Te no sarakstes ar "Muižas Latvijā" autoru, tā arī muiža grāmatā nenonāca.
Par Ogresmuižu.
Visas trīs manas publicētās enciklopēdijas veidotas stingrā secībā –
1) Latvijā dabā atrodamās muižas un to fotofiksācija (dažkārt pat līdz 10 reizēm),
2) Latvijā un Eiropā atrodamā tekstuālā informācija un,
3) Vācijas arhīvos un senajās muižnieku dzimtās atrodamā informācija. Nereti šī informācija ir visai pretrunīga, jo pagājuši daudzi gadi un 34 dzimtas, ar kurām sāku sarakstīties 50 gadus atpakaļ, informē, ka viss gājis bojā.
Par Ogresmuižu. Pirmkārt, ne Latvijā, ne Vācijā ticami fotomateriāli par Ogresmuižu nav atrodami. Vispirms – tiek minētas visdažādākās Ogresmuižas dažādās vietās. Iztaujājot vairākus vietējos iedzīvotājus, tie 2013. gadā rādīja pussagrautu trīsdaļīgu vienstāva māju, kas dēvēta par kungu māju, un dažas saimniecības ēkas.
Vācijā atrodamā informācija vācu valodā, kas ir ticamākā, arī min vismaz 7–8 Ogres un Ogresmuižas ar dažādiem nosaukumiem (Oger, Ogerhof, Ogershof u.t.t.). Tas jautājumu sarežģī vēl vairāk. Vienīgā ticamā informācija varētu būt, ka bijusī kungu māja nodedzināta 1905. gadā. Protams, ka minēt šo apšaubāmo informāciju un ieslēgt to enciklopēdijā, būtu galīgi nepieņemami un būtu pilnīgā pretrunā ar pārējo daudzajos gados pētīto muižu vēsturi, kas publicēta pārējos sējumos.
Ar cieņu un veiksmi pētījumos vēlot,
Vitolds Mašnovskis,
Latvijas Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis
Dr. hist.
------
Pateicos par atbildi un kartēm. Patīkami redzēt, ka par noteiktu objektu veikts nopietns pētījums iespēju robežās. Diemžēl, iespēju maz. Tā kā Vācijas nopietnākajā foto arhīvā Mārburgā ir arī mans fonds (3400 foto), pārbaudīju vēlreiz Mārburgas krājumu, tur nav nekā. Literārajā daļā vēl var kaut ko sameklēt, bet foto materiālu nav, kaut gan muiža bijusi samērā nopietna (1760 ha muižas zeme 1920. gadā).
Nosūtīšu šodien lappusi no nopietnākā Vācijas izdevuma, kur var dažreiz kaut ko vērtīgu atrast. (Baltisches historisches Ortslexikon. II Lettland). Protams, ja var ticēt, ka tā ir tā pati muiža, jo foto materiālu nav, ar ko salīdzināt.
Par Vācijas un Latvijas arhīviem. Kā vieni, tā otri pie samērā zemas ticamības prasa ļoti augstus izcenojumus. Par to nopietni pārliecinājos.
Ar cieņu,
Vitolds Mašnovskis
Attēls nācis no muižnieka dēla komponista Oskara fon Pandera autobiogrāfijas(Oscar von Pander, Trilogie des Lebens, Marburg 1959). Sazinājos arī ar Vācijas privātpētniekiem varbūt arī izdosies atrast attēla oriģinālu.
Neretas luterāņu baznīcā atrodas Aizkraukles novadā, Neretas pagastā, Neretā, Rīgas ielā 2 (https://share.google/KoDvRxt6jdPxNPjpU).
No 16.12.1998, tajā atrodas 6 mākslas kultūras pieminekļi: №2900, №2901, №2904, №2905, №2908, №2909 (tos var tarast šeit: https://mantojums.lv/cultural-objects).
Nav Trikātas pagasts. Ēka uzcelta 1877. vai 1876. gadā kā Jaunjērcēnu skola un pagastnams ar sarīkojumu zāli. Jādomā, ka pagastnams arī pēc apvienošanās ar Vecjērcēnu pagastu (1894.g.) līdz pat jauna nama uzcelšanai 1900. gadā. Jērcēnu skola šajā ēkā ir līdz 1934. gadam, kad uzcēla jaunu skolu. Pēc tam - nespējnieku patversme. Tagad privātmāja Jērcēnu pagastā. Virs ieejas šajā foto vāji nojaušams uzraksts: "Jērcenu Ipak. pamatskola."
Peldu iestāde Liepājā. Kādreiz te bija Georga Vašingtona prospekts, Komjaunatnes iela, Peldu iela 59. Pēdējā adrese - Miķeļa Valtera iela 13. Ēka netiek izmantota, strauji zaudē savu spožumu. Tas pats attiecas uz http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/56132/ .
Ar mani kopā mācījās medicīnas profesors Jānis Raibarts un Dzintars Šmalcs, kurš kala Streļķus un viņa tēvs bija veidojis Brāļu kapus un palīdzējis Zālem pie Brīvības pieminekļa.
Atvainojiet, bet varbūt noder papildu informācija.
Vismaz no 1947. gada (droši, ka krietni agrāk) līdz vismaz 1951. gadam, kad mūs (~1000 bērnu) pievienoja Natālijas Draudziņas (<400 meiteņu) ģimnāzijai (7. vidusskola Ģertrūdes ielas pagalmā).
Pirmie zēni, kas to beidza, bija Jaunatnes teātra aktieris Jānis Vītoliņš un fizikas doktors Kārlis Baltnmuguris, iesaukas neminēšu.
Pēc tam vienu laiku skolā darbojās pat trījas krievu skolas: 40., (neatceros, varbūt 28, vai 29, kaut kas tamlīdzīgs) un kāda vakarskola. Reiz redzēju, ka telpas bija bezgala "skaisti" izrotātas ar papīra veidojumiem.
Mūsu laikā skolas direktore bija Ārmane. Man ir saglabātas liecības, kur ir daudzu skolotāju paraksti.
Ja pareizi atceros, tad Ķēniņs reiz bija skolā un bija sašutis, ka trepju koka lenterim trūka čūskas galva.
Lūdzu, piedodiet, ja velti aizņēmu Jūsu laiku.
2. rindā septītais no kreisās sēž Smiltenes lauksaimniecības mācības iestādes inspektors, agronoms Pēteris Mūzis (1900-1986), kurš strādāja par inspektoru 1942.-1950.gadā
Foto no Vecmīlgrāvja tālaika tirgotāja (līdz 1902.gadam tālbraucējstūrmanis/kapteinis) Indriķa un Vilhelmīnes Minnas (dz. Švēdere) Kalcenavu ģimenes albuma. Domājams, ģimenes draugi.
Foto uzņemts 1912.gadā, jo uz kapa vēl ziedi pēc bērēm šo Rozentālu ģimenes kapavietā vēl nav noņemti. Šeit apglabātas divas viena gada maijā mirušas radinieces: tirgotāja sieva Karolīne Luīze Rozentāle (dz. Freimann; ap 1864. - 30.V 1912. (48 g.)) un viņas nepilna gada vecumā no plaušu slimības mirusī krustmeita Margarēte Karolīna Marija Reimane (Margarethe Karoline Marie Reimann; 26.IX 1911-1912 V) - Karolīnes radinieces Emmas Helēnas Reimann (dz. Freimann) meita. Margarētes vecāki: Kārlis Andreās/Andrejs Reimans Jāņa d. (Karl Andreas Reimann) un Emma Helēne (Kārļa m.; dz. Emma Helene Freimann).
Šajā ģimenē saradojušies Rozentāli, Freimaņi, Reimaņi bijuši luterticīgi un piederējuši Rīgas Jēkaba baznīcas draudzei.
Avoti no raduraksti.lv:
1) Rīgas Jēkaba bazn. Laulātie 1910.g. https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2472:28999#&gid=1&pid=36
2) Rīgas Jēkaba bazn. Dzimušie 1911.g. Margareta Karolīne Marija Reimann (26.IX 1911-1912 V)
Vecāki: Kārlis Andreas Reimann Jāņa (Johann) d.– ekspeditors
Sieva: Emma Helene (Kārļa m. Freimann)
Kūmās: Karolīna [Luīze] Rozentāle (dz. Freimann), Marija Damberga, Fridrihs Strazde – kantorists.
3) Rīgas Jēkaba bazn. Personālreģistra kartīte 1911-1912.g. Reimann: Margareta Karolīne Marija Reimann (1911-1912 10.V)
Vecāki: Karl Andreas Reimann (1859-1932) – ekspeditors
Sieva: Emma Helene (Freimann).
4) Rīgas Jēkaba bazn. 1912.g. mirušie: Margareta Karolīne Marija Reimann (1911-1912 10 V)
https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2472:29001#&gid=1&pid=46
5) https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2472:29001#&gid=1&pid=47
Rīgas Jēkaba bazn. 1912.g. mirušie:
Karolīne Luīze Rozentāle (dz. Freimann; ap 1864 Rīgā -30.V 1912 (48 g.)) – tirgotāja sieva.
Te no sarakstes ar "Muižas Latvijā" autoru, tā arī muiža grāmatā nenonāca. Par Ogresmuižu. Visas trīs manas publicētās enciklopēdijas veidotas stingrā secībā – 1) Latvijā dabā atrodamās muižas un to fotofiksācija (dažkārt pat līdz 10 reizēm), 2) Latvijā un Eiropā atrodamā tekstuālā informācija un, 3) Vācijas arhīvos un senajās muižnieku dzimtās atrodamā informācija. Nereti šī informācija ir visai pretrunīga, jo pagājuši daudzi gadi un 34 dzimtas, ar kurām sāku sarakstīties 50 gadus atpakaļ, informē, ka viss gājis bojā. Par Ogresmuižu. Pirmkārt, ne Latvijā, ne Vācijā ticami fotomateriāli par Ogresmuižu nav atrodami. Vispirms – tiek minētas visdažādākās Ogresmuižas dažādās vietās. Iztaujājot vairākus vietējos iedzīvotājus, tie 2013. gadā rādīja pussagrautu trīsdaļīgu vienstāva māju, kas dēvēta par kungu māju, un dažas saimniecības ēkas. Vācijā atrodamā informācija vācu valodā, kas ir ticamākā, arī min vismaz 7–8 Ogres un Ogresmuižas ar dažādiem nosaukumiem (Oger, Ogerhof, Ogershof u.t.t.). Tas jautājumu sarežģī vēl vairāk. Vienīgā ticamā informācija varētu būt, ka bijusī kungu māja nodedzināta 1905. gadā. Protams, ka minēt šo apšaubāmo informāciju un ieslēgt to enciklopēdijā, būtu galīgi nepieņemami un būtu pilnīgā pretrunā ar pārējo daudzajos gados pētīto muižu vēsturi, kas publicēta pārējos sējumos. Ar cieņu un veiksmi pētījumos vēlot, Vitolds Mašnovskis, Latvijas Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis Dr. hist. ------ Pateicos par atbildi un kartēm. Patīkami redzēt, ka par noteiktu objektu veikts nopietns pētījums iespēju robežās. Diemžēl, iespēju maz. Tā kā Vācijas nopietnākajā foto arhīvā Mārburgā ir arī mans fonds (3400 foto), pārbaudīju vēlreiz Mārburgas krājumu, tur nav nekā. Literārajā daļā vēl var kaut ko sameklēt, bet foto materiālu nav, kaut gan muiža bijusi samērā nopietna (1760 ha muižas zeme 1920. gadā). Nosūtīšu šodien lappusi no nopietnākā Vācijas izdevuma, kur var dažreiz kaut ko vērtīgu atrast. (Baltisches historisches Ortslexikon. II Lettland). Protams, ja var ticēt, ka tā ir tā pati muiža, jo foto materiālu nav, ar ko salīdzināt. Par Vācijas un Latvijas arhīviem. Kā vieni, tā otri pie samērā zemas ticamības prasa ļoti augstus izcenojumus. Par to nopietni pārliecinājos. Ar cieņu, Vitolds Mašnovskis
Attēls nācis no muižnieka dēla komponista Oskara fon Pandera autobiogrāfijas(Oscar von Pander, Trilogie des Lebens, Marburg 1959). Sazinājos arī ar Vācijas privātpētniekiem varbūt arī izdosies atrast attēla oriģinālu.
