Vieta: Rīga
Priekšmeti: Fotogrāfijas, Luterāņu baznīcu ēkas, Latvija, Karietes un rati, Bruņotie spēki--Virsnieki, Rīgas Doma baznīca (Latvija), Karaļi un valdnieki, Vecrīga (Rīga, Latvija), Uniformas, Nikolajs II, imperators, 1868-1918
Anotācija: Fotoattēls no Reinholda Gulekes (1834-1927) krājuma.
Objekta tips: Fotogrāfija
Datu nesējs: Fotopapīrs
Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu
Apjoma informācija: 1 fotogrāfija
Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija
Novietojuma kods: GR0606
Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka
Lai norādītu objekta atrašanās vietu, uzklikšķiniet un pārvietojiet sarkano punktu kartē tā, lai tas atrastos objekta atrašanās vietā.
✓ Apstiprināt izvēlēto vietuLai saglabātu koordināti, palieliniet karti un pārvietojiet sarkano koordinātes norādes ikonu uz atbilstošo vietu!
Koordinātes norādes ikona pārvietojama ar peles labā klikšķa palīdzību.
Komentāri (5)
1910.gada 3.jūlijā, plkst.15.50. pie Doma (Māras) baznīcas Viņa Majestāti sagaidīja Livlandes konsistorijas priekšsēdētājs fon Štrandman’s, baznīca notika koncerts un krusta ieejas apskate. Plkst.16.50. Viņa majestāte atļāvās izbrukt uz Melngalvju namu. Vēlāk baznīcas krusta ieeja uzlikta piemiņas plāksne, kuru norāva Latviešu (Stučkas) lielinieki ar „pļintnecem”, jauno pasaule būvējot.
Priecē apstāklis, ka šie kļūdainie un paviršie komentāri vēl nav izmantoti kā fotoattēlu anotējumi. „Livlandes konsistorijas priekšsēdētājs”, „Latviešu pļintneces” – „jauno pasaule” būvētājas... Līdz šim nekas nebija dzirdēts par „krusta ieeju”, ko „Viņa Majestātei” labpaticis apskatīt. Vai tik tā nebūs labi zināmā Krusteja – viens no ievērojamākajiem agrīnās gotikas meistardarbiem Baltijā, pēc kuras apskates „Viņa Majestāte ATĻĀVĀS IZBRUKT uz Melngalvju namu”?
„Plintnieces” - 1919.gada partijas vadītāju „brīvās mīlestības” sievas.
Par P.Stučkas valdīšanas laika plintniecēm, protams, ir labi zināms – Jūsu komentārā bija minētas „Latviešu (turklāt ar lielo burtu !) pļintneces”. Cita lieta, ka nav bijusi Jūsu minētā „1919. gada partija”. Notikumos Rīgā 1919. gada sākumā dalību ņēma gan lielinieki, resp. boļševiki, kas tā paša gada martā pārtapa par LK(b)P, gan Latvijas Revolucionāro sociālistu partija, resp. eseri, gan LSD mazinieki, kā arī ebreju Bunds, neskaitot vēl dažas citas partijas. Bruņotas sievietes, dēvētas par plintniecēm, bija ne tikai kādas vienas „partijas vadītāju sievas”. Plintnieču vidū, turklāt, bija arī profesionālas prostitūtas, kriminālistes u.t.t. Par neizpratni attiecībā uz vēsturisko situāciju Rīgā 1919. gadā mudina domāt Jūsu apgalvojums „pētījumā” „Rīgas Latviešu biedrības kvartāla apbūves vēsture”, ka Latvijas pagaidu valdība 1919. [!] gada decembrī, līdz ar Rīgas Latviešu biedrību, gatavojusies atkāpties no Rīgas! Jau šī „pētījuma” virsraksts ir maldinošs – vai tad Rīgas Latviešu biedrībai ir bijis savs kvartāls? Ņemot vērā, ka šis „pētījums” nav publicēts kādā privātā mājas lapā, bet gan ar prominentu organizāciju un iestāžu, to skaitā Eiropas Savienības, Valsts kancelejas, Rīgas Latviešu biedrības un citu atbalstu, uzskatu, ka autora pienākums, godprātīgi atzīstot daudzās kļūdas, paviršības un valodas kropļojumus, šo publikāciju anulēt.
Paldies par komentāru.