Jānis Kaužens un viņa sieva Marija Kaužens (dzimusi Vītiņa), [19--]

Vieta: Mazsalacas pagasts

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Kāzas, Kāzu tērps, Galdauti, Kāzu fotogrāfija, Mazsalacas pagasts (Mazsalacas novads, Latvija), Vītiņu dzimta

Anotācija: Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas "Pimpu" mājas saimnieks-īpašnieks Jānis Kaužens Anča dēls (188?. - miris 1931. gada 5. jūlijā) kāzu dienā. Pēc vīra nāves mājas "Pimpi" 1937. gada 5. jūlijā pāriet sievas Marijas Kaužens (dzimusi Vītiņas) Teņa meitas īpašumā. Marija Kaužens (Vītiņa) Teņa meita dzimusi 1881. gada 14. martā - mirusi 1950. gada 20. martā.
Latvijas Valsts arhīva dokumentos - Rīgas-Valmieras 5.jūlija 1937.gada Zemesgrāmatas žurnālā No 369 Valmieras apriņķa, Mazsalacas pagasta Jāņa Kaužena Anča dēla (18??.-1931.) īpašums māja "Pimpis" pāriet saimnieka sievai - Marijai Kaužens (dzimusi Vītiņa) Jāņa meitai (1881.-1950.). Jau 1939.gada 27.jūnijā sastādītajā lauksaimniecības skaitīšanas lapā redzams, ka mājas nosaukums "Pimpis" ticis nomainīts uz "Ciedras"! Zemes īpašuma kopplatība 150,00 pūrvietas: 1 koka dzīvojamā ēka ar 4.istabām 200 kvadrātmetru, 1 (stallis) 300 kvadrātmetru, 4 koka klētis, 1 koka rija un piedarbs, 4 koka šķūņi, 1 koka pirts, 1 mūra pagrabs un 1 aka ar koka grodiem.
Folkloriste Janīna Kursīte-Pakule laidusi klajā savu jaunāko grāmatu Latvieša māja, un intervijā izdevumam SestDiena viņa atklājusi arī dažas pikantas detaļas par senos laikos lietotiem māju nosaukumiem. "Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās [Latvijā] bija likums, kas atļāva mainīt nelatviskus uzvārdus, arī slikti skanošus vai nepieklājīgus māju nosaukumus pret labskanīgiem. Piemēram, zināms, ka XVIII gadsimtā kāds muižnieks Vidzemē atvēlēja par brīvu kokus, deva strādniekus mājas uzcelšanai un piedāvāja to gribētājiem par velti, bet viņš šo māju speciāli bija nosaucis Pimpis. Viens gribētājs arī atradies un tajā mājā iegājis. Protams, tiklīdz radās iespēja, tātad Ulmaņlaikos, viņš Pimpi nomainīja pret Ciedrām," par draisko muižnieku stāstījusi Kursīte, taču bijuši arī citi interesanti māju nosaukumi. "Savukārt Ipiķu pagastā bija Zilpaušu mājas. Tādus nosaukumus parasti deva muižnieks, atriebjoties vai paņirgājoties. 1939. gadā minētie Zilpauši tika pārdēvēti par Ziediņiem. Taču tauta nav uz mutes kritusi - iesauca tās mājas par Ziedošajiem Pautiem. Imants Ziedonis reiz Pēterim Korsakam esot teicis, ka Kurzemes apceļojumos māja ar dīvaināko nosaukumu, kādu viņš atradis, bijusi Lejasvēdergraizes," intervijā SestDienai stāstījusi Kursīte. No DELFI (2015.02.09.).

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Jaunais pāris, Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Valdis Apsītis

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (7)

Valdis Apsītis 2017. gada 4. oktobris, 14:58:00

***Latvijas Valsts arhīva dokumentos - Rīgas-Valmieras 5.jūlija 1937.gada Zemesgrāmatas žurnālā No 369 Valmieras apriņķa, Mazsalacas pagasta Jāņa Kaužena Anča dēla (18??.-1931.) īpašums māja "Pimpis" pāriet saimnieka sievai - Marijai Kaužens (dzimusi Vītiņa) Jāņa meitai (1881.-1950.). Jau 1939.gada 27.jūnijā sastādītajā lauksaimniecības skaitīšanas lapā redzams, ka mājas nosaukums "Pimpis" ticis nomainīts uz "Ciedras"! Zemes īpašuma kopplatība 150,00 pūrvietas: 1 koka dzīvojamā ēka ar 4.istabām 200 kvadrātmetru, 1 (stallis) 300 kvadrātmetru, 4 koka klētis, 1 koka rija un piedarbs, 4 koka šķūņi, 1 koka pirts, 1 mūra pagrabs un 1 aka ar koka grodiem.

Valdis Apsītis 2017. gada 4. oktobris, 16:11:03

*** Folkloriste Janīna Kursīte-Pakule laidusi klajā savu jaunāko grāmatu Latvieša māja, un intervijā izdevumam SestDiena viņa atklājusi arī dažas pikantas detaļas par senos laikos lietotiem māju nosaukumiem. "Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās [Latvijā] bija likums, kas atļāva mainīt nelatviskus uzvārdus, arī slikti skanošus vai nepieklājīgus māju nosaukumus pret labskanīgiem. Piemēram, zināms, ka XVIII gadsimtā kāds muižnieks Vidzemē atvēlēja par brīvu kokus, deva strādniekus mājas uzcelšanai un piedāvāja to gribētājiem par velti, bet viņš šo māju speciāli bija nosaucis Pimpis. Viens gribētājs arī atradies un tajā mājā iegājis. Protams, tiklīdz radās iespēja, tātad Ulmaņlaikos, viņš Pimpi nomainīja pret Ciedrām," par draisko muižnieku stāstījusi Kursīte, taču bijuši arī citi interesanti māju nosaukumi. "Savukārt Ipiķu pagastā bija Zilpaušu mājas. Tādus nosaukumus parasti deva muižnieks, atriebjoties vai paņirgājoties. 1939. gadā minētie Zilpauši tika pārdēvēti par Ziediņiem. Taču tauta nav uz mutes kritusi - iesauca tās mājas par Ziedošajiem Pautiem. Imants Ziedonis reiz Pēterim Korsakam esot teicis, ka Kurzemes apceļojumos māja ar dīvaināko nosaukumu, kādu viņš atradis, bijusi Lejasvēdergraizes," intervijā SestDienai stāstījusi Kursīte. No DELFI (2015.02.09.)

Lilita Rašmane 2017. gada 6. oktobris, 14:19:56

Paldies par informāciju.

Valdis Apsītis 2018. gada 27. decembris, 23:15:10

Tūtēres ozola koks Pimpa māju velns N=21 (1.daļa) Pimpa mājās saimnieka Vītiņa skopuļa miljardiera velns kurš sarga miljonu. Tanīs pašās Vecjenkos kād tur 1922.gada ganīju cūkas, kad dzirdēju runājam lielos cilvēkus par Pimpa bagātībām. Vienu dienu vasaras visskarstākā svelmē, ģērbies kā ziemeļos zābaki līdz garaukšai garumā vadmal drēbes kārtā, cepure širme pārlausta. Zirgs un sējūgs, par čigāna zirgu un iejūgu sliktaku .Tas esot Pimps kurš braucis precējies pie Vecjanku Saimnieces vienas meitas Emmas Grīnvaldes. Kura reiz sienlaikā kad apmālis bija šķūņa izārdīts pēdējos saules saņemšanai, lai pēc diendiesas iedzīvotu šķūnī. Laiks bija kā bezmazākās miņas par lietus iespējamību. Emma saka ka visi dzird par ekā nu derētu lai lietus salītu par šito sauso sienu. Un notika kā pasakā kamēr guļ diendusu un žāvē tikmēr perkons tā kā nu uz Emmu Jūliana Saimniece nepajokam saskaišas. Tas vis bija pārgājis uz labu kad nu atbraucis precinieks Pimpa māju saimnieks miljonārs. Un nu mūs ar Pimpi bijām nevis ka filma " Cūkkope un gans" bet cūkgans un miljonareris. Es tak neēdu pie saimnieces un vēl zālē, bet laikām jau nevis tie kuri precas dievs atņem prātu, bet kaut tuvum esošie kā no zibens spēriena apdulst. Tā nu brokastīm tākā par vēlu, bet pusdienam agri abi ēdam kūkas uz panu ceptās baltās, pietam mēs divatā saimnieci skubinot lai ņem un ēd ar nazi un dakšiņu man jāsaka ka jāņem dakšas kātā, man bija mokas un bailes kā es nesasitu teleķi jāsaka kā pirms reizi turēju šos adamos instrumentus savās rokās, likās kā Pimpam neklājās labāki. Bet viņš kā miljonāris varēja atļauties kā ērtāk saka es ar pirkstiem no bļodas kūkas ņemdams un zaptē mērkdams es momentu sekoju. Ātri paēdis biju dzirdējis kā neesot smuki iet no galda tūliņ prom ja vēl kāds ēdot. Kad Pimpis bija paēdis viņš mierīgi noslaucīja savas taukainās rokas baltā linu galdautā kurš nokarājās pār mūsu ceļgalie teikdams, eh te tad mēsli, viņš teica latviski. Es savas rokas jau biju paklusam noriekšķējis bikšstarās, kuras jautā bija pietiekami notašķītas lai nekā nesaprastu kas un kad, tur ieslaucīts. Tanī ziņā ar Pimpi vienādi. No Mazsalacas muzeja materiāliem

