Alojas Krogzemju ūdensdzirnavu īpašnieka-meldera Pētera Priedes ģimene, [194-]

Vieta: Alojas pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Sievietes, Portreti, Alojas novads (Latvija), Telpaugi, Aizkari, Priede, Berta, 1897-1970?, Priežu dzimta (Alojas novads (Latvija))

Anotācija: Alojas draudzes Krogzemju (Krogzemnieku) ūdensdzirnavās 1810. gadā dzimis Jēkabs Krogzemis - latviešu dzejnieka, pedagoga, publicista, pirmās latviešu tautiskās atmodas ideju paudēja Ausekļa tēvs (īstajā vārdā Miķelis Krogzemis) (1850-1879). Šī Īģes upes Krogzemju ūdensdzirnavu vieta devusi dzejnieka dzimtai uzvārdu - Krogzemis
Sēž - dzirnavu īpašnieka-meldera Pētera Priedes sieva Berta (Pāvuls) (1897-197?) ar māti un meitu Mirdzu (1938-).
Alojas draudzes Stābeģu (Stakenbergas) muižas Krogzemju (Krogzemnieku) ūdensdzirnavu pie Īģes upes. Melderis – īpašnieks Pēteris Arnolds Priede Mārča dēls (1885-1948). Pēteris dzimis Alojas draudzes Stābeģu muižas Krogzemju dzirnavās dzirnavnieka Mārča Priedes Pētera dēla (1854-1928) un mātes Marijas (dzimusi Ampermane) (1857-1942) ģimenē 1885. gada decembrī. Pirmais bērns septiņu bērnu ģimenē. Otrais bērns Kārlis Verners (dzimis 1887. gadā), 3. Anna Elizabete (dzimusi 1889. gadā), 4.Jēkabs Reinholds (dzimis 1890. gadā), 5. Mārtiņš Arvīds (dzimis 1895. gadā), 6. Jānis Ludvigs (dzimis 1896. gadā) un 7. Vera Antonija (dzimusi 1898. gadā). Priedes ir sena dzirnavnieku dzimta. Melderis Pēteris Priede dzirnavas īpašumu mantoja no tēva Mārča Priedes Pētera dēla (1854–1928). Pētera vecaistēvs - dzirnavnieks seniors Pēteris Priede (1827-1935).
Īģes upes Krogzemju (Krogzemnieku) ūdens dzirnavas un akmens dambis ar uzstādinātu ezeru atradās 7 km no Alojas Īģes upes krastā un 9 km no ietekas Salacā. Priedes dzimta Alojas draudzes Stābeģu muižas Krogzemju ūdensdzirnavās iebraukuši 1873. gada 20. aprīlī no Burtnieku draudzes. Tad Pēterim Priedem bijuši 29, sievai Ilzei - 22 gadi (dzimusi Skrasts 1832. gada 27. decembrī), bērniem Marijai 15 gadi, Jānim 11 gadi un Pēterim 9 gadi. Dzirnavnieks (vēlāk dzirnavu mantinieks) Mārcis Priede dzimis Burtnieku draudzē 1854. gada septembrī).
1924. gada 8. novembra avīzē "Nedēļa" Nr. 49 minēts, ka "Dzirnavās jau 55 gadus saimnieko Priedes ģimene". 1885. gadā Stābeģu pagasta tiesas protokolos minēts melderis Pēteris Priede (1827-1935) un ezers. Dzirnavas ir nodegušas, bet tās atkal atjaunotas. Pēdējā dzirnavu celtne uzbūvēta 1893. gadā. 1906. gadā uzbūvēts pārplūdes tipa regulējošais aizsprosts-betona dambis. 1916. gadā uzstādīja vertikālo turbīnu, kas saņēma ūdens spēka enerģiju un lika darboties dzirnavu agregātiem. Tika darbināti trīs graudu malšanas gaņģi miltiem un putraimu gaņģis. Smalkāko miltu iegūšanai bija uzstādīts horizontāli rotējošs siets. Kad nebija malēju, šeit gaterī zāģēja dēļus un sagatavoja citus kokmateriālus. Vēlāk dzirnavās tika uzstādīts līdzstrāvas ģenerators ar 40 ZS jaudu, kas deva apgaismojumu dzirnavas blakus esošajām dzīvojamām telpām. Šeit Īģes upe bija ar kritumu un 60 m garais slīpas virsmas betona dambis. Slīpā virsma kalpoja