Pēc 2. pasaules kara uz toreizējās Kuģubūves (1934.g. – IV līnija, no 1988.g. Augusta Dombrovska iela)) ielas un IV līnijas stūra, tieši iepretim Zaļai skolai – 1900.g. Augusta Dombrovska Vecmīlgrāvja strādnieku bērniem celtajam bērnudārzam – Kuģubūves ielā 11 no 1955.g. darbojās Rīgas 16. grāmatnīca. Mazā grāmatnīca Vecmīlgrāvī 1904.-1906.g. piederējusi grāmatu izdevējam, tirgotājam un rakstniekam Jānim Alfredam Kukuram (18.01.1879.g. Limbažos-10.04.1942.g. Usoļlagā, Soļikamskā, ASM). 1906.g. A.Kukurs pārdevis mājiņu dzejniekam Andrejam Reitmanim (1867-1932) un pats atvēris plašāku grāmatnīcu Rīgā, Marijas ielā 71, darbojies arī Pēterpilī. Kukurs nošauts Soļikamskā vienā šaušanas kampaņā ar vēlākās (1959-1988) Vecmīlgrāvja grāmatnīcas ilggadīgās pārdevējas un vadītājas Margas Matisones (dz. Kalcenava, 1924-2020) tēvu, vecmīlgrāvieti, Dzelzceļa Virsvaldes vecāko tehniķi, Triju Zvaigžņu kavalieri Rihardu Kalcenavu (1901-1942), kura tēvs Indriķis Kalcenavs savukārt bija Mangaļu jūrskolu beigušais tālbraucējkapteinis, tirgotājs un Latvijas pirmās brīvvalsts laikā “Rakstāmlietu un sīku preču tirgotavas” – 'Kalcenava grāmatnīcas' īpašnieks Vecmīlgrāvī).
Fotogrāfijā redzama Steidzīte Bermaka, dz. 1922. Foto uzņemts Ventspilī, precīzs gads nav zināms, bet visdrīzāk, ka 1930. gadu beigas, bet ne vēlāk kā 1942.gadā.
Precizēšu.Ši nav atklātne. Tas ir noskanēts krāsainais diapozitīvs. Trīsdesmito gadu otrā pusē jau bija pieejami krāsaino diapozitīvu filmas. Tās tirgoja Arnolds Cālītis savā veikalā.
Zaļāsskolas bērnudārza pirmā vadītāja (gan tikai līdz kāzām) ir Augusta Dombrovska meita Katrīna Elizabete Dombrovska (laul. Jaunkalniņa-Lintere; 1877-1963. Otra audzinātāja un tās pēctece bija Marta Rinka (1880 mangaļu pag. Aplokciema Vaķiltos - 1953 ASV).
Avots: A.Grāpis. Mūžs un veikums. Dzīvesgaita. Veltījumi. Grāmatas. Raksti. Dokumenti. Rīga: INDEX i, 2006. – 418.lpp.
Attēlā:Rīgas Augusta Dombrovska (29.) pamatskola (bijusī Augusta Dombrovska celtās Proģimnāzijas ēka. Zaļāskola - bērnudārzs (celta 1899-1900.g.) ir pavisam cita A.Dombrovska ēka).
Fot6ografēts 1933.g. Skolotāji: 2.r. 1. Anna Siliņa; 2. Andrejs Verners; 3. Emma Krasta (1895-1951); 4. vēstures skolotājs un mācību grāmatu autors Gerhards Vulfs; 5. Kārlis Brēmanis (1867 Drabešu Kalna Palmēnos-1945 Vācijā) - skolotājs, skolas pārzinis Vecmīlgrāvī (1893-1933); 6. Jānis Rācenis (skolas pārzinis (1933-1940), 7. Agnese Vīgante (dz. Šlesere): 8. Anna Rikarte; 3.r. no r.: 1. E.Krastiņa; 3. dziedāšanas skolotāja Elza Gusmane-Cīrule; 4. Hilda Ūdre; augšējā r. Jānis Vīgants (nākošais Kundziņsalas pamatskolas pārzinis).
Vecmīlgrāvis. Galvaspilsētas Rīgas Augusta Dombrovska(29.) pamatskola. Vingrošanas stunda pie skolotāja Jāņa Vīganta *(no apm. 1933.g. Kundziņsalas pamatskolas pārzinis).
Attēlā: Vecmīlgrāvis. Galvaspilsētas Rīgas Augusta Dombrovska 29. pamatskolas zālē 30.05.1936. gadā. Svinīgais akts par godu skolotāja Andreja Vernera (1881-1959) darba gaitu nobeigumam un skolotāju Annas Siliņas un Agneses Vīgantes (Šleseres) klašu izlaidumam 1936. maijā.
1. r. no kr.: 3. Andrejs Verners, skolas pārzinis (1933-190) Jānis Rācenis (dz. 1901 Bilskas pag.-1983 Smiltenē); 2. r. no kr.: 1. un 2. ilggadējais skolotājs un pārzinis (1893-1933), cimzietis Kārlis Brēmanis (Jēkaba d.; 1867 Drabešu pag. Kalna Palmēnos-1945 Vācijā) ar k-dzi Johannu Brēmani (dz. Bahu) (pie zāles sienas (vidū) citu portretu vidū arī ilgadējā skolas pārziņa Kārļa Brēmaņa portrets); 3. r. no kr.: 1. Vecāku komitejas pārstāve Erna Kalcenava-Brēmane (dz. Vīksne; 1902-1991; 1942.g. atraitne; 1965.g. prec. ar Haraldu Brēmani), 3. Marta Margarēta Rinka (1880-1953), zobārste Amēlija Štauvere (dz. Bone); 4. r. (vidū) vēstures skolotājs, vēstures mācību grāmatu autors Gothards Vulfs; labajā puse (zāles galā, baltajā jakā) skolotāja Anna Rikarte (1898-1990).
Līdzīgu attēlu kopums, A.Goba šai pašā izskatā un ietērpā, un arī vidē, kas ir dārzā pie ziedoša koka, tiek pārdots senlietu izsolē (www.artembassy.lv), var salīdzinoši droši secināt, ka attēli visdrīzāk ir no vienas un tās pašas foto sesijas. Pārdodamo fotogrāfiju aizmugurē norādīts to uzņemšanas gads un datums "1969. 2.jūn".
Lūgums izlabot anotāciju precīzā redakcijā jau tika ievietots 2020.gada 4.februārī.
Pēc 2. pasaules kara uz toreizējās Kuģubūves (1934.g. – IV līnija, no 1988.g. Augusta Dombrovska iela)) ielas un IV līnijas stūra, tieši iepretim Zaļai skolai – 1900.g. Augusta Dombrovska Vecmīlgrāvja strādnieku bērniem celtajam bērnudārzam – Kuģubūves ielā 11 no 1955.g. darbojās Rīgas 16. grāmatnīca. Mazā grāmatnīca Vecmīlgrāvī 1904.-1906.g. piederējusi grāmatu izdevējam, tirgotājam un rakstniekam Jānim Alfredam Kukuram (18.01.1879.g. Limbažos-10.04.1942.g. Usoļlagā, Soļikamskā, ASM). 1906.g. A.Kukurs pārdevis mājiņu dzejniekam Andrejam Reitmanim (1867-1932) un pats atvēris plašāku grāmatnīcu Rīgā, Marijas ielā 71, darbojies arī Pēterpilī. Kukurs nošauts Soļikamskā vienā šaušanas kampaņā ar vēlākās (1959-1988) Vecmīlgrāvja grāmatnīcas ilggadīgās pārdevējas un vadītājas Margas Matisones (dz. Kalcenava, 1924-2020) tēvu, vecmīlgrāvieti, Dzelzceļa Virsvaldes vecāko tehniķi, Triju Zvaigžņu kavalieri Rihardu Kalcenavu (1901-1942), kura tēvs Indriķis Kalcenavs savukārt bija Mangaļu jūrskolu beigušais tālbraucējkapteinis, tirgotājs un Latvijas pirmās brīvvalsts laikā “Rakstāmlietu un sīku preču tirgotavas” – 'Kalcenava grāmatnīcas' īpašnieks Vecmīlgrāvī).
Fotogrāfijā redzama Steidzīte Bermaka, dz. 1922. Foto uzņemts Ventspilī, precīzs gads nav zināms, bet visdrīzāk, ka 1930. gadu beigas, bet ne vēlāk kā 1942.gadā.
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu.
Undīna Jātniece ne šājā, bet Praulienas I septiņgadīgajā strādāja
Undīna Jātniece nestrādāja šajā skolā
Undīna Jātniece strādāja Praulienas I septiņgadīgajā skolā (bijušajā Lazdonas draudzeds skolā)
Pareizais ordeņa nosaukums: Triju Zvaigžņu ordenis.
Paldies par interesanto informāciju un precizējumu!
Precizēšu.Ši nav atklātne. Tas ir noskanēts krāsainais diapozitīvs. Trīsdesmito gadu otrā pusē jau bija pieejami krāsaino diapozitīvu filmas. Tās tirgoja Arnolds Cālītis savā veikalā.
Paldies par papildinājumu!
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju.
Paldies par informāciju!
Zaļāsskolas bērnudārza pirmā vadītāja (gan tikai līdz kāzām) ir Augusta Dombrovska meita Katrīna Elizabete Dombrovska (laul. Jaunkalniņa-Lintere; 1877-1963. Otra audzinātāja un tās pēctece bija Marta Rinka (1880 mangaļu pag. Aplokciema Vaķiltos - 1953 ASV). Avots: A.Grāpis. Mūžs un veikums. Dzīvesgaita. Veltījumi. Grāmatas. Raksti. Dokumenti. Rīga: INDEX i, 2006. – 418.lpp.
Attēlā:Rīgas Augusta Dombrovska (29.) pamatskola (bijusī Augusta Dombrovska celtās Proģimnāzijas ēka. Zaļāskola - bērnudārzs (celta 1899-1900.g.) ir pavisam cita A.Dombrovska ēka). Fot6ografēts 1933.g. Skolotāji: 2.r. 1. Anna Siliņa; 2. Andrejs Verners; 3. Emma Krasta (1895-1951); 4. vēstures skolotājs un mācību grāmatu autors Gerhards Vulfs; 5. Kārlis Brēmanis (1867 Drabešu Kalna Palmēnos-1945 Vācijā) - skolotājs, skolas pārzinis Vecmīlgrāvī (1893-1933); 6. Jānis Rācenis (skolas pārzinis (1933-1940), 7. Agnese Vīgante (dz. Šlesere): 8. Anna Rikarte; 3.r. no r.: 1. E.Krastiņa; 3. dziedāšanas skolotāja Elza Gusmane-Cīrule; 4. Hilda Ūdre; augšējā r. Jānis Vīgants (nākošais Kundziņsalas pamatskolas pārzinis).
Vecmīlgrāvis. Galvaspilsētas Rīgas Augusta Dombrovska(29.) pamatskola. Vingrošanas stunda pie skolotāja Jāņa Vīganta *(no apm. 1933.g. Kundziņsalas pamatskolas pārzinis).
Attēlā: Vecmīlgrāvis. Galvaspilsētas Rīgas Augusta Dombrovska 29. pamatskolas zālē 30.05.1936. gadā. Svinīgais akts par godu skolotāja Andreja Vernera (1881-1959) darba gaitu nobeigumam un skolotāju Annas Siliņas un Agneses Vīgantes (Šleseres) klašu izlaidumam 1936. maijā. 1. r. no kr.: 3. Andrejs Verners, skolas pārzinis (1933-190) Jānis Rācenis (dz. 1901 Bilskas pag.-1983 Smiltenē); 2. r. no kr.: 1. un 2. ilggadējais skolotājs un pārzinis (1893-1933), cimzietis Kārlis Brēmanis (Jēkaba d.; 1867 Drabešu pag. Kalna Palmēnos-1945 Vācijā) ar k-dzi Johannu Brēmani (dz. Bahu) (pie zāles sienas (vidū) citu portretu vidū arī ilgadējā skolas pārziņa Kārļa Brēmaņa portrets); 3. r. no kr.: 1. Vecāku komitejas pārstāve Erna Kalcenava-Brēmane (dz. Vīksne; 1902-1991; 1942.g. atraitne; 1965.g. prec. ar Haraldu Brēmani), 3. Marta Margarēta Rinka (1880-1953), zobārste Amēlija Štauvere (dz. Bone); 4. r. (vidū) vēstures skolotājs, vēstures mācību grāmatu autors Gothards Vulfs; labajā puse (zāles galā, baltajā jakā) skolotāja Anna Rikarte (1898-1990).
Paldies par precizējumu!
Paldies par precizējumu!
Paldies par precizējumu!
Paldies par precizējumu!
Līdzīgu attēlu kopums, A.Goba šai pašā izskatā un ietērpā, un arī vidē, kas ir dārzā pie ziedoša koka, tiek pārdots senlietu izsolē (www.artembassy.lv), var salīdzinoši droši secināt, ka attēli visdrīzāk ir no vienas un tās pašas foto sesijas. Pārdodamo fotogrāfiju aizmugurē norādīts to uzņemšanas gads un datums "1969. 2.jūn".