Vieta: Aizputes pilsēta
Priekšmeti: Atklātnes, Upes, Latvija, Aizpute (Aizputes novads, Latvija), Kājnieku tilti, Tebra, upe (Latvija)
Anotācija: Koka laipu tilts, saukts arī par "Žīdu" tiltu šajā vietā (pie sinagogas) tika ierīkots 1880. gada vasarā. Lai gan tā mūžs bija tikpat neprognozējams kā ledus iešana Tebras upē, tikai 1928. gada 13. janvārī būvtehniķis Fr. Griģis izstrādāja jauna, stabila tilta projektu, un 9. februārī pilsētas valde nolēma nekavējoties stāties pie “Tebras upes tilta” būves sabiedriskā kārtā pēc izstrādāta projekta.
Aizputes laikraksta „Lejas – Kurzemes Ziņas“ 1928. gada 6. jūlija numurā lasāms, ka „visgrandiozākais pilsētas valdes pēdējais darbs ir tā saucamā «žīda» tilta celšana pāri upītei ar bezdarbniekiem piespriestiem līdzekļiem no valsts 4.000 latu apmērā. Šo tiltu, promenādes dēļ uz Misiņa kalnu, nolēma celt pilsētas valde pagājušo ziemu, lai būtu kur nodarbināt pilsētas daudzos bezdarbniekus.“
Tā paša laikraksta 10. augusta numurā, atspoguļojot finanšu ministra Roberta Liepiņa Aizputes apciemojumu, rakstīts, ka „Aizputē tas vēlējies redzēt jauno tiltu pār Tebras upi ..“. Šķiet, ministrs būs domājis, ka runa ir par satiksmes tiltu.
Objekta tips: Atklātne
Datu nesējs: Papīrs
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 atklātne, fotogrāfija, 8,6 x 13,7 cm
Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Nodaļa: Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas lasītava
Novietojuma kods: IAt/77(L)
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietuLai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (2)
Šī ir 1920. gadu fotogrāfija, kuras osaukumā derētu upi saukt tās pareizā vārdā - par Tebru. Šāds koka laipu "Žīdu tilts" šajā vietā (pie sinagogas) tika ierīkots 1880. gada vasarā. Lai gan tā mūžs bija tikpat neprognozējams kā ledus iešana Tebras upē, tikai 1928. gada 13. janvārī būvtehniķis Fr. Griģis izstrādāja jauna, stabila tilta projektu, un 9. februārī pilsētas valde nolēma nekavējoties stāties pie “Tebras upes tilta” būves sabiedriskā kārtā pēc izstrādāta projekta. Aizputes laikraksta „Lejas – Kurzemes Ziņas“ 1928. gada 6. jūlija numurā lasāms, ka „visgrandiozākais pilsētas valdes pēdējais darbs ir tā saucamā «žīda» tilta celšana pāri upītei ar bezdarbniekiem piespriestiem līdzekļiem no valsts 4.000 latu apmērā. Šo tiltu, promenādes dēļ uz Misiņa kalnu, nolēma celt pilsētas valde pagājušo ziemu, lai būtu kur nodarbināt pilsētas daudzos bezdarbniekus.“ Tā paša laikraksta 10. augusta numurā, atspoguļojot finanšu ministra Roberta Liepiņa Aizputes apciemojumu, rakstīts, ka „Aizputē tas vēlējies redzēt jauno tiltu pār Tebras upi ..“. Šķiet, ministrs būs domājis, ka runa ir par satiksmes tiltu.
Paldies par labojumu.