LU profesors Voldemārs Maldonis ar kolēģiem un studentiem , [193-]

Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Latvija, Vīrieši, Sievietes, Rīga (Latvija), Pedagogi, Studenti, Maldonis, Voldemārs, 1870-1941, Kundziņš, Kārlis Oskars (1883-1967)

Anotācija: LU profesors Voldemārs Maldonis ar kolēģiem un studentiem. Fotografējis grupu fotogrāfs Krišs Rake 1930. gados. 3. rindā vidū (5. no labās) Hilda Ūdre. Labajā pusē 6. rindā no labās 1. un 2. brāļi: Rīgas Augusta Dombrovska (29.) pamatsolas pārzinis (1893-1933) Kārlis Brēmanis (1867-1945) un Rīgas Annas Brigaderes (19.)pamatskolas pārzinis, valodnieks Jānis Brēmanis (1870-1955). Voldemārs Maldonis (1870-1941) dzimis Tirzas pagastā rentnieka ģimenē. Mācījies Tirzas, Liezēres un Cēsu skolās. Cēsu pilsētas skolu beidzot, iegūst privātaspirmmācības skolas skolotāja tiesības, strādā par palīgskolotāju Blomu pagastskolā (1889-1892) un iepazīstas ar Smiltenes draudzes mācītāju Kārli Kundziņu (1850-1937), kas viņu iedrošina teoloģijas studijām Tērbatas Universitātē (1895-1900), kuras beidz 1900. gada decembrī un atgriežas Rīgā, kur dibina Pirmās šķiras sieviešu privātskolu – Maldoņa ģimnāziju ar latviešu valodu un literatūru kā obligātiem priekšmetiem. Skolu vada līdz 1909. gadam. Paralēli skolotāja darbam Maldonis iesaistās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas darbā, 1902. gadā to vada, atbalsta Latviešu konversācijas vārdnīcas izdošanu. 1909. gadā Maldoni ordinē mācītāja amatā, sākumā īslaicīgi kalpo Rīgā Jāņa draudzē, tad ir mācītājs Lubānā (1909-1912) un Cēsīs Sv. Jāņa pilsētas draudzē (1912-1918), bet 1918. gada decembrī, vairoties no represijām, Latviju pamet. Paralēli mācītāja darbam Cēsīs Maldonis ir arī ticības mācības skolotājs vairākās Cēsu skolās. Pirmā pasaules kara sākumgados Maldonis aktīvi darbojas Cēsu bēgļu apgādāšanas komitejā, kā arī Latviešu strēlnieku organizācijas komitejas Cēsu nodaļā, Vidzemes Pagaidu Zemes padomē un 1917. gada vidū nodibinātajā Zemnieku Savienības Cēsu nodaļā. 1918. gada 31. decembrī Maldonis ar kuģi izceļo uz Vāciju – uz Štetīni, no turienes – uz Marburgu, apmeklē filozofijas un teoloģijas kursus Marburgas universitātē pie vācu neokantieša profesora Paula Nātorpa (1854–1924), viņa vadībā strādā pie darba „Die philosophische Grundlagen der Sozialpädagogik Schleiermachers. I Teil: Schleiermachers Richtlinien für die sozialpädagogischen Aufgaben des Staates” (Šleiermahera sociālpedagoģijas filozofiskais pamats), kas pārtop doktora disertācijā. 1922. gada 18. martā Maldonis Marburgā saņem filozofijas doktora grādu. Latvijā Maldonis ir Vidzemes konsistorijas viceprezidents (1919-1921), aktīvi iesaistās LU Teoloģijas fakultātes izveidē, kļūst par tās pagaidu dekānu (1920) un Sistemātiskās teoloģijas katedras vadītāju, docentu (1920-1922) un profesoru (1922-1940), saņem goda doktora grādu (Dr. hon. causa) Prāgas evaņģēliskajā Husa Teoloģijas fakultātē (1924) un goda doktora grādu teoloģijā (Dr.theol. hon. causa) Latvijas Universitātē (1938). Kopš 1934. gada Maldonis strādā Baznīcu virsvaldē. 1940.gada 1. jūlijā Maldonis aiziet pensijā. Miris 1941. gada 22. februārī Mežaparkā un apglabāts Cēsīs Brūžu Bērzaines kapsētā.
Fotogrāfijā bez prof. Kārļa Kundziņa un prof. Voldemāra Maldoņa arī citi Latvijas Univeristātes Teoloģijas fakultātes mācībspēki: prof. Imanuels Bencingers (1865 - 1935), doc. Ludvigs Adamovičs (1884-1943). Avoti: 1) foto no Rīgas Augusta Dombrovska (29.) pamatskolas skolotājas (Hildas Ūdres Jāņa m. (1893 Vecgulbenes draudzē - ?) personīgā albuma; 2) https://www.literatura.lv/personas/voldemars-maldonis.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: Krišs Rake

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Vecmīlgrāvja attīstības biedrība

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.

