Komentāri (3)

Voldemārs Eichenbaums 2014. gada 10. augusts, 18:21:45

Kungu ielā Nr.31, Gr.3/50, pagalmā, redzamas divu stāvu mūra ēkas pirmsākumi 1783. gadā Lielas Ģildes vecākais P. Blankenhagens būve vienstāvu mūra saimniecības ēku. Dienesta telpas, brūzis, ratnīca un kalpotāju māja. 1830/1843. gados Livlandes [nejaukt ar Vidzemes] guberņas pasta kantoris uzbūve otro stāvu, kur ierīko pasta zirgu staļļus un ekspedīciju, kantoris nama atrādās līdz 1905. gadām. Pie gruntsgabala uz dzelzceļu pusi skaitās sākuma punkts 0/0, attālumu noteikšanai, Strauberga sarakstos spīķeris minēts jau 1743. gadā.

Aleksandrs Raupe-Raups 2014. gada 11. augusts, 14:58:25

Rīgas Austrumu izpilddirekcijas mājas lapā sadaļu „Tūrisms” nu jau aizpilda ducis ražīgā „vēsturnieka” V.Eihenbauma sacerējumu. Savulaik jau norādīju uz daudzajām kļūdām, rupjiem valodas kropļojumiem, sagrozītiem personvārdiem un pašsagudrotiem vēstures „faktiem” pārbagāto „pētījumu” par Rīgas Latviešu biedrības nama kvartālu, nosūtot atsauksmi par šo publikāciju gan RLB, gan pašam autoram. Ieskats šī „vēsturnieka” jaunpublicētajos sacerējumos liecina, ka autors no kļūdām nav mācījies. To uzskatāmi demonstrē arī šajā portālā ievietotais komentārs. Pirmkārt: neizpratne par Latvijas vēstures historiogrāfiju un terminoloģiju. Kuriozais apzīmējums „Livlandes guberņa”, kas, acīmredzot, radies mēģinot burtiski tulkot vācu vai krievu tekstus, vēl paspilgtināts, uzsverot autora nekompetenci, ar norādi „nejaukt ar Vidzemes guberņu”. Otrkārt: nespēja veidot loģiski konstruētus teikumus un neprasme samudžināto, nereti pat šķietami nesakarīgo domu padarīt lasītājam saprotamu. Komentārā minēts, ka ir bijusi „vienstāvu” saimniecības ēka, bet pilnībā nesaprotams nākamais nepaplašinātais teikums, kur uzskaitīti „Dienesta telpas, brūzis, ratnīca un kalpotāju māja”. Kur tad tie atradušies – vai iepriekš minētajā saimniecības ēkā vai tās bijušas citas atsevišķas celtnes ? Un kam „uzbūve” otro stāvu – minētajai saimniecības ēkai, brūzim, ratnīcai vai kalpotāju mājai, turklāt, lai otrajā [!] stāvā ierīkotu zirgu staļļus ? Un kas tie par pagalmā redzamajiem „pirmsākumiem” – vai ar to domāti ēkas pamati? Un vēl – kas tas par „spīķeri”, kas minēts „Strauberga sarakstos” ? Vai tam kāds sakars ar 40 gadus [?] vēlāk celto saimniecības ēku ? Izrādot elementāru cieņu pret kompetento vēsturnieku Jāni Straubergu, būtu jādod atsauce uz konkrēto pētījumu – tā vietā tiek minēti kaut kādi „saraksti”! Treškārt: necieņa pret latviešu valodu un elementāriem pareizrakstības likumiem. Komentāra dažās rindiņās teju desmit pareizrakstības kļūdu !Citviet šī „vēsturnieka” sacerētajos tekstos figurē "ķioti","traurs", „priverti”, „Tulisoņi”, „Sigoņi” un tamlīdzīgas valodas pērles, pat arhitektūras termins „zelminis” šim arhitektūras stilu lietpratējam, acīmredzot, svešs, jo tā vietā lietots gluži citas nozīmes vārds „zelmenis”. Kādā no autora publikācijām Rīgas Austrumu izpilddirekcijas mājas lapā izlasāms, ka Rīgā bijusi „Lielā Māšu iela” ! Diez, ar kādām „mātēm” tā bijusi saistīta? Tamlīdzīgu kuriozu un aplamību apjoms „vēsturnieka” jaunpublicētajos sacerējumos vedina domāt ne tikai par viņa nekompetenci un paviršu attieksmi pret aplūkojamo tēmu. Patiešām skumji, ja šīs publikācijas turpmāk tiktu izmantotas kā vēsturiskas informācijas avots !

Ginta Zalcmane 2014. gada 19. oktobris, 10:24:57

Paldies par komentāriem.