RAUSKIŅŠ Gustavs Aleksandrs Gustava d., virsleitnants.
* 1902. XI 23. Mazsalacas pag. + 1979.
1920. beidzis Mazsalacas ģimnāziju,
1919. VI 16. Mazsalacas komandantūras jaunākais rakstvedis,
1919. X 11. Mazsalacas izlūku nodaļas karavīrs,
1919. XII 01. Cēsu izlūku nodaļas karavīrs,
1920. III 22. atvaļināts,
1920. XI 15. Kara skolas kājnieku nodaļas kadets,
1922. IX 01. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1922. IX 01.,
1922. IX 01. Rēzeknes kājnieku pulka Ložmetēju (I) komandas virs štatā,
1923. apbalvots: Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,
1924. VIII 27. Rēzeknes kara apriņķa pārvaldes Saimniecības daļas darbvedis,
1926. I 13. Rēzeknes kājnieku pulka Rotas (III) jaunākais virsnieks,
1926. X 02. vada komandieris,
1927. XI 17. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1927. IX 01.,
1929. V 01. atvaļināts,
1932. beidzis Teoloģijas institūtu,
1933/1946. Eltišķu ev. lut. draudzes mācītājs Lietuvā,
1938. XI 18. apbalvots: Atzinības Krusta V sķiru # 25.,
1946/1956. izsūtīts,
1956/1986. Eltišķu ev. lut. draudzes mācītājs Lietuvā.
Avots: LVVA 5601-15278.;
„Latvju darbinieku galerija”, R., 1929.;
„Es viņu pazīstu”, R., 1939.;
„Svētdienas Rīts”, # 27/2008.;
V. Eichenabuma arhīvs # 3502.
www.lnb.lv.
Firma Antonija Rasiņš reģistrēta 1931. gadā, ogu un dārzeņu tirdzniecība Rīgas Centrāltirgus III paviljonā. Antonija Rasiņš dz. 28.01.1897. g. Lejas pag.
Kļūda vietas norādē. Attēlā ir redzmas viens no diviem karavīru veikaliem, kas atradās Alūksnē. Šājā attēlā ir redzams Pils un Lielā Ezera ielu krustojums.
Latviskais termins jājautā mūzikas jomas pārzinātājiem, bet interneta vidē var skatīt skaidrojumus attiecībā uz vācu un angļu resursiem, ar nosaukumiem "Schellenbaum" un "Turkish crescent"
Mans minējums arī ir Rīga - Jugla. Uz maršruta plāksnītes rakstīto, orģināla glabātājs varētu precizēt, rūpīgāk apskatot fotogrāfiju ar palielināmo stiklu vai ieskanējot attiecīgo attēla vietu augstā izšķirtspējā.
Cēsu tipogrāfijas darbinieki: Burtlicis Jānis Skundriķis (dzimis 1897. gadā). Grāmatsējēja Anna Sīviņa (dzimusi 1894.gada 17.mar., Vecpiebalgā). Burtlicis Rūdolfs Jēpe.