✓ Apstiprināt izvēlēto vietu
Lūdzu pievieno koordinātes šim objektam, ja zini!
Palīdzība:
Lai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.

Komentāri (2)

Armands Strauja 2023. gada 5. septembris, 08:57:11

Fotogrāfijā bez prof. Kārļa Kundziņa un prof. Voldemāra Maldoņa arī citi Latvijas Univeristātes Teoloģijas fakultātes mācībspēki: prof. Imanuels Bencingers (1865 - 1935), doc. Ludvigs Adamovičs (1884-1943).

Irēna Matisone 2023. gada 9. septembris, 14:27:52

3.r. 4. no lab. Ludvigs Adamovičs (1884 Dundagā - 1943 Soļikamskā) – teologs, pedagogs, vēsturnieks, izglītības ministrs (1934-1935). Dzimis skolotāja un ērģelnieka Jāņa Adamoviča ģimenē. Māte Alvīne (dz. Feldmane) – Ernesta Dinsberga audžumeita. Mācījies (1891-1898) Dundagas pag. Kubeles skolā, Dundagas ministrijas skolā, F. Cirķeļa proģimnāzijā Talsos, Aleksandra ģimnāzijā Rīgā (1900-1904; zelta medaļa). Studējis teoloģiju Tērbatā (1904-1909). Pedagoga gaitu sākums Stendes pag. (1905-1906), Tailovas siev. ģimn. Rīgā, Rīgas Nikolaja ģimn. (1909-1915), Rīgas Lomonosova siev. ģimn. (1910-) un Rīgas Latviešu labdarības b-bas meiteņu skolā. Darbojies Rīgas Latviešu b-bas Derīgu grāmatu nodaļas Rakstu komisijā (priekšnieks) un Rīgas Latviešu izglītības b-bā. 1914.g. mobilizēts. No 1915.g. mācītāja amata kandidāts Ziemeļu frontē. 1917.g. Tērbatas Universitātē gatavojas zinātniskai darbībai. Tērbatā Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas sekretārs. Bija latviešu strēlnieku rezerves pulka mācītājs, Tērbatas Latviešu skolotāju b-bas priekšnieks. 1918.g. atgriezies Rīgā. Bija N. Draudziņas Sieviešu ģimn. Pedagoģiskās padomes priekšsēdētājs. 1918.g. adjunktmācītājs Mazsalacā, Latviešu izglītības b-bas Valmieras nodaļas virsreālskolas direktors (-1920). 1919. g. bijis laikraksta “Vidzemnieks” redakcijas loceklis. 1919.g. kā skolas direktors aktīvi atbalstīja Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulka Skolnieku rotas izveidi. 1919.-1921.g. Valmieras apr. skolotāju b-bas priekšnieks. No 1920.-1921.g. Latvijas Augstskolas (LU) Teoloģijas fakultātes docents/vec. docents, 1927.-1929.g. un 1937.-1939.g. fakultātes dekāns, 1929.-1931.g. un 1933.-1936.g. LU prorektors studentu lietās, 1929.-1940.g. Teoloģijas fakultātes prof., Baznīcas vēstures katedras vad. Ticības mācības skolotājs Rīgas 1. ģimnāzijā, Rīgas Skolotāju institūtā, Rīgas Valsts paraugskolā. 1929.g. doktora grāds teoloģijā (disertācija “Baznīcas un ticības dzīve Vidzemes latviešu draudzēs 1710.-1740.g.”). 1934.-1935.g. izglītības ministrs. No 1929.g. “Latvijas Universitātes Raksti” tehniskais redaktors. LU Mācību grāmatu apgādniecības komisijas priekšsēdētājs. Latvijas vidusskolu skolotāju b-bas priekšsēdētājs (1923-), Kr. Barona b-bas, Reliģijas zinātņu b-bas, Latviešu-somu b-bas priekšsēdētājs, darbojies arī Latviešu-zviedru b-bā, bijis Rīgas Rotari kluba biedrs. Raksti par pedagoģijas, vēstures un teoloģijas jautājumiem. Starptautiskās vidusskolu skolotāju feder. valdes priekšsēdētājs. 1940.g. atbrīvots no amata LU, līdz 1941.g. 1941.g. apcietināts, deportēts uz Soļikamsku, 1943.g. izpildīts nāvessods. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis (II šķ.; III šķ.), Dienvidslāvijas Sv. Savas ordenis (IV šķ.), Rumānijas Kroņa ordenis (III šķ.), Somijas Baltās Rozes ordenis (I šķ.), Sv. Krēsla Sv. Silvestra ordenis (I šķ.). Krišjāņa Barona prēmija (1927). Informācijas avots: https://enciklopedija.lv/skirklis/132437

Jums jāpieslēdzas, lai pievienotu komentāru.