Vieta: Krāslavas pilsēta

Priekšmeti: Atklātnes, Pilsētas, Latvija, Krāslava (Krāslavas novads, Latvija)

Anotācija: Apdzīvotība Krāslavas rajonā veidojās jau 3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, par to liecina atradumi neolīta laikmeta apmetnes vietā pie Adamovas, bet vēlākā perioda dzelzs laikmeta senkapi – Adamovā, Cimoškos, Aišpuros, Punduros un citās vietās. Neolīta beigās (2. gadu tūkstotis p. m. ē.) somugru cilšu vietā šajā teritorijā jau dzīvojuši balti, no kuriem 8. gadsimtā pēc Kristus izdalījušies latgaļi. Novads bijis biezi apdzīvots, par ko liecina vairāk nekā 36 pilskalni (8 ar apmetnēm) un 64 kapulauki, 12 apmetnes. Ekonomikas un kultūras attīstību sekmēja Daugavas tirdzniecības ceļš. Ap 12. gadsimtu novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī. Pēc vācu krustnešu iebrukuma 13. gadsimtā Krāslava tika iekļauta Livonijas ordeņa komturijā. Vēstures avotos pirmoreiz Krāslava minēta 14. gadsimtā, kad pie Daugavas tirdzniecības ceļa tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava. No 1558. gada Krāslava bija ordeņa lēņa muiža, kura bieži mainīja savus īpašniekus. No 1562. gada novads ietilpa Pārdaugavas hercogistē, pēc Polijas–Zviedrijas kara (1600–1629) Krāslava un viss novads tika iekļauts Inflantijā. Krāslavas kā apdzīvotas vietas attīstības pirmsākumi saistāmi ar grāfa Ludvigu Plāteru, kurš 1729. gadā ieguva Krāslavu savā īpašumā. Šajā pašā gadā Krāslavu apstiprināja par miestu - te atradās 47 ēkas, no kurām tikai dažas bija mūra. Plāteru dzimta gandrīz divus gadsimtus noteica pilsētas ekonomisko un garīgo dzīvi. Pēc Polijas pirmās sadalīšanas 1772. gadā Krāslava kopā ar visu Latgali pēc Katrīnas II 1773. gada rīkojuma kā Daugavas province tika iekļauta Pleskavas guberņā. Pēc tam, kad 1778. gadā Krāslavu mantoja Augusts Hironims Hiacints Plāters (1750–1803), šeit tika izveidots teātris, 1789. gadā tika uzcelta slimnīca un sieviešu klosteris, 1791. gadā bija pabeigta Krāslavas jaunās pils būvniecība. No 1811. līdz 1822. gadam Krāslava skaitās ārštata pilsēta. Sakarā ar Daugavpils cietokšņa būves paplašināšanu, 1820. gadā visas apriņķa iestādes pārcēla uz Krāslavu, kur tās atradās trīs gadus. 1826. gadā Krāslavā izcēlās liels ugunsgrēks, kas iznīcināja pusi miesta. 1852. gadā Krāslavā reģistrēti 3030 iedzīvotāji, 389 nami (32 no tiem mūra), ādas apstrādes fabrika un krāsns podiņu darbnīca. 19. gadsimtā pilsētā plosījās vairāki lieli ugunsgrēki, kas pilsētu pamatīgi izpostīja. Pirmais pasaules karš postīja arī Krāslavu - no 806 dzīvojamām ēkām, tika nopostīta 121. Krāslava ieguva pilsētas tiesības 1923. gadā. Starpkaru periodā Krāslava tika labiekārtota, un tajā pārsvarā darbojās uzņēmumi, kas pārstrādāja galvenokārt vietējo produkciju. Otrā pasaules kara laikā pilsēta cieta tikai nedaudz. Šajā periodā Krāslavas teritorijai pievienoja Pārdaugavas daļu – Priedaini. Kopš 1947. gada Krāslava bija apriņķa centrs, bet kopš 1950. gada – rajona centrs.

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne, fotogrāfija, 8,7 x 13,7 cm

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas lasītava

Novietojuma kods: IAt/77(L)

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka