Savādi gan, kur tās ziņas vāktas... VKP reģistrā ēka ir kā Mujānu izglītības biedrības Tautas nams un to arī zina visi mujānieši, kā sacīt, kopš laika gala. Nemaz nerunājot par pagasta padomes nekustamo īpašumu speciālistiem un Valmieras muzeja darbiniekiem.

Paldies par aizrādījumu, novērsīsim šo tehnisko kļūmi.

Paldies Jums par šo labojumu. Tas ir ir izlabots.

Šī nav Jaunmoku pils bet gan stallis pie pils. Starp citu ļoti interesanta ēka ar čuguna kolonām iekštelpā.

Šāds nams nekad nav bijis Rūjienā.

Valdemāra iela laikam otrā pusē aploksnei.:)))

Sēž no kreisās puses Jānis Cimdiņš, Eduards Breide, Artūrs Banga. Stāv Ēvalds Loksts.

1.Saulaines lauksaimniecības tehnikumam(tagad Saulaines profesionālā vidusskola) nav vēsturiska saiknes ar Kaucmindes mājturības skolu. Vien ģeogrāfiska. 2.Kā Kaucmindes mājturības īpašums ēka netika izmantota visticamāk jau kopš Latvijas neatkarības zaudēšanas 1940.-tajos gados. 3.Bet Saulaines lauksaimniecības tehnikuma kopmītnes šajā ēkā bija līdz pat 1970.-to gadu beigām. Ar cieņu-saulainiete

Šis nav Kaudzīšu muzejs un 3 iepriekšējās bildes arī nē.

Glemžu (= Lemju) kalns Aronas pagastā dienvidos no Madonas - Ērgļu ceļa; gar kalnu tek Viešupe; kalna dienvidu nogāzē Glemžu mājas.

Centrā redzamās mazstāvu ēku grupas vietā tagad ir tirdzniecības nams "Kurzeme". Ēkas pa labi 2.pasaules kaŗa laikā tika sagrautas, kā tas redzams šeit: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/3022/ labajā pusē.

Nevienas no šīm ēkām vairs nav, ja neskaita tālumā redzamo Katoļu baznīcu. Tramvajs griežas pa labi Graudu ielas sākumā. Abu labajā pusē redzamo māju vietā tagad ir laukums Liepājas Universitātes (man gan gribas teikt - Viļa Lāča Pedagoģiskā institūta) priekšā, bet kreisajā pusē mājiņa ar augsto sarkano kārniņu (dakstiņu) jumtu atrastos priekšā "Kurzemes" ieejas durvīm.

Projekts jau labs, bet materiāla kvalitāte apšaubāma. Es nu gan neesmu zinošs vēstures lietās, bet kā liepājnieks un vācu valodas pratējs varu šeit piebilst, ka tas nav nekāds dzelzceļa tilts pār Liepājas kanālu, bet gan izgriežamais Kaŗostas tilts pār Kaŗostas kanālu. Redzams arī citos attēlos, nesen atjaunots un darbojas vēl joprojām. Uzraksts uz atklātnes liecina: Kaŗostas tilts

Nevis Priekules,bet gan Priekuļu pagasts,arī nākošajā fotogrāfijā

Datējam ap 1910.-to gadu

Skats no Lazdukalna

Tornis - piemiņas vieta 1812.g. kara notikumiem - atradās ne Doles salā, bet Daugavas kreisajā krastā Odukalnā pie Ķekavas. Sagrauts I Pasaules karā.

Pazuda vārdiņš. Pareizi: Korektāk šo vietu saukt par Vecdoles viduslaiku pili un ne par pilskalnu Dolē

Korektāk šo vietu saukt par Vecdoles viduslaiku pili un pilskalnu Dolē, jo Doles salā bija cits īsts pilskalns - Ķivutkalns, kas zudis. Vecdoles viduslaiku pils gadījumā te kalna nav, jo pils līdzenā vietā. Attēlā redzama arheoloģisko izrakumu aina.

Kāpēc nav piesaistīta kartei? Vēlāk piesaistīs? Navigācija "no kartes" ir visērtākā

Ridelju dzirnavas atrodas Engures, nevis Seemes pagastaa.

Skats no Lietuvas puses pāri Mēmelei uz Skaistkalni, priekšplānā Lietuvas robežpunkts; redz arī tiltu pār Mēmeli.

Skats no Vecgulbenes baznīcas torņa uz dzirnezeru. Tagad Gulbenes pilsēta.

Tilts pār Bārtu ir daudz lielāks (redzams šīs kolekcijas 594.attēlā). Iespējams, tilts pār Toseli (Jēčupi) pie kādreizējās Nīcas pagasta valdes.

Kalnā Tirzas baznīca, priekšplānā Tirzas upe