Vieta: Jelgava

Priekšmeti: Atklātnes, Pilsētas, Latvija, Pilis, Skolu ēkas, Kultūras centri, Sabiedriskās ēkas, Tiesu ēkas, Jelgava (Latvija), Jelgavas pils (Jelgava, Latvija), Academia Petrina, Zemgales kluba ēka (Jelgava, Latvija)

Alternatīvais nosaukums: Jelgavas skati ar Zemgales klubu, Jelgavas pili, Apgabala tiesas namu, Academia Petrina

Anotācija: Zemgales klubs, Pasta ielā 34. Ap 1850. gadu kāds Kārlis Paulijs pasta ielā uz liela gruntsgabala ierīkoja alus darītavu, pārējo zemi atstāja lielam dārzam, kurš sniedzās līdz Mātera ielai. Dārzu apstādīja ar dažādiem kokiem, ierīkoja lapenes, paviljonus. Uz pasta ielas pusi atradās divas divstāvu ēkas, vienā no tām bija liela zāle saviesīgām izpriecām. Arī dārzā bija ierīkots restorāns. Ap 1870. gadu īpašumu nopirka Širkenhoefers, viņš dārzu samazināja, pārbūvēja restorānu, uzcēla vasaras skatuvi, arī ēkas zāle ierīkoja skatuvi, kur sarīkoja teātra izrādes un koncertus. Viņa uzņēmums bankrotēja. Namu un dārzu nopirka Krievu Saviesīgā biedrība. Pēc tam tur atradās Zemgales klubs, kur darbojās vairākas latviešu biedrības. Otrā pasaules kara laikā ēkas nopostīja. Dārza vietā atrodas Raiņa vārda nosauktais pilsētas parks. Jelgavas pils ir viena nedaudzajām Jelgavas ēkām, kas saglabājusies pēc 1944. gada postažas. Pils atrodas uz šauras pussalas starp Lielupi un tās atteku Driksu. Pili cēla no 1738. līdz 1771. gadam, tās arhitekts bija Bartolomeo Frančesko Rastrelli. Pilij sākotnēji bija trīs korpusi U veidā un bagātīga rokoko stila interjeru apdare. 1937. gadā Kādreizējo staļļu vietā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta uzcēla ceturto korpusu, kas noslēdza pils pagalmu. Vislielākie postījumi ēkai nodarīti 1944. gadā. Atjaunošanas darbus pabeidz 1961. gadā. Jelgavas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Apgabala tiesas nams Palejas (Akadēmijas) ielā 24. Līdzās pareizticīgo katedrālei. Ēku uzcēla no 1886. līdz 1890. gadam. Turp no hercoga pils pārcēla gan tiesu iestādes, gan zemesgrāmatu nodaļu. Šis nams, kura vietā mūsdienās ir tukšs laukums, iznīcināts Otrajā pasaules karā. „Academia Petrina” ēka celta 18. gadsimta pēdējā ceturksnī un 19. gadsimta sākumā. Hercogs Pētersi Bīrons neguvis atsaucību landtāgā, šo mācību iestādi dibināja par saviem līdzekļiem. Tā uzskatāma par pirmo augstākā tipa mācību iestādi (akadēmiskā ģimnāzija) Latvijā. Celtni būvēja Rastrelli māceklis galma arhitekts dānis Severins Jensens. Tā 1925. gadā deva arī vārdu Akadēmijas ielai ( bijušajai Palejas ielai). Par Jelgavas silueta daļu kļuvis astronomiskiem novērojumiem domātais tornis ar kupolu, kas šim nolūkam kalpoja līdz Pirmajam pasaules karam. Karā akadēmijas ēka necieta, bet 1919. gadā to izpostīja bermontieši. 20. gados ēku daļēji restaurēja, un tajā darbojās Jelgavas ģimnāzija, kas tā arī netika pie torņa kupola. Otrajā pasaules karā ēka nebija stipri sagrauta. Jaunā vara nolēma ēku restaurēt muzeja vajadzībām, jo agrākais Kurzemes provinces muzejs aiz vecā Tirgus laukuma bija sagrauts. Restaurācijas darbi ilga no 1947. līdz 1951. gadam, un ēka atguva sākotnējo izskatu. Tajā atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs – otra vecākais muzejs Latvijā. No 2004. gada līdz 2010. gadam tika veikta muzeja ēkas fasāžu restaurācija un teritorijas labiekārtošāna.

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Izdevējs: Mitau : Verlag C. Puttrig

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Novietojuma kods: 416 Jelgava

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka