cilindros Ministru prezidents Hugo Celmiņš (1877-1941, nošauts Ļifortovas cietumā Maskavā), 2. Valsts prezidents Gustavs Zemgals (1971-1939).
Domājams, anotācijās vajadzētu minēt vārdā visas Zudušajā Latvijā ievietotajās fotogrāfijās sazīmētās personas, kā tas, piemēram, ir šajā fotogrāfijā. Pretējā gadījumā mēs riskējam atmiņas par šiem cilvēkiem pazaudēt neatgriezeniski. Turklāt ne gluži korekti minēts, ka ģenerālis Dankers ir sēdošo "vidū".
No kr. p. 1. Liepājas garnizona priekšnieks ģenerālis Oskars Dankers,
2. Liepājas prefekts Fricis Šāberts (1885-?), apcietināts 15.08.40.,
3. Liepājas pilsētas vecākais Evalds Rimbenieks (1888-1944 Vjatlagā),
4. Liepājas pilsētas vecākā biedrs Aleksandrs Ozoliņš (1884-1941 Vjatlagā),
5. Liepājas garnizona štāba pr-ks pulkvedis Edgars Plūcis (1891-1942 Vjatlagā, nošauts 10.01.42.),
6. Liepājas pilsētas valdes loceklis atv. virsnieks Jānis Mežciems, 1919. g. jūl. iecelts par Armijas virspavēlnieka sevišķo uzdevumu virsnieku, Studentu bataljona kapteinis, LKOK (1889-1957 Vācijā),
7. Liepājas pilsētas valdes loceklis A. Krūklis (tuvāku ziņu trūkst).
Ja izdevējs pastkartei devis nosaukumu "Pie Klosterkalna", vai mūsdienu nosaukumam nevajadzētu būt "Pie pilskalna", jo no paša pilkalna taču maz kas redzams? Turklāt anotācija nesniedz skaidrojumu pastkartes oriģinālajam nosaukumam.
Fotogrāfija uzņemta no tilta. Priekšplānā redzama toreizējā Krasta iela (tagad Pļaviņu) iela, augējā pusē redzms Hikšteina alus darītavas tornis un Uniātu baznīcas torņi. Hikšteina alus darītava kara laikā gājusi bojā, Uniātu baznīcas ēka ir saglabājusies, bet bez torņiem un nedarbojas. Attēla augšpusē, vairāk uz labo pusi redzams Jēkabpils Svētā Gara pareizticīgo klosteris.
Baznīca neatrodas Aizkraukles pilsētā, bet Aizkraukles pagastā, netālu no Skrīveru robežas. Vieta-Aizkraukles pagasts.
Baznīca neatrodas Aizkraukles pilsētā, bet Aizkraukles pagastā, netālu no Skrīveru robežas. Vieta-Aizkraukles pagasts.
Baznīca neatrodas Aizkraukles pilsētā, bet Aizkraukles pagastā, netālu no Skrīveru robežas. Vieta-Aizkraukles pagasts.
Tribīnē Liepājas - Glūdas dzelzceļa būvdarbu vadītājs inženieris Jānis Leimanis (1881-1967 Stokholmā). Labā pusē 1. no kungiem cilindros Ministru prezidents Hugo Celmiņš (1877-1941, nošauts Ļifortovas cietumā Maskavā), 2. Valsts prezidents Gustavs Zemgals (1971-1939).
Izdevās noskaidrot precīzu datumu - 1939. gada 29. maijs.
Pareizais fotogrāfijas tapšanas laiks ir 1939. gada 29. maijs.
Domājams, anotācijās vajadzētu minēt vārdā visas Zudušajā Latvijā ievietotajās fotogrāfijās sazīmētās personas, kā tas, piemēram, ir šajā fotogrāfijā. Pretējā gadījumā mēs riskējam atmiņas par šiem cilvēkiem pazaudēt neatgriezeniski. Turklāt ne gluži korekti minēts, ka ģenerālis Dankers ir sēdošo "vidū". No kr. p. 1. Liepājas garnizona priekšnieks ģenerālis Oskars Dankers, 2. Liepājas prefekts Fricis Šāberts (1885-?), apcietināts 15.08.40., 3. Liepājas pilsētas vecākais Evalds Rimbenieks (1888-1944 Vjatlagā), 4. Liepājas pilsētas vecākā biedrs Aleksandrs Ozoliņš (1884-1941 Vjatlagā), 5. Liepājas garnizona štāba pr-ks pulkvedis Edgars Plūcis (1891-1942 Vjatlagā, nošauts 10.01.42.), 6. Liepājas pilsētas valdes loceklis atv. virsnieks Jānis Mežciems, 1919. g. jūl. iecelts par Armijas virspavēlnieka sevišķo uzdevumu virsnieku, Studentu bataljona kapteinis, LKOK (1889-1957 Vācijā), 7. Liepājas pilsētas valdes loceklis A. Krūklis (tuvāku ziņu trūkst).
Ja izdevējs pastkartei devis nosaukumu "Pie Klosterkalna", vai mūsdienu nosaukumam nevajadzētu būt "Pie pilskalna", jo no paša pilkalna taču maz kas redzams? Turklāt anotācija nesniedz skaidrojumu pastkartes oriģinālajam nosaukumam.
No kurienes šāds nosaukums - Lauksaimnieku ciems? Pastkartes izdevējs to nosaucis - "Kādas Kurzemes mācītājmuižas saimniecības sēta"!
Ši atklātne liekas redzēta: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18864/
Šis attēls arī jau bijis: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17989/
Šis attēls jau vienu reizi ievietots : https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6244/
Atklātnes priekšplānā redzama koku aleja, kas veda uz mācītājmuižu.
Ēkas iekļaujas pils kompleksā.
Atklātnes zīmējums tapis pēc Frīdriha Ludviga Maidela (Friedrich Ludwig Maydell) 1842. gadā publicētās gravīras.
Vieta apzīmējama kā Vidzemes guberņa, nevis Valmiera
Vieta apzīmējama kā Vidzemes guberņa, nevis Valmiera
Vieta apzīmējama kā Vidzemes guberņa, nevis Valmiera
Vieta apzīmējama kā Vidzemes guberņa, nevis Valmiera
Varbūt, ka nepieciešams precizēt, ka tie vācu armijas karavīri - 10. Bavārijas Landvēra(rezerves)kājnieku pulka virsnieki.
Redzams Pasta ielas sākums.
Fotogrāfija uzņemta no tilta. Priekšplānā redzama toreizējā Krasta iela (tagad Pļaviņu) iela, augējā pusē redzms Hikšteina alus darītavas tornis un Uniātu baznīcas torņi. Hikšteina alus darītava kara laikā gājusi bojā, Uniātu baznīcas ēka ir saglabājusies, bet bez torņiem un nedarbojas. Attēla augšpusē, vairāk uz labo pusi redzams Jēkabpils Svētā Gara pareizticīgo klosteris.
Redzams Rīgas ielas posms Krustpilī (tagad Jēkabpilī)
Tilts bija ne tikai paredzēts platsliežu dzelzceļam, bet arī automašīnām, pajūgiem un gājējiem.
Redzams toreizējais Lielās ielas posms, tagad tā ir Brīvības iela. Papildināšanai- Vieta: Brīvības iela (Jēkabpils)