Vieta: Aizputes pilsēta
Priekšmeti: Atklātnes, Luterāņu baznīcu ēkas, Upes, Latvija, Aizpute (Aizputes novads, Latvija), Aizputes Sv. Jāņa baznīca, Tebra, upe (Latvija)
Alternatīvais nosaukums: Aizpute. Skats pāri Tebras upei
Anotācija: Aizputes Sv.Jāņa evanģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām Latvijā, dokumentos pirmo reizi minēta 1378. gadā, kad Aizputei piešķirtas pilšētas tiesības. No 1698. gada līdz 1699. gadam baznīca pilnībā pārbūvēta un pašreizējo izskatu tā ieguvusi 1860. gadā. 1730. gadā baznīcai piebūvēja torni, tā augšdaļas stūros astoņskaldņu fiāles, noslēgumā - zema astoņstūra piramidāla smaile. Draudzes telpas austrumu fasādes un sakristejas fasāžu zelmiņus noslēdz neogotiski dzeguļi. 1990. gada 14. jūnijā no baznīcas izzagta altārglezna "Kristus debesbraukšana". Nozagto altārgleznu aizvietoja ar baznīcas īpašumā bijušo un esošo F. Valtera "Krustā sistais" (1864). Baznīcas zvans pēc pārkausēšanas no jauna sāka skanēt 1589. gadā. Baznīcā ir slavenās vācu firmas "Sauer" 1904.gadā būvētās ērģeles. Aplūkojamas vairākas gleznas - "Kristus Ģetzemanes dārzā" (1833., J.I. Eginks), pa labi no altāra Kurzemes bīskapa H.Bazedova kapa plāksne (1423.) Kopš 1998. gada baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Objekta tips: Atklātne
Datu nesējs: Papīrs
Autors: Krišjānis Vīburs
Izdevējs: Rīga : Fotobrom
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 fotogrāfija
Oriģināla glabātājs, partneris: Daina Kraukle
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietuLai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (2)
Anotācijās par Aizputes Sv. Jāņa baznīcu derētu pieturēties pie vienota teksta. Nav ne mazākā pamata apgalvot, ka baznīca šajā kuršu pilskalnā celta 1252. gadā. Iesaku izlasīt Atskaņu hronikā, R., 1936 par Dzintares kauju un dumpīgiem kuršiem atņemto Aizputes pili (5861-5991), derēs arī Indriķa Šterna "Latvijas Vēsture. Krustakari. 1180-1290".
Paldies par labojumu.