Būvnieks-rūpnieks Jānis Eglītis dzimis 1874.gada 8.oktobrī Lēdurgas draudzes, Lādes muižas “Leitītēs“ galdnieka Pētera Eglīša un Kristīnes Eglītes (Grīnbergas) ģimenē. Salaulāts ar Vijciema dzirnavnieka Kārļa Juliusa Šlosa (*1845) un Jūlijas Šloss (Wegger) meitu Karolīni Elizabeti Šlosu (1888-1924). Ģimenē pieci bērni - Ansis Jūlijs Eglītis (1907-1958), Paulis Olģerts Eglītis (1907-1944), Ernests (1912-1962) un Velta Eglīte [vēlāk Vilciņa] (1917-1989). Mālu preču rūpniecības "Paulis Eglītis" dibinātājs un pamatlicējs Cēsīs, Bērzainē. Miris 1922.gada 12.maija Cēsīs un apglabāts ar sievu Bērzaines kapsētā
Attiecīgi ievērojot anotācijas tekstā uzskaitītos jauniešus, papildināt tā attiecīgo fragmentu: (..) Matiss Skaidrite (1910-1975, 1. no kreisās trešā rindā no apakšas), Matiss Jautrite (1911-1998, 2. no kreisās trešā rindā no apakšas), Matiss Viļums (1912-1943, 9. no kreisās piektajā rindā no apakšas). (..)
Karolīnes Elizabetes Eglītes (Šloss) brālēns Roberts Frīdrihs Šloss (1882-1959) - pirmskara Alūksnes un apkārtnes rūpniecības uzņēmuma “Roberts Šloss” īpašnieks.
Cēsu fotogrāfa Gotlība Matīsa (1978-1944) bērni. Otrajā rindā no kreisās puses 1.- Skaidrīte Matīss (1910-1975); 2.- Jautrīte Matīsa (1911-1998) un ceturtajā rindā pieliecis galvu 9. - Viļums Matīss (1912-1943).
Fotogrāfijas uzņemšanas datums nevar būt pareizs - 1934. gada 5. maijā Latvijas izlase nespēlēja (un arī vispār, tā kā sezona tajā laikā sākās vēlu, izlases pirmie mači parasti notika ne agrāk kā maija beigās). Tā kā fotogrāfija ļoti kompresēta, precīzāk pateikt nevaru (vienīgie futbolisti, ko spēju identificēt, ir Jānis Kļaviņš un Alberts Šeibelis). Mulsina Viļņas fotostudijas zīmogs - kā nekā Viļņa tobrīd ietilpa Polijas sastāvā, bet Latvijas pret Poliju parasti spēlēja Varšavā (un ar 2:0 ne reizes neuzvarēja).
Vidējā mājā 4. dzīvoklī dzīvojām kādus 4.gadus līdz 1988.gada oktobra vidum, tad jau tā māja bija uz sabrukuma robežas, avārijas stāvoklī, virtuvē plīts nekūrās, zurkas skraidīja, istabās krāsnis dūmoja un ziemā stūros bija pamatīga sniega kārta, naktīs gulējām apsegušies ar divām trim segām.
Nedēļa, Nr.28 (10.07.1925) Milzu akmens pie Krogzemju dzirnavām «Meža brāļi».
Vienības prospekts 13
Bulduru prospekts 117
Eka saglabajas. Rotas iela 25
Būvnieks-rūpnieks Jānis Eglītis dzimis 1874.gada 8.oktobrī Lēdurgas draudzes, Lādes muižas “Leitītēs“ galdnieka Pētera Eglīša un Kristīnes Eglītes (Grīnbergas) ģimenē. Salaulāts ar Vijciema dzirnavnieka Kārļa Juliusa Šlosa (*1845) un Jūlijas Šloss (Wegger) meitu Karolīni Elizabeti Šlosu (1888-1924). Ģimenē pieci bērni - Ansis Jūlijs Eglītis (1907-1958), Paulis Olģerts Eglītis (1907-1944), Ernests (1912-1962) un Velta Eglīte [vēlāk Vilciņa] (1917-1989). Mālu preču rūpniecības "Paulis Eglītis" dibinātājs un pamatlicējs Cēsīs, Bērzainē. Miris 1922.gada 12.maija Cēsīs un apglabāts ar sievu Bērzaines kapsētā
Attiecīgi ievērojot anotācijas tekstā uzskaitītos jauniešus, papildināt tā attiecīgo fragmentu: (..) Matiss Skaidrite (1910-1975, 1. no kreisās trešā rindā no apakšas), Matiss Jautrite (1911-1998, 2. no kreisās trešā rindā no apakšas), Matiss Viļums (1912-1943, 9. no kreisās piektajā rindā no apakšas). (..)
