Pēdējie pievienotie komentāri
Aivars Dembovkis 2017. gada 25. februāris, 23:18:35

Zāles miltu ražotne...

Aivars Dembovkis 2017. gada 25. februāris, 23:05:32

Ušķins Antans piesējis savu darba zirdziņu,kamēr pats pa kautuvi...

Ainārs Radovics 2017. gada 24. februāris, 16:20:38

Lūdzu izlabojiet attēlu "Kuģis "Vilma" piestātnē. Majori, [192-]" uz "Kuģis "Vilma" piestātnē. Bolderēja." Esmu kļūdījies.

Lilita Rašmane 2017. gada 20. februāris, 08:49:20

Paldies par papildinājumu.

Lilita Rašmane 2017. gada 20. februāris, 08:32:47

Paldies par informāciju!

Lilita Rašmane 2017. gada 20. februāris, 08:30:30

Paldies par informāciju!

Jānis Zeps 2017. gada 19. februāris, 13:24:04

Pareizi, dzimusi bija Liepiņa. Es nezinu, kas tā par personu Martinsone, bet dzimšanas un miršanas dati saskan ar tēlnieces dzīves datiem.

Jānis Prauliņš 2017. gada 19. februāris, 09:18:21

Jā, bet kāpēc Martinsone? Slavenā tēlniece taču bija dzimusi Liepiņa.

Jānis Zeps 2017. gada 18. februāris, 15:33:33

Šeit, manuprāt, totāla kļūda. Tādu aktrisi nezinu, bet izcilu tēlnieci, pirmo profesionāli izglītotu latviešu tēlnieci - sievieti.

Jānis Zeps 2017. gada 18. februāris, 03:02:27

Avoti: periodika, baznīcu grāmatas, arhīvs. Pareizticīgo baznīcā garīdzniekus sauc par priesteriem. Draudzes saimniecības un lietvedības dokumentus var meklēt Vēstures arhīvā, Slokas ielā. Sausnējā kalpoja: Nikolajs Makedonskis (vēlākais ar mitru apbalvotais protoijerejs); (1906-1912). No 1912. gada tur kalpoja priesteris Nikolajs Brežģis.

Jānis Zeps 2017. gada 18. februāris, 02:41:17

1931. gads, "Valša sapnis"

Jānis Zeps 2017. gada 18. februāris, 02:40:49

1931. gads

Jānis Zeps 2017. gada 18. februāris, 02:40:36

Oskara Štrausa muzikālās komēdijas "Valša sapnis" pirmizrāde Latvijas Dailes teātrī notika 1931. gada 20. maijā. Lugas inscinētājs Eduards Smiļģis, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Otto Skulme, deju iestudētāja Felicita Ertnere, diriģents Burhards Sosārs. Izrādes iscenējums finansiāli bija visdārgākais tā darbības 11 gados. Darbība pārnesta uz Balkānu salu. E.Z.:"Kāda izmirstoša karaļnama princese Helēna (Elvīra Bramberga) apprec vienkāršu Vīnes leitnantu, kurš (Kārlis Pabriks) nevar pierast pie stīvās galma dzīves un jau kāzu naktī aizbēg no pils, dzird parkā muzicējam Vīnes dāmu kapellu un iemīlas tās diriģentē Franči (viesmāksliniece Lilija Štengele). Arī Franči iemīlas viņā. bet viņa dabū zināt, ka viņš ir princis un salauztu sirdi atgriežas pie vijoles. Beigās viņa palīdz princesei iegūt viņa sirdi."

Jānis Zeps 2017. gada 18. februāris, 02:33:39

Oskara Štrausa muzikālās komēdijas pirmizrāde Latvijas Dailes teātrī notika 1931. gada 20. maijā. Lugas inscinētājs Eduards Smiļģis, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Otto Skulme, deju iestudētāja Felicita Ertnere, diriģents Burhards Sosārs. Izrādes iscenējums finansiāli bija visdārgākais tā darbības 11 gados. Darbība pārnesta uz Balkānu salu. E.Z.:"Kāda izmirstoša karaļnama princese Helēna (Elvīra Bramberga) apprec vienkāršu Vīnes leitnantu, kurš (Kārlis Pabriks) nevar pierast pie stīvās galma dzīves un jau kāzu naktī aizbēg no pils, dzird parkā muzicējam Vīnes dāmu kapellu un iemīlas tās diriģentē Franči (viesmāksliniece Lilija Štengele). Arī Franči iemīlas viņā. bet viņa dabū zināt, ka viņš ir princis un salauztu sirdi atgriežas pie vijoles. Beigās viņa palīdz princesei iegūt viņa sirdi."

Jānis Zeps 2017. gada 18. februāris, 01:43:35

Pjēra Bertona un Šarla Simona lugas pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī notika 1927. gada 24. septembrī. Režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis, scenogrāfs Artūrs Cimermanis. Viesmāksliniece Lilija Štengele izrādē spēlēja galveno lomu - Zazā. Jāņa Veseļa skatījumā: "... dziedātāja, kas kaisli iemīl kādu atturīgu sieviešu pavedēju.... Lilijas Štengeles jutekliski meistariskā spēle smalki noskaņota, pārdomāta un saistoša, kau gan bez garīga un dvēselīga dziļuma..."

Gatis Andriksons 2017. gada 17. februāris, 20:15:38

Tagadējā Talsu iela

Gatis Andriksons 2017. gada 17. februāris, 18:33:44

Elizabetes iela

Gatis Andriksons 2017. gada 17. februāris, 18:32:04

Šī sēta mūsdienās nav daudz mainījusies

Jānis Zeps 2017. gada 17. februāris, 17:19:36

"Izdevējs:Rīga : izd. marka Em. B. R." norāda, ka izdevējs ir Emīlija Benjamiņa Rīgā

Lilita Rašmane 2017. gada 17. februāris, 08:54:05

Paldies par papildinājumu.

Lilita Rašmane 2017. gada 17. februāris, 08:42:17

Paldies par aizrādījumu. Izlabots.

Armands Strauja 2017. gada 17. februāris, 07:00:46

Anotācijā lūdzu izlabot gadskaitli: dzimšanas gads pēc viņa vecāku nāves tika izmainīts uz 1916. gadu.

Armands Strauja 2017. gada 17. februāris, 06:28:31

Kāds var dot padomu, kur meklēt avotus par Latvijas Pareizticīgo baznīcu? Konkrēti par šo fotogrāfiju vēlos noskaidrot mācītāja personu un to, cik ilgi kalpojis attiecīgajā draudzē, tādējādi precizējot fotogrāfijas uzņemšanas iespējamo laika periodu. Ceru atrast arī attiecīgās draudzes saimniecības un lietvedības dokumentus, kur varētu būt papildus informācija par attēlā redzamo Andreju Bērziņu.

Armands Strauja 2017. gada 17. februāris, 06:12:01

Sēž Andrejs Bērziņš, dzimis 1854.g maijā Zelgauskas muižas "Ciskānu" mājās, ar ģimeni 1865. gadā pārcēlušies uz Ļaudonas muižu. Bijis Grostonas skolas skolotājs. Vēlāk Sausnējas pareizticīgo draudzes psalmotājs. Viņa otrā sieva bija latviešu pirmā botāniķa Jāņa Ilstera māsa Marija Karolīna Ilstere (1866-1946) no Vestienas "Gretēm" (laulājušies 1898.gadā). Ar Mariju dzimuši trīs bērni Zinaida (1903), Nikolajs (1904) un Jānis (1907). Andrejs miris 1919. gada janvārī bēgļu gaitās Ņižņij Novgorodā, Krievijā.

Armands Strauja 2017. gada 15. februāris, 12:49:08

Fotogrāfs: Vizla Alberts, 1908-1973