Vieta: Alūksnes pilsēta

Priekšmeti: Atklātnes, Pilsētas, Luterāņu baznīcu ēkas, Latvija, Alūksne (Alūksnes novads, Latvija), Viduslaiku pilis, Ezeri, Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca, Alūksnes viduslaiku pils (Alūksne, Latvija), Haberland, Christof, 1750-1803, Arhitekti un būvnieki

Alternatīvais nosaukums: Маріенбургъ

Anotācija: Attēlā ir redzama pirmās Alūksnes mūra pilsdrupas Pils jeb Marijas salā Alūksnes ezerā, kas ir iekļautas Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, kā arī Alūksnes luterāņu baznīca. Alūksnes vecā pils tika celta 1342.gadā, Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilēvena laikā. Pēc pils nosaukuma, kas atvasināts no atrašanās vietas Marijas salā – Marienburg – ir radies pirmais vāciskais Alūksnes nosaukums. Cietoksnis ar 1,85 m bieziem laukakmens mūriem un astoņiem torņiem bijis viens no ordeņa stiprākajiem cietokšņiem. Nocietinātā Livonijas ordeņa pils kalpoja kā varenākais cietoksnis ordeņa valdījumu austrumu daļā; ap to veidojās miests un attīstījās tirdzniecība. Livonijas kara laikā 1560.gadā pili sagrāba Ivana Bargā karaspēki, taču saskaņā ar Zapoļskas Janas miera līgumu, bija spiesti to nodot poļiem. No 1582. līdz 1597.gadam Alūksne bija poļu varā. 1600.g. pili iekaroja zviedru karaspēks, bet jau pēc gada poļu karaspēks Zamoiska vadībā pili atkaroja. 1625.g. pili aplenca un ieņēma zviedri Bjernbergas grāfa Gustava Horna vadībā. 1658.g. pēc aplenkuma pili pārņēma cara Alekseja karaspēks. 1661.g., sakarā ar Kardisas miera līgumu, pili pārņēma zviedri un tā ar karaļa svētību pārgāja zviedru ģenerāļa G. Horna īpašumā (līdz pat 1682.g. muižu redukcijai, ko realizēja Zviedrijas valdība). Ziemeļu kara laikā 1702.gadā Alūksni aplenca Borisa Šeremetjeva komandētais krievu karaspēks. Zviedru armijas komandants Flovians Filo fon Tilams pieņēma lēmumu kapitulēt, kamēr kapteinis Vulfs un junkurs Gotlībs uzspridzināja pils pulverpagrabus. Pēc Ziemeļu kara notikumiem drupās pārvērstā pils vairs netika atjaunota un Marienburga zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Attēlā redzamā Alūksnes luterāņu baznīca no 1781. līdz 1788.gados Rīgas būvmeistara Kristofa Hāberlenda (Haberland) vadībā..

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne, fotogrāfija, 8,9 x 13,8 cm

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Mākslas un mūzikas centrs. Mākslas lasītava

Novietojuma kods: IAt/77(L)

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka