Rīga. Nami Brīvības ielā 72, 74, [196-]

Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Ielas, Celtnes, Rīga (Latvija), Brīvības iela (Rīga, Latvija), Trolejbusi

Anotācija: Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā nr. 72 celts 1909.g., arhitekts M. fon Ozmidofs; bijušais Anspaha nams, 30. gados Rīgas hipotēku biedrības īpašums. 20. gados šajā namā dzīvoja operdziedātāja Henriete Terna-Tīle, aktieris Makss Kralls, 30. gados - vācbaltu politiskais darbinieks, Saeimas deputāts, advokāts Voldemārs Pusuls (Pussul), mūziķis, Latvijas konservatorijas vecākais docents Georgs Varneke, 30. gadu vidū - mūzikas un ritmikas pedagoģe, dejotāja Anna Ašmane /Sietiņsone/, tur tolaik arī viņas vadītā mūzikas un ritmikas skola (dibināta 1922.g., agrāk Aristida Briāna ielā 9). Līdz 30. gadu sākumam namā darbojās O. Beateres privātā krievu sieviešu reālģimnāzija (dibināta 1883.g.), 30. gados - Augstākās izglītības veicināšanas biedrības Komerczinātņu institūts, 30. gadu vidū - Krievu praktiskā ģimnāzija, 30. gadu 2. pusē - P. Dzeņa reālģimnāzija (agrāk Merķeļa 15). Valsts neatkarības gados šajā namā atradās arī grāmatu izdevniecība “Argus”, Arvīda Pārupa operas studija (vokālās mākslas skola), Latvijas elektrotehniķu savienības mītne, Dr. E. Ogriņa un Dr. A. Knoha privātklīnika (30. gadu 2. pusē). 30. gados šajā gruntsgabalā izvietojās čaulīšu fabrika “Ed. Jaunzems un b-drs” un Herberta Jansona tenisa piederumu ražošanas uzņēmums. Namā tolaik vairāki veikali, t. sk. tabakas lieltirgotava “Ed. Jaunzems un b-drs”, Jāņa Bergmaņa elektropreču un radio aparātu veikals, dāmu veļas tirgotava un darbnīca ”Tamara”. Pēckara gados šajā namā dzīvoja komponists Jānis Ķepītis. Padomju okupācijas laikā tur atradās Baltijas dzelzceļa bērnu poliklīnika, īsāku laiku arī Dzelzceļa slimnīca, LPSR izglītības ministrijas Augstākās sporta meistarības skola. [avots: R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga"]
Īres nams ar veikalu un kluba telpām Brīvības ielā nr. 74 (paralēls nr. Stabu ielā 14) celts 1913.g., arhitekts V. Štams; bijušais Donnera, Giberta nams, 30. gados tirgotāja Leizera Abramoviča īpašums. 20. gadu sākumā tur dzīvoja LU profesors Ričards Henings (Henning; † 1922.g.), 30. gadu 2. pusē - rakstnieks, Prezidenta pils komandants Raimonds Bebris. 20., 30. gados namā darbojās M. Beķeres privātā sieviešu ģimnāzija (sākotnēji neoģimnāzija), līdz 30. gadu sākumam tur arī M. Beķeres pamatskola, pirmskola un bērnu dārzs; 20. gados namā arī skolas direktores Marijas Rogules (dz. Beķere) dzīvoklis. 30. gadu sākumā šajā namā darbojās "Pirmā Kristus Zinātnieka /Scientista/ baznīca" (vēlāk Alberta ielā 3), 30. gadu beigās - "Kristīgās zinātnes apvienība" un tās dievkalpojumu zāle. 20. gados darbojās ūtrupju nams ”Vako”, vēlāk Vislatvijas aukcionu komisijas nama ”Vako” veikals. 20. un 30. gados šajā namā izvietojās vairāku rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu kantori, t. sk. naftas ražošanas sabiedrības "Brāļi Nobel Latvijā" kantoris. 30. gados namā atradās stiklinieku un bilžu ierāmēšanas darbnīca (īpašnieks V. Kalis) un Artūra Popa (Popp) frizētava. Līdz 1940.g. namā darbojās J. Livšina koloniālpreču un delikatešu veikals. Vācu okupācijas laikā 2. pasaules kara gados namā izvietojās Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija. [avots: R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga"].

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Rīgas pilsētas būvvalde

Novietojuma kods: F-13422

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (0)

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.