pārtecei, galvenokārt pavasara palos. Ūdens kritums 4m. Dambis regulāri noblietēts ar māliem. Lai ūdens dzirnavu ezerā atjaunotos, katru gadu atvērās slūžas un ūdens nolaists. Laikā, kad darbojas miltu gaņģi, gateris un it īpaši putraimu gaņģis, ūdens caurlaide bija ļoti spēcīga. Pēc stiprām lietusgāzēm vai pavasaru palu laikā atvēra tā saucamo "Velna aci" – brīvslūžu atveri apmēram 2m augstu un 1,5m platu, kas ierīkota dambja otrajā galā uz Krogzemju krejotavas pusi. Skaistais dzirnavu ezers bija bagāts ar zivīm, bet vasarās ziedēja baltas un sārtas ūdensrozes.
No 1922. gada 15. jūlija Īģes upes Krogzemju dzirnavas ir ilggadīgā meldera Mārča Priedes Pētera dēla (1854-1928) īpašums. 1924. gada lielie pavasara plūdi izskalo un izgāž dambi, bet tā paša gada rudenī novembrī tiek atjaunots. Dzirnavās darbojas gateris - veic koka apstrādes darbus. 1928. gada 1. augustā mirst dzirnavu īpašnieks Mārcis Priede Pētera dēls un dzirnavas pēc 1828. gada 26. marta Valmieras notāra E. Klingenberga sastādītā testamenta, pāriet dēla Pētera Priedes Mārča dēla īpašumā. Priedes dzimtas īpašums sastāv no 58,5 ha zemes, 3 dzīvojamām mājām, dārza mājas, 2 kūtīm, klēts, 2 šķūņiem un ūdensdzirnavām zem viena jumta ar dzīvojamām istabām. Pēc Padomju komunistu okupācijas Priedes īpašumu atņem. Pēteris Priede turpina strādāt dzirnavās par melderi, bet jau 1948. gada 11. augustā mirst. Okupācijas periodā meldera amatā strādā Lejiņš. Viņa sieva dzirnavu veikalā. Tad traģiski iet bojā dzirnavnieks Lejiņš, kuru ierauj dzirnavas rats. Vēlāk veikalā strādā Skaidrīte (Macuto) Timermane no "Veckrogzemniekiem".
Ir 1949. gada 25. marts. Darba nedēļas nogale piektdiena. Krogzemju dzirnavās abrā rūgst mīkla maizes cepšanai. Tai pat dienā Vīķu 4 gadīgajā skolā čeka (NKVD) arestē cepējas Bertas 11 gadīgo meitu Mirdzu. Tad dzirnavās arestē māti Bertu Priedi (1897-197?) un viņas 9 gadīgo dēlu Mārtiņu. Maize paliek neizcepta... !!! Ģimeni aizved līdz Alojas Kultūras namam (bijušajam Biedrību namam). Tur saved visus pagastā arestētos, un nākošajā dienā no Valmieras stacijas lopu vagonos moku un pazemojumu ceļš līdz Sibīrijai-Tomskas apgabalam, Asinas rajonam. 1955. gada lielie plūdi izskalo un izgāž dzirnavus dambi. 1960. gadā dambis sagāžas, un tas vairs netiek atjaunots. Vēl šodien no Krogzemju (Krogzemnieku) ūdens dzirnavām ir saglabājušās akmens mūra sienas fragmenti, aizsprosta pārpalikumi un dzirnakmens. Priedes dzimta Krogzemju dzirnavās saimniekojusi 85 gadus - no tiem 20 bijis privātīpašums.
Priedes dzimtas Krogzemju (Krogzemnieku) ūdensdzirnavu melderi un īpašnieki apglabāti Alojas kapsētas Priedes dzimtas nodalījumā. Dzimtas veidotais kapakmens atvests no dzimtajām Krogzemju (Krogzemnieku) dzirnavām..

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: Jānis Melbārdis

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (0)

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.
Aicinām atsaukties ikvienu, kura privātajā kolekcijā atrodamas fotogrāfijas un atklātnes ar Zaķusalas skatiem, kas tapušas laikā līdz 20. gadsimta 80. gadu vidum. Uzzini vairāk