Vieta: Rīga

Priekšmeti: Fotogrāfijas, Mājokļi, Latvija, Logi, Žogi, Rīga (Latvija), Pārdaugava (Rīga, Latvija), Ojāra Vācieša iela (Rīga, Latvija), Torņakalns (Rīga, Latvija)

Anotācija: Gruntsgabalā ar agrāko nr. 17/19 atradās vairākas ēkas, t. sk. kādreizējais "Jeruzalemes" traktieris un viesnīca, vēlākā "Villa Robinson", kas 19. gs. 50. gadu beigās nonākusi Rīgas-Dinaburgas /Daugavpils/ dzelzceļa direktora, angļa H. Robinsona īpašumā; 20. gs. sākumā īpašnieks Haberkorns, 20. gados Rēburgu un Kēniga īpašums, 30. gados īpašnieks Vladimirs Staņislavskis - mākslīgās apūdeņošanas aparātu "Hudor" pārstāvis Latvijā (līdzās dzīvojamai ēkai atradās arī aparātu demonstrējumu laukums). 20. gados tur darbojās E. Boča fotodarbnīca. Valsts neatkarības gados namā nr. 19 dzīvoja aktieris un rakstnieks Arveds Mihelsons /pseidonīms Rutku tēvs/ un viņa kundze, aktrise Otīlija Mihelsone-Ķirkuma (20., 30. gadu mijā; vēlāk Codes 22), rakstnieks un žurnālists Ernests Arnis-Runcis (30. gadu sākumā). No 1960. gada līdz 1983. gadam tur dzīvoja dzejnieks Ojārs Vācietis. 1988. gadā ēkā atklāja Ojāra Vācieša memoriālo muzeju.
Aiz bijušajām Marijas dzirnavām, Māras dīķa krastā, 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā atradās populāras rīdzinieku atpūtas vietas - "Altona" un "Jeruzaleme". "Uz Jeruzalemi devās augstāko un turīgāko kārtu ļaudis, taču īpašnieks tās gaumīgi iekārtoto un illuminēto dārzu drīz slēdza atklātībai, pēc kam Altona kļuva par mērķi, kā 1836. gadā rakstīja kāds vācu žurnālists, "visām šķirām, kas zāļu un Jāņu vakarā gribēja piedzīvot vienus priekus, just vienu baudu, izvēlēties tam vienu vietu"". Altonas (atklāta 1794. gadā) vietā "vēl ap 1793. gadu, kad gan jau pastāvēja Jeruzaleme, bijis "smilšu tuksnesis". To kāds uzņēmīgs vīrs, Rasmuss Mēnbe, pamazām pārveidoja plašākām aprindām pieejamā izpriecu laukumā, katru vasaru gādādams par pārsteigumiem, kas vilinātu apmeklētājus. Vienreiz laida gaisā balonu, citreiz lika šalkot strūklakai; Jāņu naktī rīkoja uguņošanu. Publikas pieplūdums, sevišķi Jāņos, nemitīgi auga". [Johansons A. Rīgas svārki mugurā. [ASV] 1966, 235. lpp.] Kādreizējās netālās izpriecu vietas nosaukumu līdz 19. gs. 2. pusei bija saglabājusi Altonas muižiņa (Altona, vēl. "Villa Altona"), kas atradās starp Māras dīķi un tagadējo Ojāra Vācieša ielu iepretī Altonavas (agrāk Mazā Altonavas) ielai.
"Jeruzalemes" krogs bija ierīkots uz līdzās esošās Līvena muižiņas (Lievenhof; agrāk saukta arī Fītinghofa muiža, Vites muiža, vēlāk piederējusi rotmistram T. H. fon Šrēderam (v. Schroeder)) zemes ap 1778. gadu. 18. gs. beigās tur krodzinieks bijis kāds bijušais mūrniekzellis no Rīgas, vārdā Jēkabs Biks. [Broce J. K. Zīmējumi un apraksti. 2. sēj. R., 1996, 241.-243. lpp.] 19. gs. 30. gados "Jeruzalemes" traktieris un viesnīca jau bija zaudējuši kādreizējo "labāko aprindu" pulcēšanās vietu lomu un nozīmi. G.Merķelis, tēlodams tā laika Rīgu bijušā rīdzinieka acīm, kurš pēc gadu desmitiem atgriezies savā jaunības dienu pilsētā un nolēmis apmeklēt seno dienu vietas, rakstīja: "Nu viņam ir jāizšķiras, kurp ormanim viņu vest - vai viņš vēlēsies Torklera (pēc tam tas tika nosaukts par Hammera, tad Marlija, tagad Vasaras) dārzā [aptuveni tagadējo Kalnciema un Daugavgrīvas ielu stūri - R. Z.] dzert kafiju vai doties uz jauniekārtoto kneipi, ko kāds spekulants bija uzcēlis smilšu pakalnā trīsceturtdaļstundas gājienā no pilsētas un kas tika iesaukta par Jeruzalemi. Viņš nolemj doties uz pēdējo. Viņš domā, ka ceļš uz turieni vēl arvien ved cauri dumbrājam un pēdu dziļam smiltājam. Taču šīs neērtības nekad nav atturējušas tur sapulcēties dzīvespriecīgos jaunos tirgotājus, ierēdņus, advokātus, īsi sakot, visus jautros un možos augstāko kārtu pārstāvjus. Viņš pasmaida par šīm atmiņām un pēkšņi pamana, ka dumbrainais ceļš, kas tagad ir pārvērsts stingrā dambī, ved garām leknām pļavām. [...] Viņpus leknajām pļavām rati traucas cauri lieliskiem parkveida dārziem, garām elegantām lauku mājām, darba rosmes pilnām fabrikām. Beidzot viņš nonāk pie pazīstamās kneipes, dodas iekšā un ierauga tur sēžam tikai amatnieku mācekli un dīkus sulaiņus. Viņš grib ātrāk tikt atpakaļ savos ratos." [Merķelis G. Manas dzīves tēlojumi un raksturojumi // Merķelis G. Izlase. R., 1968, 324. lpp.] [avots: R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga"]
Ēkas apmestais šķautņu guļbūves korpuss ar mansarda jumtu celts 18. gs. 3. ceturksnī, šķērskorpusa piebūve ar vertikālu dēļu apšuvumu celta 19. gs. 70. gados.

Objekta tips: Fotogrāfija

Datu nesējs: Fotopapīrs

Autors: [?] Varlamovs

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 fotogrāfija

Oriģināla glabātājs, partneris: RD PAD Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļa

Novietojuma kods: 48_F-15278

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka