Vieta: Alūksnes pilsēta

Priekšmeti: Atklātnes, Luterāņu baznīcu ēkas, Latvija, Alūksne (Alūksnes novads, Latvija), Pilis, Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca, Karavīru pieminekļi, Alūksnes Jaunā pils (Alūksne, Latvija)

Alternatīvais nosaukums: Kopskats, Baznīca, Pils, Piemineklis kritušiem karavīriem

Anotācija: Kolāža Alūksnes kopskats, Alūksnes Jaunā pils, Alūksnes evanģēliski luteriskā baznīca un Piemineklis 7. Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem
Ar nosaukumiem Alyst un Volyst Alūksne pieminēta jau 1284. gadā Pleskavas I un II hronikā. Ezera un pilsētas vārds cēlies no latgaļu cilmes vārda ‘oluksna’, kas nozīmē ‘avotainu vietu’. 1342. gadā Livonijas ordenis mestra Burharda forn Dreilevana vadībā pabeidza mūra pils celtniecību Alūksnes ezera salā. Par godu tam, ka pils tika iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā, vietai tika dots vāciskais nosaukums Marienburga. 1702. gadā tā pils uzspridzināta un apdzīvotais ciems Marienburga tika nodedzināts. 1750. gadā Krievijas imperatore Elizabete Alūksni atdāvināja savam kancleram grāfam Voroncovam, kurš 1780. gadā to pārdeva baronam Otto Hermanim fon Fītinghofam. 19. gadsimta otrajā pusē Alūksne kļuva par nozīmīgu rūpniecības un tirdzniecības centru, kura nozīmīgums pieauga līdz ar šaursliežu dzelzceļa izbūvi 1903. gadā. 1920. gadā 2. janvārī Alūksnei tika piešķirtas pilsētas tiesības. Alūksne ir ievērojam arī ar to, ka ar šo pilsētu saistās Ernesta Glika, vācu mācītāja, literāta un pedagoga darbību. Tieši šeit viņš latviešu valodā pārtulkoja Jauno un Veco derību..

Objekta tips: Atklātne

Datu nesējs: Papīrs

Autors: K. Truše

Atslēgvārdi: Pievienot atslēgvārdu

Apjoma informācija: 1 atklātne

Oriģināla glabātājs, partneris: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Nodaļa: Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Novietojuma kods: 1239 Alūksne

Partnera apzinātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka