Attēlā redzamā ēka atrodas Krutabaznīcas ielā, kur bija izvietoti artilēristi (Vidzemes artilērijas pulks, Smagās artilērijas pulks un Bruņoto vilcienu pulks). Iespējams, kurzemnieki apciemojuši Rīgas amata brāļus.
Neprecīzs komentārs: "Pēc Otrā pasaules kara draudze bija spiesta baznīcu atstāt. 1991. gadā draudze sāka atjaunot atgūto baznīcu".Doles - Ķekavas Sv. Annas baznīca ir darbojusies visu laiku un nekad nav bijusi atstāta, tāpat arī Katlakalna baznīca.
Centrā otrais no augšas: Augusts Alsiņš Pētera dēls (dzimis 1902), piensaimnieks. Beidzis: Valsts Tukuma piensaimniecības skolu;
1919/1920. Latviešu strēlnieku I bataljonā;
1933. V 01. Rīgas piena centrāles tehniskais vadītājs;
1939. bijis Rīgas piena centrāles tirdzniecības vadītājs;
bijis: Limbažu novada lopkopības pārraugs, Liepupes Grenstāles, Tukuma apvienoto piensimniecību sabiedrības piensaimniecības instruktors, Latvijas Piensaimniecības Centrālās Savienības (L.P.C.S.) „Rīgas Piena Centrāles" vadītājs, Tukuma koppienotavas vadītājs.
Protojerejs Rodions Pojšs (1842–1913)
Rodions Pojšs dzimis 1842. gadā pareizticīgo latviešu zemnieku ģimenē Līc-Strunkes ciemā, Neišvāneburgas muižā (Valkas apriņķī).
1867. gadā absolvējis Rīgas Garīgo semināru un tajā pašā gadā iesvētīts par priesteri, uzsākot kalpošanu Balvu Debesbraukšanas baznīcā. Vēlāk viņš kalpojis Liepnas, Liepupes, Ērģemes, Dzērbenes un citās Vidzemes draudzēs.
Kopš 1881. gada Pojšs darbojās Jēkabpilī, kur ievērojami piedalījās jaunās Svētā Gara baznīcas celtniecībā pēc tam, kad iepriekšējā koka baznīca nodega 1885. gadā. Jaunais mūra dievnams iesvētīts 1888. gadā, un Pojšs kļuva par tā pirmo prāvestu.
Viņš bija arī ticības mācības skolotājs un aktīvs sabiedrības darbinieks. Par nopelniem garīgajā darbā 1905. gadā Rodions Pojšs paaugstināts protojereja (virspriestera) pakāpē.
Miris 1913. gadā, 72 gadu vecumā. Apbedīts Rīgas Pokrova kapos.
Interesanti. Skatot tieši šo attēlu šķiet, ka bērnu apģērbs nav īsti tik ļoti mainījies. Bet sievietes gan vairs ikdienā nestaigā tāda tipa kleitās. Šķiet, ka mūsdienu sieviešu apģērbs ir gaisīgāks, krāsaināks un, ja neskaita "fast fashion" apgērbu - personalizētāks. ( https://printtoo.com/collections/personalizacija )
Sajaukti aprakstā kopā divi laukumi. Mūsdienu čakstes laukums- viņš arī kādreiz Alejas laukums, arī Pionieru laukums, pirmatnēji tur bijis Kārļa kalns, augstākā vieta Liepājā. Tas nav tas laukums kuru redzam pastkartē. Attēlā redzamais Hauptwachplatz jeb latviskajā variantā Virssardzes laukums, vēlāk arī saukts par Ugunsdzēsēju laukumu ir citā vietā un pašlaik vairs netiek saukts par laukumu.
Attēlā redzamā ēka atrodas Krutabaznīcas ielā, kur bija izvietoti artilēristi (Vidzemes artilērijas pulks, Smagās artilērijas pulks un Bruņoto vilcienu pulks). Iespējams, kurzemnieki apciemojuši Rīgas amata brāļus.
Labojums: Moskvich-403
Brenguļu pagasta "Stores", Eduarda Stokina saimniecība
Labojums: Žanis Āzis (1911-1944)
Labojums: Žanis Āzis (1911-1944)
Labojums: Žanis Āzis (1911-1944)
Aleksandrs Dipāns (1864-1935) apbedīts Rīgas 1. Meža kapos.
Neprecīzs komentārs: "Pēc Otrā pasaules kara draudze bija spiesta baznīcu atstāt. 1991. gadā draudze sāka atjaunot atgūto baznīcu".Doles - Ķekavas Sv. Annas baznīca ir darbojusies visu laiku un nekad nav bijusi atstāta, tāpat arī Katlakalna baznīca.
