Vieta: Mazozolu pagasts
Priekšmeti: Atklātnes, Muižas, Latvija, Mazozolu pagasts (Ogres novads, Latvija)
Alternatīvais nosaukums: Gutshaus Ogershof von der Gartenseite
Anotācija: Ogresmuiža (agrāk arī Ogre, pēc tam Vecogre) līdz 2017. gadam bija ciems Ogres novada Mazozolu pagastā 15km no Ērgļiem un 5 km no pagasta centra Līčupes. Tagadējā apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Ogres muižas (Ogershof) centru, bet vēsturiskā apdzīvotība saistāma jau ar Ogres pilskalnu. Muižas apbūve (spirta brūzis, kūts, klēts, kalte, kalve, parks) ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis. Pati Ogresmuižas kungu māja bija neliela pusotra stāva koka ēka uz Ogres senkrasta kraujas malas, kas piederējusi fon Panderu dzimtai, nodedzināta 15. decembrī 1905. gada revolūcijas laikā un nav atjaunota. Mājas skaistākā telpa bija "Ziedu istaba" augšējā stāvā, kuras plašā dienvidu siena sastāvēja no daudziem logiem. Daļa no lielās telpas bija atbilstoši iekārtota ar skolas galdiem un grāmatu plauktiem nodarbībām [mājmācībai]. Tā sauktajā "bibliotēkā" atradās grāmatu skapis, kurā bija ievietoti klasiķu darbi, sarunvalodas vārdnīca u.c. Kādreiz pie muižas bijis skaists parks ar dīķiem un ozols muižas dārzā ar skaistiem blīviem zariem. Ogresmuižu pēc 1920. gada zemes reformas sadalīja 90 vienībās. Līdz mūsdienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas, bet uz Ogres upes pusi redzamas laukakmeņu ēkas paliekas – bijušās muižas dzirnavas, tām vajadzīgais ūdens pieplūda pa niecīgu strautiņu un, lai varētu uzkrāt vairāk ūdens, tika ierīkoti divi aizdambējumi — viens aiz otra. Kad ap 1880. gadu uzcēla Emmas dzirnavas uz Ogres upes pāris kilometru attālumā no muižas, vecās dzirnavas drīz pārtrauca darbību. Bijušajā parkā īpaša dabas vērtība ir Ogresmuižas stārķu kolonijai, kas ir viena no lielākajām balto stārķu ligzdošanas vietām Latvijā.
Objekta tips: Atklātne
Datu nesējs: Papīrs
Autors: Oskars fon Panders
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 atklātne
Oriģināla glabātājs, partneris: Oskars Panders
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietuLai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (2)
-
Oto Lukss 2026. gada 19. februāris, 23:07:46
-
-
Oto Lukss 2026. gada 19. februāris, 23:13:49
-
Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.Attēls nācis no muižnieka dēla komponista Oskara fon Pandera autobiogrāfijas(Oscar von Pander, Trilogie des Lebens, Marburg 1959). Sazinājos arī ar Vācijas privātpētniekiem varbūt arī izdosies atrast attēla oriģinālu.
Te no sarakstes ar "Muižas Latvijā" autoru, tā arī muiža grāmatā nenonāca. Par Ogresmuižu. Visas trīs manas publicētās enciklopēdijas veidotas stingrā secībā – 1) Latvijā dabā atrodamās muižas un to fotofiksācija (dažkārt pat līdz 10 reizēm), 2) Latvijā un Eiropā atrodamā tekstuālā informācija un, 3) Vācijas arhīvos un senajās muižnieku dzimtās atrodamā informācija. Nereti šī informācija ir visai pretrunīga, jo pagājuši daudzi gadi un 34 dzimtas, ar kurām sāku sarakstīties 50 gadus atpakaļ, informē, ka viss gājis bojā. Par Ogresmuižu. Pirmkārt, ne Latvijā, ne Vācijā ticami fotomateriāli par Ogresmuižu nav atrodami. Vispirms – tiek minētas visdažādākās Ogresmuižas dažādās vietās. Iztaujājot vairākus vietējos iedzīvotājus, tie 2013. gadā rādīja pussagrautu trīsdaļīgu vienstāva māju, kas dēvēta par kungu māju, un dažas saimniecības ēkas. Vācijā atrodamā informācija vācu valodā, kas ir ticamākā, arī min vismaz 7–8 Ogres un Ogresmuižas ar dažādiem nosaukumiem (Oger, Ogerhof, Ogershof u.t.t.). Tas jautājumu sarežģī vēl vairāk. Vienīgā ticamā informācija varētu būt, ka bijusī kungu māja nodedzināta 1905. gadā. Protams, ka minēt šo apšaubāmo informāciju un ieslēgt to enciklopēdijā, būtu galīgi nepieņemami un būtu pilnīgā pretrunā ar pārējo daudzajos gados pētīto muižu vēsturi, kas publicēta pārējos sējumos. Ar cieņu un veiksmi pētījumos vēlot, Vitolds Mašnovskis, Latvijas Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis Dr. hist. ------ Pateicos par atbildi un kartēm. Patīkami redzēt, ka par noteiktu objektu veikts nopietns pētījums iespēju robežās. Diemžēl, iespēju maz. Tā kā Vācijas nopietnākajā foto arhīvā Mārburgā ir arī mans fonds (3400 foto), pārbaudīju vēlreiz Mārburgas krājumu, tur nav nekā. Literārajā daļā vēl var kaut ko sameklēt, bet foto materiālu nav, kaut gan muiža bijusi samērā nopietna (1760 ha muižas zeme 1920. gadā). Nosūtīšu šodien lappusi no nopietnākā Vācijas izdevuma, kur var dažreiz kaut ko vērtīgu atrast. (Baltisches historisches Ortslexikon. II Lettland). Protams, ja var ticēt, ka tā ir tā pati muiža, jo foto materiālu nav, ar ko salīdzināt. Par Vācijas un Latvijas arhīviem. Kā vieni, tā otri pie samērā zemas ticamības prasa ļoti augstus izcenojumus. Par to nopietni pārliecinājos. Ar cieņu, Vitolds Mašnovskis