Nosūtu vēl dažus precizējumus no Viesturu bibliotēkas
Grāvendāles muižas dzīvojamā ēka celta 18. gadsimta otrajā pusē un 1859. gada martā taksācijā novērtēta „kā veca, bet apdzīvojama”. Fon Klopmaņu dzimtai Grāvendāle piederēja no 1859. gada līdz pat zemes reformai, 1919. gadā ēka nodega un līdz mūsdienām nav saglabājušies pat ēkas pamati.
Par ēkas atrašanās vietu.
Pēc patreizējā administratīvā iedalījuma tā atradās Rundāles novada Viesturu pagastā, Senāk tas bija Grāvendāles pagasts, un starpkaru Latvijas laikā Mežotnes pagasts
Tāpat arī Mežotnes pilskalns un pie tā esošais avots atrodas Rundāles novadā, Rundāles pagastā
Misas upe neatrodas Bauskas pilsētā, un arī Bauskas novadā, cik zinu nē. Upe sākas Vallē, pa vidu tiek līdz Dzērumiem, tad atpakaļuz Bauskas pusi, un nobeidz savu ceļu Iecavā pie Ozolniekiem. Tā kā varētu būt Iecavas novads.
Pārsūtu Viesturu b-kas lasītāju viedokli - viņiem šķiet, ka tā ir Grāvendāles muiža, tāpēc viņi man atsūtīja muižas aprakstu: "Grāvendāles muižas īpašnieks Frīdrihs fon Klopmans (1825 - 1883.) Grāvendāles muižas dzīvojamā ēka celta 18. gs otrā pusē Tā bijusi koka celtne uz mūrētiem pamatiem, zem kuras atradās trīs velvēti mūra pamati. Koka ārsienas vēlāk apmestas un dekorētas ar pilastriem bez bāzes, bet ar vienkāršu toskāņu kapiteli. Mājas zelmiņi veidoti pilnrežģu konstrukcijā. Jumts bija veidots mansarda formā, segts ar kārniņiem, to nosedza divi skursteņi." Tas īsumā. Tādas domas no Viesturu pagasta bibliotēkas puses. Varbūt vērts painteresēties.
Partnera apzinātājs A. Zāles kolekcijai nav vis Baltijas Centrālā, bet gan Bauskas Centrālā bibliotēka, lūdzu izlabojiet. Ar cieņu - BCB bibliogrāfe L. Ozoliņa
Neprecīzs attēla datējums. Pirmā pasaules kara sākumā pieminekļa krāsainā metāla daļas un Uzvaras dievietes skulptūru evakuēja uz Krieviju.
Neprecīzs attēla datējums. Pirmā pasaules kara sākumā pieminekļa krāsainā metāla daļas un Uzvaras dievietes skulptūru evakuēja uz Krieviju.
Ap 1910.-to,un tā ir Dārza iela
Atklātne izdota pirms I pasaules kara. Ne jaunāka par 1915.gadu.
Skulptūra tika novākta I pasaules kara laikā, 1915. gadā.
Ja nepieciešams ir vēl 2 bildes no personīgā arhīva, kur 10 gadus vēlāk pie šīs mājas redzami tās saimnieki savās kāzās.
Sajā mājā dzīvoja mans vecvectēvs ar savu ģimeni.Māja nodega 2.PK beigās, virs tās uzsprāgstot bumbai.
Nosūtu vēl dažus precizējumus no Viesturu bibliotēkas Grāvendāles muižas dzīvojamā ēka celta 18. gadsimta otrajā pusē un 1859. gada martā taksācijā novērtēta „kā veca, bet apdzīvojama”. Fon Klopmaņu dzimtai Grāvendāle piederēja no 1859. gada līdz pat zemes reformai, 1919. gadā ēka nodega un līdz mūsdienām nav saglabājušies pat ēkas pamati. Par ēkas atrašanās vietu. Pēc patreizējā administratīvā iedalījuma tā atradās Rundāles novada Viesturu pagastā, Senāk tas bija Grāvendāles pagasts, un starpkaru Latvijas laikā Mežotnes pagasts Tāpat arī Mežotnes pilskalns un pie tā esošais avots atrodas Rundāles novadā, Rundāles pagastā
Paldies Jums par papildinājum, ievietoju nosaukumā.
Skats no Lazdukalna
Paldies, izlaboju kļūdu.
Misas upe neatrodas Bauskas pilsētā, un arī Bauskas novadā, cik zinu nē. Upe sākas Vallē, pa vidu tiek līdz Dzērumiem, tad atpakaļuz Bauskas pusi, un nobeidz savu ceļu Iecavā pie Ozolniekiem. Tā kā varētu būt Iecavas novads.
Paldies par kļūdas labojumu, izlaboju šo nelāgo aplamību.
Kādā veidā Jāzeps Vītols var būt apglabāts Gaujienā, ja viņa un sievas pelni ir apbedīti Rīgā Meža kapu Mākslinieku kalniņā. Tas jums ir jāizlabo
Paldies, izlaboju kļūdu.
Šī pilnīgi noteikti ir ēka Grāvendāles muižā, nosaucu fotogrāfiju - Grāvendāles muižas dzīvojamā ēka. Paldies!
Pārsūtu Viesturu b-kas lasītāju viedokli - viņiem šķiet, ka tā ir Grāvendāles muiža, tāpēc viņi man atsūtīja muižas aprakstu: "Grāvendāles muižas īpašnieks Frīdrihs fon Klopmans (1825 - 1883.) Grāvendāles muižas dzīvojamā ēka celta 18. gs otrā pusē Tā bijusi koka celtne uz mūrētiem pamatiem, zem kuras atradās trīs velvēti mūra pamati. Koka ārsienas vēlāk apmestas un dekorētas ar pilastriem bez bāzes, bet ar vienkāršu toskāņu kapiteli. Mājas zelmiņi veidoti pilnrežģu konstrukcijā. Jumts bija veidots mansarda formā, segts ar kārniņiem, to nosedza divi skursteņi." Tas īsumā. Tādas domas no Viesturu pagasta bibliotēkas puses. Varbūt vērts painteresēties.
Artim taisnība.
Lai būtu skaidrāk - tas ir tikai muižas dzīvojamās ēkas bibliotēkas korpuss, kas ir viss, kas šobrīd no pils saglabājies.
Tornis ir Dēliņkalnā, nevis Drusku pilskalnā.
Aizrādījums ir absolūti vietā, izlaboju kļūdu.
Paldies Laima par aizrādījumu, izlaboju.
Partnera apzinātājs A. Zāles kolekcijai nav vis Baltijas Centrālā, bet gan Bauskas Centrālā bibliotēka, lūdzu izlabojiet. Ar cieņu - BCB bibliogrāfe L. Ozoliņa
Alūksnes Jaunā pils, [196-] ??? Mastā ir sarkanbaltsarkanais karogs!
Paldies par papildinājumu, ievietoju to aprakstā.