Aiz Ulmaņa redzamās cilvēka aprises - Gulbenes pilsētas mērs Harijs Jānis Gavars. Pirmais pilsētas mērs no 1928.-1940.gadam.
Kārlim Ulmanim pie sejas redzamais cilvēks (ar šlipsi) Gulbenes pilsētas mērs Harijs Jānis Gavars. Pirmais pilsētas mērs no 1928.-1940.gadam.
Paldies par ieraksta papildināšanu! :)
Kopā ar brāli Ansi Kalniņu.
Centrā otrais no augšas: Augusts Alsiņš Pētera dēls (dzimis 1902), piensaimnieks. Beidzis: Valsts Tukuma piensaimniecības skolu; 1919/1920. Latviešu strēlnieku I bataljonā; 1933. V 01. Rīgas piena centrāles tehniskais vadītājs; 1939. bijis Rīgas piena centrāles tirdzniecības vadītājs; bijis: Limbažu novada lopkopības pārraugs, Liepupes Grenstāles, Tukuma apvienoto piensimniecību sabiedrības piensaimniecības instruktors, Latvijas Piensaimniecības Centrālās Savienības (L.P.C.S.) „Rīgas Piena Centrāles" vadītājs, Tukuma koppienotavas vadītājs.
Diez kura ciema ēkas un baznīca šeit redzamas fonā?
Ulmanim aiz muguras Gulbenes pilsētas mērs Harijs Jānis Gavars (ar cepuri kreisā rokā). Pirmais pilsētas mērs no 1928.-1940.gadam.
Gadījumā starp Niedrieni un Preimatīti nav Strautnieku Aigara mamma?
Protojerejs Rodions Pojšs (1842–1913) Rodions Pojšs dzimis 1842. gadā pareizticīgo latviešu zemnieku ģimenē Līc-Strunkes ciemā, Neišvāneburgas muižā (Valkas apriņķī). 1867. gadā absolvējis Rīgas Garīgo semināru un tajā pašā gadā iesvētīts par priesteri, uzsākot kalpošanu Balvu Debesbraukšanas baznīcā. Vēlāk viņš kalpojis Liepnas, Liepupes, Ērģemes, Dzērbenes un citās Vidzemes draudzēs. Kopš 1881. gada Pojšs darbojās Jēkabpilī, kur ievērojami piedalījās jaunās Svētā Gara baznīcas celtniecībā pēc tam, kad iepriekšējā koka baznīca nodega 1885. gadā. Jaunais mūra dievnams iesvētīts 1888. gadā, un Pojšs kļuva par tā pirmo prāvestu. Viņš bija arī ticības mācības skolotājs un aktīvs sabiedrības darbinieks. Par nopelniem garīgajā darbā 1905. gadā Rodions Pojšs paaugstināts protojereja (virspriestera) pakāpē. Miris 1913. gadā, 72 gadu vecumā. Apbedīts Rīgas Pokrova kapos.
1915. gads
Izskatās, ka varētu būt fotografēts no Rēznas ielas puses, skatoties dzelzceļa virzienā.
4.rindā 6. Emma Elfrīda Hermīne Jēgers vēlāk Forsts (1915-1989)
Elmāra Teodora mazbērni. Personas datu aizsardzības dēļ neminēšu bērnu vārdus un uzvārdus.
Zigurds Zaļaiskalns vēlāk zināms kā Oskars Zaļaiskalns, jo puikas gados pats sev tādu vārdu izvēlējies un skolā tā arī pierakstīts.
1.rindā 4. no kreisās puses ir Emma Elfrīda Apinis (1897-1962)
Interesanti. Skatot tieši šo attēlu šķiet, ka bērnu apģērbs nav īsti tik ļoti mainījies. Bet sievietes gan vairs ikdienā nestaigā tāda tipa kleitās. Šķiet, ka mūsdienu sieviešu apģērbs ir gaisīgāks, krāsaināks un, ja neskaita "fast fashion" apgērbu - personalizētāks. ( https://printtoo.com/collections/personalizacija )
Sajaukti aprakstā kopā divi laukumi. Mūsdienu čakstes laukums- viņš arī kādreiz Alejas laukums, arī Pionieru laukums, pirmatnēji tur bijis Kārļa kalns, augstākā vieta Liepājā. Tas nav tas laukums kuru redzam pastkartē. Attēlā redzamais Hauptwachplatz jeb latviskajā variantā Virssardzes laukums, vēlāk arī saukts par Ugunsdzēsēju laukumu ir citā vietā un pašlaik vairs netiek saukts par laukumu.