Neretas luterāņu baznīcā atrodas Aizkraukles novadā, Neretas pagastā, Neretā, Rīgas ielā 2 (https://share.google/KoDvRxt6jdPxNPjpU). No 16.12.1998, tajā atrodas 6 mākslas kultūras pieminekļi: №2900, №2901, №2904, №2905, №2908, №2909 (tos var tarast šeit: https://mantojums.lv/cultural-objects).
Īģes upes Krogzemju ūdensdzirnavas (Krohgzem Mühle) Alojas baznīcas gramatā ir minētas 1858.gada aprīlī.
Nav Trikātas pagasts. Ēka uzcelta 1877. vai 1876. gadā kā Jaunjērcēnu skola un pagastnams ar sarīkojumu zāli. Jādomā, ka pagastnams arī pēc apvienošanās ar Vecjērcēnu pagastu (1894.g.) līdz pat jauna nama uzcelšanai 1900. gadā. Jērcēnu skola šajā ēkā ir līdz 1934. gadam, kad uzcēla jaunu skolu. Pēc tam - nespējnieku patversme. Tagad privātmāja Jērcēnu pagastā. Virs ieejas šajā foto vāji nojaušams uzraksts: "Jērcenu Ipak. pamatskola."
Peldu iestāde Liepājā. Kādreiz te bija Georga Vašingtona prospekts, Komjaunatnes iela, Peldu iela 59. Pēdējā adrese - Miķeļa Valtera iela 13. Ēka netiek izmantota, strauji zaudē savu spožumu. Tas pats attiecas uz http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/56132/ .
Ar mani kopā mācījās medicīnas profesors Jānis Raibarts un Dzintars Šmalcs, kurš kala Streļķus un viņa tēvs bija veidojis Brāļu kapus un palīdzējis Zālem pie Brīvības pieminekļa.
Atvainojiet, bet varbūt noder papildu informācija. Vismaz no 1947. gada (droši, ka krietni agrāk) līdz vismaz 1951. gadam, kad mūs (~1000 bērnu) pievienoja Natālijas Draudziņas (<400 meiteņu) ģimnāzijai (7. vidusskola Ģertrūdes ielas pagalmā). Pirmie zēni, kas to beidza, bija Jaunatnes teātra aktieris Jānis Vītoliņš un fizikas doktors Kārlis Baltnmuguris, iesaukas neminēšu. Pēc tam vienu laiku skolā darbojās pat trījas krievu skolas: 40., (neatceros, varbūt 28, vai 29, kaut kas tamlīdzīgs) un kāda vakarskola. Reiz redzēju, ka telpas bija bezgala "skaisti" izrotātas ar papīra veidojumiem. Mūsu laikā skolas direktore bija Ārmane. Man ir saglabātas liecības, kur ir daudzu skolotāju paraksti. Ja pareizi atceros, tad Ķēniņs reiz bija skolā un bija sašutis, ka trepju koka lenterim trūka čūskas galva. Lūdzu, piedodiet, ja velti aizņēmu Jūsu laiku.
Nu nav tas skats no Pontonu tilts. loģiku ieslēdziet. Skats no Akmens tilta (Oktobra tilta tad}
Labojums: bijušā Gaļas kombināta kantora ēka Jaunā ostmalā, PSRS laikos Liepājas Piena kombināts, mūsdienās Reģionālā vides pārvalde Jaunā ostmalā 2.
Krievijas konsulāts šajā ēkā slēgts 2022 gadā.
Krievijas konsulāts šajā ēkā slēgts 2022 gadā.
Daugavgrīvas Baltās baznīcas mācītājs Vecmīlgrāvī (1893-1933) Mārtiņš Bankins (1864-1939).
Aija Čakste - Latvijas Valsts prezidenta mazmeita ( prezidenta brālis nomira , nesasniedzis 1 gada vecumu)
Fotogrāfijā redzamā Aija Čakste ir Latvijas Valsts prezidenta mazmeita ( dēla Mintauta meita)
Frideberts Balss (11.11.1904 - 30.04.1983)
Vilis Rudzītis (1905 - 1995)
Vilis Rudzītis miris 1995. gadā.
Vilis Rudzītis miris 1995. gadā.
2. rindā septītais no kreisās sēž Smiltenes lauksaimniecības mācības iestādes inspektors, agronoms Pēteris Mūzis (1900-1986), kurš strādāja par inspektoru 1942.-1950.gadā
Lastādija 60, tālāk nojaukta eka (pašlaik tur ir pagrieziens uz Mazā Krasta ielu), tālāk Lastādijas 68.
Latgales, Grebenščikova un Daugavpils krustojums.
Bildes kreisājā puse redzama Lastādijas 23 ēka.
Tas ir Lastādijas ielas un Dzirnavu ielas krustojums.
Foto no Vecmīlgrāvja tālaika tirgotāja (līdz 1902.gadam tālbraucējstūrmanis/kapteinis) Indriķa un Vilhelmīnes Minnas (dz. Švēdere) Kalcenavu ģimenes albuma. Domājams, ģimenes draugi. Foto uzņemts 1912.gadā, jo uz kapa vēl ziedi pēc bērēm šo Rozentālu ģimenes kapavietā vēl nav noņemti. Šeit apglabātas divas viena gada maijā mirušas radinieces: tirgotāja sieva Karolīne Luīze Rozentāle (dz. Freimann; ap 1864. - 30.V 1912. (48 g.)) un viņas nepilna gada vecumā no plaušu slimības mirusī krustmeita Margarēte Karolīna Marija Reimane (Margarethe Karoline Marie Reimann; 26.IX 1911-1912 V) - Karolīnes radinieces Emmas Helēnas Reimann (dz. Freimann) meita. Margarētes vecāki: Kārlis Andreās/Andrejs Reimans Jāņa d. (Karl Andreas Reimann) un Emma Helēne (Kārļa m.; dz. Emma Helene Freimann). Šajā ģimenē saradojušies Rozentāli, Freimaņi, Reimaņi bijuši luterticīgi un piederējuši Rīgas Jēkaba baznīcas draudzei. Avoti no raduraksti.lv: 1) Rīgas Jēkaba bazn. Laulātie 1910.g. https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2472:28999#&gid=1&pid=36 2) Rīgas Jēkaba bazn. Dzimušie 1911.g. Margareta Karolīne Marija Reimann (26.IX 1911-1912 V) Vecāki: Kārlis Andreas Reimann Jāņa (Johann) d.– ekspeditors Sieva: Emma Helene (Kārļa m. Freimann) Kūmās: Karolīna [Luīze] Rozentāle (dz. Freimann), Marija Damberga, Fridrihs Strazde – kantorists. 3) Rīgas Jēkaba bazn. Personālreģistra kartīte 1911-1912.g. Reimann: Margareta Karolīne Marija Reimann (1911-1912 10.V) Vecāki: Karl Andreas Reimann (1859-1932) – ekspeditors Sieva: Emma Helene (Freimann). 4) Rīgas Jēkaba bazn. 1912.g. mirušie: Margareta Karolīne Marija Reimann (1911-1912 10 V) https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2472:29001#&gid=1&pid=46 5) https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2472:29001#&gid=1&pid=47 Rīgas Jēkaba bazn. 1912.g. mirušie: Karolīne Luīze Rozentāle (dz. Freimann; ap 1864 Rīgā -30.V 1912 (48 g.)) – tirgotāja sieva.