Centrā ķeizara Vilhelma II portrets metāla reljefā, pa kreisi-prinča Leopolda un pa labi- 8. armijas komandiera ģenerāļa Belova portrejas. Nojaukts 1919. gada 27. jūnijā. Dažas pieminekļa detaļas atrodoties Liepājas vēstures un mākslas muzeja krājumā.
Tagadējā Emila Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola Ausekļa ielā 11/13/15. No labās-vēcu zēnu skolas vingrotava un divas skolas ēkas. 20. gs. 60-tos gados tās apvienotas ar vidū iebūvētu 3 stāvu korpusu.
Paldies par aizrādījumu. Interesanti, kas fotogrāfam tobrīd bijis prātā. Nevarēsim šo izlabot, uzrakstu no fotogrāfijas nemēģināsim noņemt ar Photoshop palīdzību.
Viss pareizi ,tā ir Balvu pils pirms 1918.gada,tagad skola Brīvības ielā.
Tagad nav kolonnu un sānu piebūvju,esmu redzējis vēl vairākas bildes ar pili pirms pārbūves.
Labdien!
Dvietē nekad nav bijusi dzelzceļa stacija. Tā pēc apraksta varētu būt Zemgales stacija un tā atrodas Daugavpils novadā ,Demenes pagastā. Lūdzu nemaldiniet cilvēkus
Ar klostera bibliotēku tomēr nav skaidrības - vai to iznīcināja sadedzinot vai tomēr 1949. gadā izveda uz Bausku un vēlāk izdalīja pa slēgtajiem fondiem LPSR ZA un citur. Laiku pa laikam atklātībā parādās grāmatas ar Klostera zīmogu-krusts, kuru satvērušas un tur divas rokas. Aprakstā nav minēts, ka klosteris darbojās kā vīriešu un sieviešu un tas atradās divās atsevišķās ēkās - vīriešu pie baznīcas un sieviešu aptuveni 1 km Skaitkalnes ciema centrā uz nākamā pakalna. Starp attēlā redzamajām klostera māsām vajadzētu būt Olgai Daudzvārdei, vēlāk/ap 1961.g./ LPSR CK propagandas nodaļas angažētai grāmatas "Dvēseles cietumā" autore.
Aizkalnes pagasts, ne Abavas
Paldies par aizrādījumu, izlaboju pagastu.
Paldies par fotogrāfijā redzamo cilvēku atpazīšanu. Ievietoju aprakstu anotācijā
Paldies par ēku atpazīšanu, papildināju aprakstu
Paldies par papildinājumu, ievietoju to aprakstā.
Centrā ķeizara Vilhelma II portrets metāla reljefā, pa kreisi-prinča Leopolda un pa labi- 8. armijas komandiera ģenerāļa Belova portrejas. Nojaukts 1919. gada 27. jūnijā. Dažas pieminekļa detaļas atrodoties Liepājas vēstures un mākslas muzeja krājumā.
Tagadējā Emila Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola Ausekļa ielā 11/13/15. No labās-vēcu zēnu skolas vingrotava un divas skolas ēkas. 20. gs. 60-tos gados tās apvienotas ar vidū iebūvētu 3 stāvu korpusu.
Priekšplānā I no kreisās vīrs ar ķiveri - brandmajors Samuelsons Samuel-Ilja, 27.07.1892.-14.12.1941. Tirgotājs, sveču fabrīciņas īpašnieks, namīpašnies Tiklo ielai 9 Liepājā, tagad Ed. Veidenbauma iela. Ebrejs, nacistu nogalināts Šķēdes kāpās. Avots: Edwards Anders, Juris Dubrovskis. "Jews in Liepāja, Latvia. Memorial book." California,USA, 2001.,166.-167.lpp.
Paldies par aizrādījumu. Interesanti, kas fotogrāfam tobrīd bijis prātā. Nevarēsim šo izlabot, uzrakstu no fotogrāfijas nemēģināsim noņemt ar Photoshop palīdzību.
Paldies visiem, kas satraukušies un vērš uzmanību uz šo nelāgo kļūdu. Izlaboju. Atvainojos visiem, kuri nervozēja par šo kļūdu.
hei, kā Viļakā var atrasties Viļānu Romas katoļu baznīca un klosteris? :D gar klostera ēku bērnībā gāju uz autobusu, katru logu pazīstu.
Diez vai tas ir ziemā...
Jā ,tie laikam ir Viļāni!
Viss pareizi ,tā ir Balvu pils pirms 1918.gada,tagad skola Brīvības ielā. Tagad nav kolonnu un sānu piebūvju,esmu redzējis vēl vairākas bildes ar pili pirms pārbūves.
Šāda ēka nekad Balvos nav bijusi.
KĻŪDA!!! Šī ēka neatrodas Viļakā!Arī šādi baznīcas torņi ir sveši! Aplamība jānovērš! Lūdzu!
Labdien! Dvietē nekad nav bijusi dzelzceļa stacija. Tā pēc apraksta varētu būt Zemgales stacija un tā atrodas Daugavpils novadā ,Demenes pagastā. Lūdzu nemaldiniet cilvēkus
Kāds sakars Rīgas Sv.Jāņa baznīcai ar Aizkraukles novadu?! Vietas norāde ir aplama.
Liepājas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības gājiens ap 1932-36. gadu pa Tirgoņu ielu. Aizmugures fonā- Sv. Jāzepa romas katoļu katedrāles siluets.
Paldies par labojumu. Izmainīju gada skaitli.
Paldies par labojumu, mainīju aprakstā gada skaitli.
Paldies par papildinājumu, ievietoju aprakstā.
Ar klostera bibliotēku tomēr nav skaidrības - vai to iznīcināja sadedzinot vai tomēr 1949. gadā izveda uz Bausku un vēlāk izdalīja pa slēgtajiem fondiem LPSR ZA un citur. Laiku pa laikam atklātībā parādās grāmatas ar Klostera zīmogu-krusts, kuru satvērušas un tur divas rokas. Aprakstā nav minēts, ka klosteris darbojās kā vīriešu un sieviešu un tas atradās divās atsevišķās ēkās - vīriešu pie baznīcas un sieviešu aptuveni 1 km Skaitkalnes ciema centrā uz nākamā pakalna. Starp attēlā redzamajām klostera māsām vajadzētu būt Olgai Daudzvārdei, vēlāk/ap 1961.g./ LPSR CK propagandas nodaļas angažētai grāmatas "Dvēseles cietumā" autore.
1932.-1934.
1920.-1922.gads