Ceturtā rindā otrais no kreisās grāmatu tirgotājs un spiestuves īpašnieks Cēsīs Kārlis Dūnis (1889 11. okt. Valmieras apr. Ozolu pag. – 1942 20. okt. izsūtījumā Krievijā).
Gulbenes pamatskolas Līkajā ielā prokjektu 1934.gadā izstrādāja būvinženieris Rihards Duņēns (1889-1980, Latvijas dzelzceļa Gulbenes ceļu iecirkņa priekšnieks). Celtniecība sākta 1934.gada oktobrī, stāvs uzcelts divos mēnešos, jumta likšana pabeigta 1935.gada februārī. Skola iesvētīta 1935.gada 6.oktobrī, (ziņas no LVVA 6343.fonda 20.apraksta 63.lietas)
Nav pils. Dzērbenes krājaizdevu sabiedrības jaunais nams. Šīs ēkas būve (varbūt pārbūve) uzsākta 1914. gadā. 1941. gadā ēka nodedzināta. Mūsdienās saglabājies ēkas austrumu stūris - tagad neliela pusotra stāva ēka.
Visai daudzās citās pastkartēs šī "silto vannu iestāde" arī uzrādīta Bulduros.
Uzraksts uz ēkas gala ir tikai latīņu burtiem divās valodās: SVARI un PERSONENWAAGE
Šī ēka (vai kāda blakus esošā) bija Lodes Apšu baznīcas mācītāja māja. Blakus bijusi baznīcas skola (no kurienes arī mājas nosaukums šodien).
Daļa no Lodes muižas (Lodenhof).
Mācījusies Ludmilas Tailovas krievu 1. pakāpes pamatskolā, kas ietilpusi L. Tailovas privātajā krievu ģimnāzijā. Mācību iestāde savulaik bijusi viena no populārākajām krievu privātajām ģimnāzijām, taču tās uzplaukuma laiks jau bija beidzies un skolu slēdza 1932. g.
Valdības Vēstnesis, Nr.266 (22.11.1928)
Rīgas apgabaltiesas 3. civīlnodaļa, pamatojoties uz 1926. g. 10. jūn. likumu un civ proc. lik. 2060. un 2062. p. p., ievērojot Valsts zemes bankas lūgumu un savu 1928. g. 13 novembra lēmumu, paziņo, ka parādnieks Bernhards Spoža parādu pēc obligācijas par 1100 rbļ., apstiprinātas 1888. g. 11. janv. Ne 133 uz nekustamo īpašumu Valmieras apriņķī, Stakenberģu muižas zemnieku zemes Jaun-Krogzemu mājām, zem zemes grām. reģ. JVs 3655 par labu Kārlim Zīversam, kā pirkšanas summas atlikuma nodrošinājums, — ir samaksājis, bet šī augšā minētā obligācija nevar tikt izsniegta atpakaļ parādniekam dēļ dzēšanas zemes grāmatās, tamdēļ tā ir gājusi zudumā. Tāpēc apgabaltiesas 3. civīlnodaļa uzaicina visas personas, kurām būtu tiesības uz augšā aprādīto obligāciju, pieteikties tiesā viena mēneša laikā, skaitot no dienas, kad šis sludinājums iespiests ,,Valdības Vēstnesī" un aizrāda, ka ja šīs personas no teiktā laikā nepieteiksies, obligāciju atzīs par iznīcinātu un lūdzējam dos tiesību prasīt parāda dzēšanu zemes grāmatā. Rīgā, 1928. g. 14. novembri. JVs 6128. 18964b Priekšsēd. v. A. Veidners. Sekretārs A. Kalve.[Zemes Ierīcības Vēstnesis, Nr.242 (03.06.1927)
Valmieras spr. Alojas pag. Stakenbergas muižas jauns. NsNs 64F un 102 F. No Viļņa Arnolda par labu Spožam Bernhardam 30 Nolemts C. Z. I. K. plenārsēdē 1925. g. 25. februāri (prot. Ns 876, p. 4) piekrist šādu zemju atsavināšanai un uzskatīt tās par pārgājušām sekošu personu īpašumā saskaņā ar komisijas atzinumu: No 1925. g. 9. februāra (prot. Ns 1030) Valdības Vēstnesis, Nr.200 (07.09.1933)
Rīgas apgabaltiesas 3. civīlnodaļa, uz Civīlties. lik. 2011., 2014. un 2019. p. pamata, paziņo, ka pēc 1933. g. 31. janvārī Alojas pagastā mirušā Bernharda Voldemāra Jura d. Spožes ir atklāts mantojums, un uzaicina, kam ir uz šo mantojumu vai sakarā ar to tiesības kā mantiniekiem, legātāriem,fideikomisāriem, kreditoriem u. t.t., pieteikt šīs tiesības minētai tiesai triju mēnešu laikā, skaitot no šī sludinājuma iespiešanas dienas. Ja minētās personas savas tiesības augšā uzrādītā termiņā nepieteiks, tad viņas atzīs kā šīs tiesības zaudējušas. Rīgā, 1933. g. 26. augustā. L. N° 3414/33. 13272 Priekšsēd. b. A. Veidners. Sekretāra v. E. Lasmanis.
Liekas, ka šī mājiņa ir Ojāra Vācieša 19 novietota cieši gareniski gar gājēju celiņu, kas ved apkārt Māras dīķim. Tagad tā ir izremontēta un nokrāsota gaišā krāsā.
Knostenbergu ģimene(vidū meitenes - pa kreisi Anna Knostenberga, pa labi Alise Knostenberga).
Alise Vīnupe (dz.Knostenberga)
Tā nebūs vis Hartmaņa, bet Šmita eļļas fabrika, kas atradās arī Torņakalnā, bet nedaudz tālāk.
Daugavpils, Šosejas iela 35. 192-.
Daugavpils. Fotogrāfs F. Krarat.
Alma Dūnis, Jēkaba meita, dzimusi 1894. gada 4. decembrī Bauskas apriņķī. [dati no pasu grāmatas LVVA]
Ceturtā rindā otrais no kreisās grāmatu tirgotājs un spiestuves īpašnieks Cēsīs Kārlis Dūnis (1889 11. okt. Valmieras apr. Ozolu pag. – 1942 20. okt. izsūtījumā Krievijā).
Kāzu datums: 11.12.1911.
Gulbenes pamatskolas Līkajā ielā prokjektu 1934.gadā izstrādāja būvinženieris Rihards Duņēns (1889-1980, Latvijas dzelzceļa Gulbenes ceļu iecirkņa priekšnieks). Celtniecība sākta 1934.gada oktobrī, stāvs uzcelts divos mēnešos, jumta likšana pabeigta 1935.gada februārī. Skola iesvētīta 1935.gada 6.oktobrī, (ziņas no LVVA 6343.fonda 20.apraksta 63.lietas)
Nav pils. Dzērbenes krājaizdevu sabiedrības jaunais nams. Šīs ēkas būve (varbūt pārbūve) uzsākta 1914. gadā. 1941. gadā ēka nodedzināta. Mūsdienās saglabājies ēkas austrumu stūris - tagad neliela pusotra stāva ēka.
Nav villa, bet Inčukalna muižas kungu nams.
No labās puses pie 2.karoga kreisajā pusē ar bārdu - skolotājs un sabiedrisks darbinieks Pēteris Sedlenieks (1877-1940)
Pēdējā rindā no labās puses 5. ar bārdu - Mazsalacas skolotājs un sabiedrisks darbinieks Pēteris Sedlenieks (1877-1940)
Orģināls ir atradis īpašnieku. Man palika fotogrāfija ieskanētā veidā (ja kādu interesē).
Bildē no kreisās puses: Katajs Jānis Klints Arveds Klints Vilma Kavacs Ella Zībiņš Jānis Ozoliņš Jānis
Visai daudzās citās pastkartēs šī "silto vannu iestāde" arī uzrādīta Bulduros. Uzraksts uz ēkas gala ir tikai latīņu burtiem divās valodās: SVARI un PERSONENWAAGE
Igaunija. Viljandi (Fellin) pilsdrupu dienvidu mala un Viljandi ezers.
Latvijas Kareivis, Nr.165 (26.07.1930) Jaunas būves. 1930.g. 26.jūlijā Iekšlietu ministrijas būvniecības pārvalde apstiprinājusi jaunbūvju projektu Krogzemju krejotavai - Alojas Piensaimnieku Sabiedrībai.
Šī ēka (vai kāda blakus esošā) bija Lodes Apšu baznīcas mācītāja māja. Blakus bijusi baznīcas skola (no kurienes arī mājas nosaukums šodien). Daļa no Lodes muižas (Lodenhof).
Rīgas iela 15
Mācījusies Ludmilas Tailovas krievu 1. pakāpes pamatskolā, kas ietilpusi L. Tailovas privātajā krievu ģimnāzijā. Mācību iestāde savulaik bijusi viena no populārākajām krievu privātajām ģimnāzijām, taču tās uzplaukuma laiks jau bija beidzies un skolu slēdza 1932. g.
Valdības Vēstnesis, Nr.266 (22.11.1928) Rīgas apgabaltiesas 3. civīlnodaļa, pamatojoties uz 1926. g. 10. jūn. likumu un civ proc. lik. 2060. un 2062. p. p., ievērojot Valsts zemes bankas lūgumu un savu 1928. g. 13 novembra lēmumu, paziņo, ka parādnieks Bernhards Spoža parādu pēc obligācijas par 1100 rbļ., apstiprinātas 1888. g. 11. janv. Ne 133 uz nekustamo īpašumu Valmieras apriņķī, Stakenberģu muižas zemnieku zemes Jaun-Krogzemu mājām, zem zemes grām. reģ. JVs 3655 par labu Kārlim Zīversam, kā pirkšanas summas atlikuma nodrošinājums, — ir samaksājis, bet šī augšā minētā obligācija nevar tikt izsniegta atpakaļ parādniekam dēļ dzēšanas zemes grāmatās, tamdēļ tā ir gājusi zudumā. Tāpēc apgabaltiesas 3. civīlnodaļa uzaicina visas personas, kurām būtu tiesības uz augšā aprādīto obligāciju, pieteikties tiesā viena mēneša laikā, skaitot no dienas, kad šis sludinājums iespiests ,,Valdības Vēstnesī" un aizrāda, ka ja šīs personas no teiktā laikā nepieteiksies, obligāciju atzīs par iznīcinātu un lūdzējam dos tiesību prasīt parāda dzēšanu zemes grāmatā. Rīgā, 1928. g. 14. novembri. JVs 6128. 18964b Priekšsēd. v. A. Veidners. Sekretārs A. Kalve.[Zemes Ierīcības Vēstnesis, Nr.242 (03.06.1927) Valmieras spr. Alojas pag. Stakenbergas muižas jauns. NsNs 64F un 102 F. No Viļņa Arnolda par labu Spožam Bernhardam 30 Nolemts C. Z. I. K. plenārsēdē 1925. g. 25. februāri (prot. Ns 876, p. 4) piekrist šādu zemju atsavināšanai un uzskatīt tās par pārgājušām sekošu personu īpašumā saskaņā ar komisijas atzinumu: No 1925. g. 9. februāra (prot. Ns 1030) Valdības Vēstnesis, Nr.200 (07.09.1933) Rīgas apgabaltiesas 3. civīlnodaļa, uz Civīlties. lik. 2011., 2014. un 2019. p. pamata, paziņo, ka pēc 1933. g. 31. janvārī Alojas pagastā mirušā Bernharda Voldemāra Jura d. Spožes ir atklāts mantojums, un uzaicina, kam ir uz šo mantojumu vai sakarā ar to tiesības kā mantiniekiem, legātāriem,fideikomisāriem, kreditoriem u. t.t., pieteikt šīs tiesības minētai tiesai triju mēnešu laikā, skaitot no šī sludinājuma iespiešanas dienas. Ja minētās personas savas tiesības augšā uzrādītā termiņā nepieteiks, tad viņas atzīs kā šīs tiesības zaudējušas. Rīgā, 1933. g. 26. augustā. L. N° 3414/33. 13272 Priekšsēd. b. A. Veidners. Sekretāra v. E. Lasmanis.
Šajā Jaunkrogzemju lauku saimniecības dzīvojamās mājas senajā fotogrāfijā (ap 1900.g.) ...
Fonā redzama sena ķīeģeļu mūra ēka, kasnovietota ar galu pret Māras dīķi.
Liekas, ka šī mājiņa ir Ojāra Vācieša 19 novietota cieši gareniski gar gājēju celiņu, kas ved apkārt Māras dīķim. Tagad tā ir izremontēta un nokrāsota gaišā krāsā.