Valdis Apsītis 2018. gada 27. decembris, 23:21:35

Tūtēres ozola koks Pimpa māju velns N=21 (2.daļa) Es aizgāju savā "darbā" un kad precinieks aizbrauca ap plaumadzi tad lielie runāja ka skopulis lauzis uz pusēm piparmētras kompeti un devis Emmai pusi. Es saku kā tas bija no lielas mīlestības dalīšanas uz pusēm. Bet laikam arī Emma domāja ka bagāts neko nedod ja ir skops un neizgāja par saimnieci pie Pimpa kura mājās atradās nepilnus piecarpus kilometrus Rūjienas ceļā no Mazsalacas. Kad Pimps nomira es redzēju kā viens no sešiem mantiniekiem nopirka vieglo automašīnu limuzīnu tā sauca to mašīnu. Laimīgais bija Sēļu pagastā dzīvojošais Roziņi saimnieku dēls, tad kam ir taps dots, un kam nav ne tā taps ņemts. Uz bērēm izsniedza naudu no bankas, banka piederēja Orēm, šņabi uz parāda bērēm līdz kāmēr noskaidrosies mantinieki Ores māsa Emma, no veikala jā ko nu vajadzēja deva brālis banku priekšniekam atkal Ore Arnolds, tā beidzās dzīve saimniekām kurš reiz kad dienestmeita pagatavodama vistu kuras teikušas kā graudnieka dotās, pats savas vistas ēzdams slavinājis, aktu mīļa labā graudnieciņi. Bļodā Pimpis maisīdams teicis vai tad vista ar vienu kāju vien bijusi, nu dienestmeita raudzidāma vai putns gatavs vai bija nograuzusi. Es jau tād un tāda gadijiena būtu vienam iemetis bļodā trīs vistas kājas pabienētās tam gadijienam lai tad brīnās kā vistas ar trim vai pat četrām. ***No Mazsalacas muzeja materiāliem

Valdis Apsītis 2018. gada 28. decembris, 13:44:17

Pimpa mājās saimnieka Vītiņa skopuļa miljardiera velns kurš sarga miljonu. ***Domājams te Vītiņa VIETĀ IR - Jānis Kaužēns Anča dēls. Mājas zemi atdalīta no muižas zemes 1919.g. un pirmais īpašnieks bija Jānis Kaužēns Anča d., kurš 1931.g. 5.jūlijā mira. No 1937.g.20.marta īpašniece ir atraitne Marijas Kaužēns (dzimusi Vītiņa) Teņa m. (*1881.14.III+1950.20.III). No 1942.g. vasaras īpašuma zemi apsaimniekoja rentnieki Ādams Hincenbergs - 92,00 pūrvietas un Juris Vītiņš - 58,00 pūrvietas.Tad īpašums pāriet apgādībā pieņemtās Martas Vītiņas Jāņa meitas (dzimusi 1933.g.) īpašumā.

Valdis Apsītis 2018. gada 29. decembris, 14:24:47

JĀNIS KAUŽĒNS ANČA dzimis Mazsalacas Kūtszemnieku mājās 1865.gada 10.maijā. Tēvs Ancis Kaužēns, māte Liene.

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.