Vadakstes skolas skolotāja Mirdza Reibāne pasniedza zīmēšanu, rasēšanu. ir bijusi autore fotogrāfijām par skolu, izlaidumiem, skolotājiem un mācību procesu. Manā rīcībā esošajos foto redzamas ēkas un parks 1963.-1969. Arvīds Eismonts (Kļavinskis)

Objekta koordinātes korekcija nav iespējama, jo patreizējā mājas lapa neuztur Google Maps. Paziņojums: "Google. This page can't load Google Maps correctly"

Attēlā trūkst Smilgas sanatorijas ēkas, kas tika uzcelta 1902.g, līdz ar to redzamais ir uzņemts līdz 1901.gadam.

Atrašanās vieta vairāk izskatās pēc O.Kalpaka (Sarkanarmijas) ielas un Koku (Koku) ielas stūra. Uz priekšu pa labi vēlāk uzbūvēja klubu "Lauma" (tag. veikals "Maxima") ar bibliotēku, apavu darbnīcu u.c. 2.stāvā un veikalu ēkas otrajā pusē, ko šajā rajonā ilgi sauca par Jauno veikalu.

Thanks for this article. I have seen the grant of 1407 and only seen this area en passant but historically important for us. I was aware of the name of my 4th ggf Baron Pfeilitzer who is noted in Burke's Landed Genetry of Ireland 1912 and 14 years ago thanks to help found his name also in the Adels distinguished by the fact that he won Pour le Merite and then would find it again in Caribbean Pedigree books as his first Baronin, Ann Mauduit-Garvey was from there. So work like this is helping find part of my Irish past in so many of the most interesting places

Jūsu epastu var?

Man ir daudz fotogrāfiju par šo skolu. Radinieks Kārlis Kreicbergs pēc 1936 gada līdz 1941 gadam strādāja par skolotāju. Fotogrāfijās skolnieki.

Caurskatot radinieka Kreicberga Kārļa (skoltājs) vecās fotogrāfijas, atradu šādu bildi, orģinālu. Bez paraksta otrā pusē. Esmu ļoti daudz bilžu nodevis Bolderājas skolai. Skolotāji, skolnieki.

Māju rinda fonā ir Biķernieku iela 37—41. Savukārt priekšējā ēka pēc novietojuma ir Jāņa Zālīša ielā.

Esmu dzimis Račevā.Šajā foto pirmie divi zēni no kreisās puses esam mēs, brālis Arvīds ir pirmais,es Jānis-otrais.Pieļauju,ka tā bija divgadīgā pamatskola Račevā 1963.gadā.Līdzīga fotogrāfija no tās pašas vietas Račevā ir no 1962.gada.

Fotogrāfijā redzamais tirgus (parasti gadatirgus) notika pie Kapu kalna un Jaunā (Čigānu) ezera. Kreisajā pusē aiz koku pudura sākas pilsētas rajons Veļķi, dažkārt saukti arī par Veļķu priedēm. Tālumā esošais apaugušais garais paugurs ir Tukuma pilskalns ( Vilkāju pilskalns) kas atrodas uz rietumiem no mūsdienu pilsētas centra. Pilskalna augstums ir 15 m.

Fotogrāfijā redzamais tirgus (parasti gadatirgus) notika pie Kapu kalna un Jaunā (Čigānu) ezera. Kreisajā pusē aiz koku pudura sākas pilsētas rajons Veļķi, dažkārt saukti arī par Veļķu priedēm. Tālumā esošais apaugušais garais paugurs ir Tukuma pilskalns kas atrodas uz rietumiem no mūsdienu pilsētas centra. Pilskalna augstums ir 15 m.

Šī fotogrāfija noteikti nav no 1978.g., pēc rombveida zīmes labajā stūrī ar sērijas numuru atpazīstam pirmās brīvvalsts laika pastkaršu sēriju. Arī vidū redzamā iela (Jāņa iela) 1970'tajos bija daudz vairāk apbūvēta, pa labi no divstāvīgās ķieģeļu ēkas tajos gados jau bija piecstāvu daudzdzīvokļu ēka. Pilnīgi noteikti ka fotogrāfija ir no 1930'tajiem

Par dzimsanas gadu nemacesu pateikts bet Augusts bija mans vecvectevs kurs aprecejas ar Lilliju manu vecvecmammu

Vecpiebalgas fotogrāfa Gustava Žakerta sieva Alvīne Žakerte( Gràve).

Vecpiebalgas Ogrēnu mazpulks Nr.475(dibināts 1934.g. 28.11.). 1935. gads Ogrēnos. Sēd pirmais no kreisās Arnolds Voldemārs Breikšs.

Milda Pakalnieks/Pakalniece (dz. Eklavs; 13.04.1894.) attēlā redzama 2. no kr. Vidū stāvošā nav Milda Pakalniece. Mūsu Sibīrijas albumā ir 2 foto, kuros Milda Pakalniece ir kopā ar mūsu ģimeni Tomskas apg. Parabeļas raj. Pudino ciemā. Fotografēts ap 1955.gadu.

Fotogrāfijā ir redzams priesteris Antons Šļahota (1891-1963), nevis bīskaps Rancāns.

Šajā attēlā redzamā upe ir Kuja, ar īso "e", kā tas rakstīts arī anotācijā

Šajā attēlā redzamā upe ir Kuja, ar īso "e", kā tas rakstīts arī anotācijā

Visticamāk, attēla autors nav zināms. Pastkartes otrā pusē redzamais zīmogs norāda uz kolekcionāru Ojāru Cinku no Rīgas, kurš tā atzīmēja savai kolekcijai piederīgos attēlus, nevis fotoattēla autoru.

Krogzemju ūdensdzirnavu ezerā laivā pa kreisi pirmā - lidotāja Toma Gailīša (1912-1938) sieva **** Biruta Imanta Gailīte (Kaukule) ar draudzenēm no Rīgas. Dzimusi 1919.gada 26.janvārī Dikļu pagasta, Dikļu draudzē. 1938.gada septembra beigās Rīgā salaulāta ar Tomu Gailīti - aizsargu aviācijas lidotāju, 3. eskadriļas mehāniķi. Toms Gailītis dzimis 1912.g. 12.aprīlī Tihlisā (tagad Tbilisi). Par nopelniem aizsargu aviācijas labā viņš apbalvots ar aizsargu nopelnu krustu. Jau nakošā mēneša 30.oktobrī Spilves aerodromā lidmašīnai „J. 12" avarējot gājis trģiski bojā. Toms Gailītis dzimis 1912.g. 12.aprīlī Tihlisā (tagad Tbilisi) Jaunākās Ziņas, Nr.248 (01.11.1938) Bojā gājis aizsargu aviācijas lidotājs Svētdiena* pēcpusdienā Spilves aerodromā aizsargu lidotāji veica parastos apmācības lidojumus. Ar lidmašīnu „J. 12" vairāki aiz sargu lidotāji pēc kārtas izdarījuši sekmīgus lidojumus. Pēc tam lidmašinā sēdies aizsargu aviācijas 3. eskadriļas mechaniķis T. Gailītis. Lidmašīna viegli pacēlusies gaisā un virs aerodroma apmetuši vairākus lokus. Bet tad negaidot nākusi traģiskā nelaime. Apmēram 200 m augstumā Gailītis izdarījis pagriezienu uz labo pusi. Pēc tā nezināmu iemeslu dēļ lidmašīna pēkšņi sākusi krist. Lidotājs to vairs nepaspē jis izlīdzināt. Tieši Spilves aerodroma vidū „J. 12" ar labo spārnu iedrāzusies zemē un pārmetuši kūleni. Trieciens bijis tik spēcīgs, ka lidmašinas koka konstrukcija pārvērtusies drupu kaudzē. Kad avārijas vietai piesteigusies pārējie aizsargu lidotāji, viņu palīdzība jau bijusi lieka. No lidmašinas drupām viņi izvilkuši lidotāju T. Gailīti, kas bijis jau miris. ... *** Lidotājs Toms Gailītis apbedīs Meža kapos, aizsargu aviācijas nodalījumā. Krogzemju dzirnavas glabāja lidotāja Toma Gailīsa avarējošās lidmašīnas propelleru un atmiņas, kā lidotājs Toms Gailītis no lidmašīnas uz Krogzemju dzirnavām nometis ziedu pušķi, savai izredzētajai Birutai. *** Tēvs Markus Gailītis (1882-1942) apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru, Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, kā arī Igaunijas un Somijas ordeņiem. Pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijas apcietināts, ieslodzīts cietumā un izsūtīts uz Vjatlagu. Tur 1942. gada 13. februārī uzrādīta apsūdzība: Gailītis bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks; būdams Satversmes sapulces deputāts, piedalījies agrārreformas izstrādāšanā; Latvijas zemkopības ministrs; aizsargs; bankas direktors. Padomju okupanti Gailītim piesprieda nāvessodu nošaujot. Miris 1942. gada 14. jūlijā. Pēc nometnes arhīva datiem miris pirms sprieduma pasludināšanas no "poliavitaminozā kolīta”. Dēls lidotājs Toms Gailītis apbedīs Meža kapos, aizsargu aviācijas nodalījumā.

**** Biruta Imanta Gailīte (Kaukule) dzimusi 1919.gada 26.janvārī Dikļu pagasta, Dikļu draudzē. 1938.gada septembra beigās Rīgā salaulāta ar Tomu Gailīti - aizsargu aviācijas lidotāju, 3. eskadriļas mehāniķi. Toms Gailītis dzimis 1912.g. 12.aprīlī Tihlisā (tagad Tbilisi). Par nopelniem aizsargu aviācijas labā viņš apbalvots ar aizsargu nopelnu krustu. Jau nākošā mēneša 30.oktobrī Spilves aerodromā lidmašīnai „J. 12" avarējot gājis traģiski bojā. Jaunākās Ziņas, Nr.248 (01.11.1938) Bojā gājis aizsargu aviācijas lidotājs Svētdiena* pēcpusdienā Spilves aerodromā aizsargu lidotāji veica parastos apmācības lidojumus. Ar lidmašīnu „J. 12" vairāki aiz sargu lidotāji pēc kārtas izdarījuši sekmīgus lidojumus. Pēc tam lidmašīnā sēdies aizsargu aviācijas 3. eskadriļas mehāniķis T. Gailītis. Lidmašīna viegli pacēlusies gaisā un virs aerodroma apmetuši vairākus lokus. Bet tad negaidot nākusi traģiskā nelaime. Apmēram 200 m augstumā Gailītis izdarījis pagriezienu uz labo pusi. Pēc tā nezināmu iemeslu dēļ lidmašīna pēkšņi sākusi krist. Lidotājs to vairs nepaspē jis izlīdzināt. Tieši Spilves aerodroma vidū „J. 12" ar labo spārnu iedrāzusies zemē un pārmetusi kūleni. Trieciens bijis tik spēcīgs, ka lidmašīnas koka konstrukcija pārvērtusies drupu kaudzē. Kad avārijas vietai piesteigusies pārējie aizsargu lidotāji, viņu palīdzība jau bijusi lieka. No lidmašīnas drupām viņi izvilkuši lidotāju T. Gailīti, kas bijis jau miris. ... *** Lidotājs Toms Gailītis apbedīs Meža kapos, aizsargu aviācijas nodalījumā. Krogzemju ūdensdzirnavas glabāja lidotāja Toma Gailīsa avarējošās lidmašīnas propelleru un atmiņas, kā lidotājs Toms Gailītis no lidmašīnas uz Krogzemju dzirnavām nometis ziedu pušķi, savai izredzētajai Birutai. *** Tēvs Markus Gailītis (1882-1942) apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru, Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, kā arī Igaunijas un Somijas ordeņiem. Pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijas apcietināts, ieslodzīts cietumā un izsūtīts uz Vjatlagu. Tur 1942. gada 13. februārī uzrādīta apsūdzība: Gailītis bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks; būdams Satversmes sapulces deputāts, piedalījies agrārreformas izstrādāšanā; Latvijas zemkopības ministrs; aizsargs; bankas direktors. Padomju okupanti Gailītim piesprieda nāvessodu nošaujot. Miris 1942. gada 14. jūlijā. Pēc nometnes arhīva datiem miris pirms sprieduma pasludināšanas no "poliavitaminozā kolīta”.

Fricis Eduards Priede dzimis 1874.g. oktobrī.

Martas Rinkas māsa, kura kārtoja atļauju un kuras vadībā 1908.g. mācības tiek uzsāktas, ir Nanija Rinka (Paukule, 1886-1971). Vēlāk strādā arī otra Martas Rinkas māsa Klāra Rinka (dz. 18900). Avots: Matisone, Irēna. Vecmīlgrāvja skolu hronika, 2024. - 103. lpp.