Papildinājumi anotācijai: Pirmajā rindā no kreisās stāv ar karogu pār plecu (1.) Aleksis Meirāns (dzimis 1929.gada 15.apr., Smiltenē), blakus grāmatsējējs (2.) Ernests Dzirneklis (dzimis 1890.gada 28.jūl., Cēsīs), pirmskara Latvijā namīpašnieks (nams Cēsīs Rīgas ielā 55), (3.) Alma Jēpe (dzimusi 1900. gadā) ar meitu (4.) Laimu, korektore (5.) Ozoliņa, (6. neatpazīta), burtlicis (7.) Rūdolfs Jēpe (dzimis 1886.gada 12.okt., Jaunpiebalgas Mežviekšelēs – miris 1959.gada 9.mar., Cēsīs) pirmskara Latvijā grāmatu spiestuves īpašnieks un aiz viņa pleca burtlicis (8.) Jānis Skundriķis (dzimis 1897. gadā). Vidējā rindā no kreisās iespiedēja (1.) Elmīna Upmane (dzimusi Bērziņa, 1920.gada 25.jan., Cēsīs), redaktore (2.) Irēna Mazozoliņa (?), (3. neatpazīta), grāmatsējēja (4.) Anna Sīviņa (dzimusi 1894.gada 17.mar., Vecpiebalgā). Aizmugurējā rindā no kreisās burtlicis (1.) Fideberts Balss (dzimis 1904.gada 2.jan., Cēsīs), (2. neatpazīta), grāmatsējējs un tipogrāfijas direktors (3.) Vilis Rudzītis (dzimis 1905.gada 8.jūn., Nītaures pagastā), iespiedējs, burtlicis un mašīnmeistars (4.) Jānis Bērziņš (dzimis 1907.gada 14.apr., Sausnējas pagastā - miris 1980.gadā Cēsīs), iespiedējs (5.) Jānis Sermuliņš.
Nesen skolas salidojumā skolotāja Rasma Valdmane apstiprināja - tā ir Tukuma J.Raiņa vidusskola .Izrādās ka pirmās brīvvalsts laika fotogrāfijās nebija redzami atsevišķi ķieģeļi , apmetumu tomēr uzlika jau vēlāk padomju gados , tāpēc arī kļūdījos .
RAUSKIŅŠ Gustavs Aleksandrs Gustava d., virsleitnants. * 1902. XI 23. Mazsalacas pag. + 1979. 1920. beidzis Mazsalacas ģimnāziju, 1919. VI 16. Mazsalacas komandantūras jaunākais rakstvedis, 1919. X 11. Mazsalacas izlūku nodaļas karavīrs, 1919. XII 01. Cēsu izlūku nodaļas karavīrs, 1920. III 22. atvaļināts, 1920. XI 15. Kara skolas kājnieku nodaļas kadets, 1922. IX 01. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1922. IX 01., 1922. IX 01. Rēzeknes kājnieku pulka Ložmetēju (I) komandas virs štatā, 1923. apbalvots: Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, 1924. VIII 27. Rēzeknes kara apriņķa pārvaldes Saimniecības daļas darbvedis, 1926. I 13. Rēzeknes kājnieku pulka Rotas (III) jaunākais virsnieks, 1926. X 02. vada komandieris, 1927. XI 17. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1927. IX 01., 1929. V 01. atvaļināts, 1932. beidzis Teoloģijas institūtu, 1933/1946. Eltišķu ev. lut. draudzes mācītājs Lietuvā, 1938. XI 18. apbalvots: Atzinības Krusta V sķiru # 25., 1946/1956. izsūtīts, 1956/1986. Eltišķu ev. lut. draudzes mācītājs Lietuvā. Avots: LVVA 5601-15278.; „Latvju darbinieku galerija”, R., 1929.; „Es viņu pazīstu”, R., 1939.; „Svētdienas Rīts”, # 27/2008.; V. Eichenabuma arhīvs # 3502. www.lnb.lv.
Priekšējā rindā ceturtais no kreisās puses sēž pulkvežleitnants Nikolajs Fogelmanis (1885-1941)
Paldies par info!
Firma Antonija Rasiņš reģistrēta 1931. gadā, ogu un dārzeņu tirdzniecība Rīgas Centrāltirgus III paviljonā. Antonija Rasiņš dz. 28.01.1897. g. Lejas pag.
Datējama līdz 1929. gadam, kad tika lietotas attiecīgā veida cepures.
Spriežot pēc devīzes karogā, 12. Bauskas kājnieku pulks.
Kļūda vietas norādē. Attēlā ir redzmas viens no diviem karavīru veikaliem, kas atradās Alūksnē. Šājā attēlā ir redzams Pils un Lielā Ezera ielu krustojums.
Attēlā redzamas ir 7.SKP jauno kazarmu ēka un karavīru kluba ēkas Alūksnē
Latviskais termins jājautā mūzikas jomas pārzinātājiem, bet interneta vidē var skatīt skaidrojumus attiecībā uz vācu un angļu resursiem, ar nosaukumiem "Schellenbaum" un "Turkish crescent"
Vanda Ozols dzimusi 1930. gada 6. februārī Cēsīs, vecāki Milda un Ēriks Ozoli.
Latvijas Armijas Jātnieku pulka kareivis (attiecīgā pulka krūšu nozīme). Pulks bija novietots Daugavpilī.
Latvija Armijas Bruņoto vilcienu pulka kareivis (attiecīgā pulka krūšu nozīme).
Kas ir priekšmets, kas tiek tik svinīgi nests?
Mans minējums arī ir Rīga - Jugla. Uz maršruta plāksnītes rakstīto, orģināla glabātājs varētu precizēt, rūpīgāk apskatot fotogrāfiju ar palielināmo stiklu vai ieskanējot attiecīgo attēla vietu augstā izšķirtspējā.
Man atkal šķiet, ka uz maršruta plāksnītes ir rakstīts Rīga - Jugla.
Cēsu tipogrāfijas darbinieki: Burtlicis Jānis Skundriķis (dzimis 1897. gadā). Grāmatsējēja Anna Sīviņa (dzimusi 1894.gada 17.mar., Vecpiebalgā). Burtlicis Rūdolfs Jēpe.
Papildinājumi anotācijai: Pirmajā rindā no kreisās stāv ar karogu pār plecu (1.) Aleksis Meirāns (dzimis 1929.gada 15.apr., Smiltenē), blakus grāmatsējējs (2.) Ernests Dzirneklis (dzimis 1890.gada 28.jūl., Cēsīs), pirmskara Latvijā namīpašnieks (nams Cēsīs Rīgas ielā 55), (3.) Alma Jēpe (dzimusi 1900. gadā) ar meitu (4.) Laimu, korektore (5.) Ozoliņa, (6. neatpazīta), burtlicis (7.) Rūdolfs Jēpe (dzimis 1886.gada 12.okt., Jaunpiebalgas Mežviekšelēs – miris 1959.gada 9.mar., Cēsīs) pirmskara Latvijā grāmatu spiestuves īpašnieks un aiz viņa pleca burtlicis (8.) Jānis Skundriķis (dzimis 1897. gadā). Vidējā rindā no kreisās iespiedēja (1.) Elmīna Upmane (dzimusi Bērziņa, 1920.gada 25.jan., Cēsīs), redaktore (2.) Irēna Mazozoliņa (?), (3. neatpazīta), grāmatsējēja (4.) Anna Sīviņa (dzimusi 1894.gada 17.mar., Vecpiebalgā). Aizmugurējā rindā no kreisās burtlicis (1.) Fideberts Balss (dzimis 1904.gada 2.jan., Cēsīs), (2. neatpazīta), grāmatsējējs un tipogrāfijas direktors (3.) Vilis Rudzītis (dzimis 1905.gada 8.jūn., Nītaures pagastā), iespiedējs, burtlicis un mašīnmeistars (4.) Jānis Bērziņš (dzimis 1907.gada 14.apr., Sausnējas pagastā - miris 1980.gadā Cēsīs), iespiedējs (5.) Jānis Sermuliņš.
Grāmatsējēja Anna Sīviņa (dzimusi 1894.gada 17.mar., Vecpiebalgā).
Kāpēc priekšmetos minēts 'vīriešu frizētavas'?
Nesen skolas salidojumā skolotāja Rasma Valdmane apstiprināja - tā ir Tukuma J.Raiņa vidusskola .Izrādās ka pirmās brīvvalsts laika fotogrāfijās nebija redzami atsevišķi ķieģeļi , apmetumu tomēr uzlika jau vēlāk padomju gados , tāpēc arī kļūdījos .
Paldies par precizējumu un papildinājumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par labojumu.
Paldies par labojumu.
Paldies par precizējumu.