Karolīnes Elizabetes Eglītes (Šloss) brālēns Roberts Frīdrihs Šloss (1882-1959) - pirmskara Alūksnes un apkārtnes rūpniecības uzņēmuma “Roberts Šloss” īpašnieks.
Veronika Krūmiņa (Rozenbaha) ir 1. no labās.
Cēsu fotogrāfa Gotlība Matīsa (1978-1944) bērni. Otrajā rindā no kreisās puses 1.- Skaidrīte Matīss (1910-1975); 2.- Jautrīte Matīsa (1911-1998) un ceturtajā rindā pieliecis galvu 9. - Viļums Matīss (1912-1943).
Fotogrāfijas uzņemšanas datums nevar būt pareizs - 1934. gada 5. maijā Latvijas izlase nespēlēja (un arī vispār, tā kā sezona tajā laikā sākās vēlu, izlases pirmie mači parasti notika ne agrāk kā maija beigās). Tā kā fotogrāfija ļoti kompresēta, precīzāk pateikt nevaru (vienīgie futbolisti, ko spēju identificēt, ir Jānis Kļaviņš un Alberts Šeibelis). Mulsina Viļņas fotostudijas zīmogs - kā nekā Viļņa tobrīd ietilpa Polijas sastāvā, bet Latvijas pret Poliju parasti spēlēja Varšavā (un ar 2:0 ne reizes neuzvarēja).
Ēka veiksmīgi slēpusies aiz Latvijas Jūras administrācijas ēkas un rūpniecības apbūves, un labi saglabājusies. Tagadējā adrese Trijādības iela 7.
Vidējā mājā 4. dzīvoklī dzīvojām kādus 4.gadus līdz 1988.gada oktobra vidum, tad jau tā māja bija uz sabrukuma robežas, avārijas stāvoklī, virtuvē plīts nekūrās, zurkas skraidīja, istabās krāsnis dūmoja un ziemā stūros bija pamatīga sniega kārta, naktīs gulējām apsegušies ar divām trim segām.
Iespējams, ka tā ir fotogrāfa sieva Renija no Liepas pagasta. Viņi aprecējās 1943. g.
Šitajā mēs vilkām: Это день зарплаты с пустотою в кошельках Это праздник Со слезами на глазах ...
Šīs bildes dublikāts: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/34038/
Valmieras skolotāju semināra 18.kursu (1910.-1914.) beigušie audzēkņi (uzvārdu alfabētiskajā secībā): 1.Johans Alliks, 2.Jānis Anskins, 3. Arvīds Betchers, 4.Paulis Cepurītis, 5.Eduards Čokke, 6.Andrejs Drozdovs, 7.Kārlis Drullis, 8.Kārlis Gaujēns, 9.Jānis Gregors, 10.Alberts Grīnbergs, Jeremejs Kazanovs, 12.Rūgolfs Laidiņš, 13.Johans (Jānis) Eduards Millers, 14.Kārlis Miška, 15.Konstantīns Kalnbērzs, 16.Sergejs Preobraženskis, 17.Aleksandrs Priedītis, 18.Eduards Pučiņš, 19.Robers Pūce, 20.Fricis Rozenbergs, 21.Pēteris Sproģis, 22.Nikolajs Tipainis, Eižens Treijers, 24.Pēteris Tropuliņš, 25.Jānis Vadzis, 26.Rūdolfs Vēliņš, 27.Vilhelms Zeibots
Ratsnams attela labaja puse.
Tilts pari gravai pirms Kazdangas pils,t.s.Vaidu tilts.Tas nav tilts pari Alokstes upei.
Foto J. Rieksts
Foto Jānis Rieksts, Aleksandra 17.
Dublējas ar http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/54976/
Cesvaine, fot. Jēkabs Gobiņš
Tas varētu būt Petersena fotostudijā "Ģaisma", Suworowa eela 30.
Foto Oskars Priedītis, Vec-Gulbenē.
Tas būs Cesvainē pie Gobiņu Jēkaba.