Vieta: Jēkabpils

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Pilsētas, Latvija, Krustpils (Jēkabpils, Latvija)

Anotācija: Otrajā pusē vēstule ar datējumu 11.09.1929
Pirmo reizi rakstītos avotos Krustpils pieminēta 1237.gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no Asotes uzcēla pili (Kreutzburg). Nosaukumu tā ieguva no krustveidā izvietotām telpām. Krustpils miests pieminēts arhibīskapa lēņu grāmatā 1511.gadā. Bet jau pirms tam blakus pilij bijusi apdzīvota vieta. 1585.gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Krustpili atdāvina Nikolajam Korfam un šīs dzimtas īpašumā Krustpils bija līdz 1920. gadā Pēc Polijas dalīšanas 1772. gadā Krustpili ieguva Krievija. Krievu-turku kara (1877–1878) laikā Krustpilī tika nometināti turku karagūstekņi, no kuriem daudzi palika uz patstāvīgu dzīvi. Netālu no Asotes pilskalna ir turku kapi. 1784. gadā Krustpils ieguva miesta statusu. Krustpils attīstību veicināja Rīgas – Orlas dzelzceļa līnijas būve 1861.gadā. Pēc 1904. gada, kad atklāja Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju, miesta nozīme pieauga. Pilsētas tiesības piešķīra 1920. gadā. 1924. gadā pilsētai pievienoja Zīlānu staciju un Zīlānu ciemu. 1929. gadā pilsētai pievieno Krustpils dzelzceļa staciju ar tai pieguļošo teritoriju, ieskaitot Krustpils pamatskolu. 1932. gadā uzbūvēta cukurfabrika. 1935. gadā Krustpilī dzīvoja 3658 iedzīvotāji, tai skaitā 53% bija latvieši. 1950–1962. gadā – rajona centrs. 1962. gadā tika pievienota Jēkabpilij.(Vikipēdija).

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: Jānis Zeps

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka