Jānis Purbērziņš - dzimis JĀNIS JULIUS PURBĒRZIŅŠ Burtnieku draudzes, Rencēnu pagasta, Blimē 1912.gada 2.decembrī. Tēvs galdnieks Julius Purbērziņš, māte Kristīne Matilde (dzimusi Gulbis)
Tie nav Pētera I apartamenti. Šī ēka atradās 11. Novembra krastmalā 31, pie Mārstaļu ielas. 1941. gadā izdega, pēcāk nojaukta. Šeit ēka redzama attēla kreisajā pusē: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/30011/
Jūlija (Jūla) Vītiņa (arī dzimusi Vītiņa) dzimusi 1860.gada 25.septembrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs). Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu muižas Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu muižas Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī.
Dzejnieces Austras Skujiņas(1909-1932) senči ienākuši no Mazsalacas draudzes Alojas draudzes Stakenberģu muižā 1795.gadā. Dzejnieces vectēva tēvs Ansis(*1894) kalpojis Krogzemjos (Krogusvieta) 1826.gadā. Tur pieņēmuši uzvārdu Skujiņš (Skujen). Austras Skujiņas tēvs Gusts Skujiņš (1870-1924) un viņa trīs brāļi un divas māsas - visi dzimuši Alojas Stakenberģu muižā.
*** Alojas Stakenberģu Krogzemji (vēlāk Veckrogzemji)- dzimšanas vieta divu dzejnieku dzimtu uzvārdiem. Krogzems - dzejnieka Ausekļa (Miķelis Krogzemis) (1850-1879) un Skujiņš - dzejnieces Austras Skujiņas dzimtām.
Citas atpazītās personas: Kārlis Sproģis, Emma Rācenis (dz. Upenieks), Arvīds Fricis Rācenis, Mirdza Rācene (vēlāk Čevere), Elza Upeniece (dz. Kalniņa), Dzidra Upeniece (vēlāk Mālniece), Ernsts Kalniņš, Georgs Jānis Kalniņš, Olga Kalniņa, Jānis Mārtiņš Upenieks.
Pasākums: Jāņa Mārtiņa Upenieka kristības (dzimis 1934. g.)
*** Stakenbergu pagasta 3 gadīgās skolas skolas skolotājs FRICIS KRAUKLIS (1857-1906)
Dzimis 1857.gada 15.septembrī Alojas dr. “Kaķīšos”
Tēvs Jekabs Krauklis un mate Sappe L.
Stakenbergu skolā strādājis 28 gadus no 1878.g. - 1906. gada 10.decembrim.
Pagasta sabiedrisks darbinieks.
Miris Stakenbergu skolā 1906.gada 10.decembrī 49g. 2,5 mēn. vecumā
Apglabāts Alojas kapos 17.decembrī 1906.gadā.
*** Latvija (dienas avīze), Nr.260 (22.12.1906)
No Alojas.
Svētdien, 17. decembrī apglabāja ātrā nāvē mirušo Stakenberģu pagasta skolas skolotāju Kraukli, kas sabija amatä 28 gadus un kuram lieli nopelni nevien skolā, bet arī sabiedriskā sadzīvē. Nelaiķi pavadīja liels cienītāju pulks un apkārtnes skolotāju koris nodziedāja vairākas sēru dziesmas. Nelaiķa kapu pušķoja košiem vainagiem vairākas vietējās biedrības un privātas personas.
*** 1907./8. Stakenberģu pagasta skolā strādā skolotājs Eduards Buliņš dzimis 1886.g. 18.marta Vidzemē.
*** No 1908.g. līdz 1921.gadam Stābeģu skolas pārzinis ir sabiedrisks darbinieks Pēteris Sedlenieks (1877-1940)
Labdien! Šī nav Garanskas jeb Grāvenheides muiža, bet Zēlustes muiža, kas atrodas Mazā Juglas ielā 45, un uz forogrāfijas aizmugurējās puses tā arī rakstīts - “Zēlustes”. Izlabojiet, lūdzu! Cieņā, Sintija Oše.
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās.
Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos.
***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās.
Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos.
***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās.
Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos.
***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās.
Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos.
***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
1929.gada vasarā Akciju sabiedrībā "Pollock & Co" Rīgā sagatavots projekts J.Rihtera Raunas pienotavas krejošanas punkta ierīkošanai Dzērbenes Apšukrogā (ziņas no LVVA 6343.fonda 14.apr. 192.lietas)
No LIMBAŽU GALVENĀ BIBLIOTĒKA
*** Stakenberģu/Stābeģu muiža - Eichenangern Poļu karaļa ultimāts... Muižas kā īpašuma veidošanās gana sarežģīta, jo tās daļa sākotnēji atradusies gan Ordeņa, gan arī arhibīskapa teritorijā, kas savukārt jaunāku laiku pētniekiem neļauj precīzi nodefinēt arī pils būvniecības nozīmi un tās statusu šajā teritorijā. Livonijas piļu izvietojuma stratēģija pieļauj versiju, ka tā būvēta vienlaicīgi ar netālo arhibīskapa vasaļa nocietinājumu Ungurpilī, zemju savstarpējo robežu nostiprināšanai. Muižas centrs iespējams bija sākts veidot jau 15, gadsimt sākumā, jo Bertrama Orgesa (Orges) mantojuma dalīšana starp tā dēliem Johanu un Bertramu, minēta arī Nige gued jeb Jaunā muiža, kas saistāma ar vēlāko Staknberģi. Vai jaunā centra izveides vieta savietojama tieši ar viduslaika nocietinājuma nav precīzi zināms. Ja tas tika realizēts tieši šādi tad viduslaiku fortifikčijas būvju daļas paliekas muižas centra izveides procesā integrētas jauno ēku konstrukcijās. Muiža 1565. gadā pārdota Fabianam fon Ungernam (von Ungern), bet 1582. g. šo muižu Rihardam Ungernam kā īpašumu, Karalis Stefans Batorijs apstiprināja ar tikai nosacījumu, ka tiks noārdīti nocietinājumi (das Schlos), lai tie nekalpotu ienaidniekiem par slēptuvi. Šajā kontekstā tomēr nav īsti skaidrs vai runa ir par kādām ēkām vai citām nocietinājuma būvēm. Līdzīgi Poļu vadības rīkojumi tika realizēti arī citās vietās reģionā, piemēram, tika nojauktas arī Limbažu pilsētas aizsargmūra paliekas tieši ar iemeslu, lai nedotu iespēju tās izmantot ienaidniekam karadarbības laikā. Tālāk Stakenberģus ar ciemu Pürkelsdorf kā tēva mantojuma daļu, saņēma Riharda Ungerna meita Elizabete.
No LIMBAŽU GALVENĀ BIBLIOTĒKA
Stakenberģu/Stābeģu muiža - Eichenangern
Poļu karaļa ultimāts...
Muižas kā īpašuma veidošanās gana sarežģīta, jo tās daļa sākotnēji atradusies gan Ordeņa, gan arī arhibīskapa teritorijā, kas savukārt jaunāku laiku pētniekiem neļauj precīzi nodefinēt arī pils būvniecības nozīmi un tās statusu šajā teritorijā. Livonijas piļu izvietojuma stratēģija pieļauj versiju, ka tā būvēta vienlaicīgi ar netālo arhibīskapa vasaļa nocietinājumu Ungurpilī, zemju savstarpējo robežu nostiprināšanai. Muižas centrs iespējams bija sākts veidot jau 15, gadsimt sākumā, jo Bertrama Orgesa (Orges) mantojuma dalīšana starp tā dēliem Johanu un Bertramu, minēta arī Nige gued jeb Jaunā muiža, kas saistāma ar vēlāko Staknberģi. Vai jaunā centra izveides vieta savietojama tieši ar viduslaika nocietinājuma nav precīzi zināms. Ja tas tika realizēts tieši šādi tad viduslaiku fortifikčijas būvju daļas paliekas muižas centra izveides procesā integrētas jauno ēku konstrukcijās.
Muiža 1565. gadā pārdota Fabianam fon Ungernam (von Ungern), bet 1582. g. šo muižu Rihardam Ungernam kā īpašumu, Karalis Stefans Batorijs apstiprināja ar tikai nosacījumu, ka tiks noārdīti nocietinājumi (das Schlos), lai tie nekalpotu ienaidniekiem par slēptuvi.
Šajā kontekstā tomēr nav īsti skaidrs vai runa ir par kādām ēkām vai citām nocietinājuma būvēm. Līdzīgi Poļu vadības rīkojumi tika realizēti arī citās vietās reģionā, piemēram, tika nojauktas arī Limbažu pilsētas aizsargmūra paliekas tieši ar iemeslu, lai nedotu iespēju tās izmantot ienaidniekam karadarbības laikā. Tālāk Stakenberģus ar ciemu Pürkelsdorf kā tēva mantojuma daļu, saņēma Riharda Ungerna meita Elizabete.
1929.gada novembrī apstiprināts Latvijas Piensaimniecības centrālās savienības Tehniskās nodaļas (vad. Pēteris Elksnītis) izstrādāts projekts Līgatnes piensaimnieku sabiedrības Vāveres krejošanas punktam Drabešu pagastā, zemes īpašnieks V.Blankenhāgens (bij. muižas īpašnieks). Tobrīd krejotavai plānota viena 3x8 m telpa kroga galā (uz Rīgas pusi), blakus ārpusē 2x2,5 m piebūve petrolejas motoram. Ziņas no LVVA 6343.f., 14.apr., 276.lieta
Mūsdienās atrodas Variešu pagastā. Ēka joprojām izskatās lieliski. Zudis tikai 1946. gadā saspridzinātais spārns. Pat elektrības stabs fotogrāfam "maisās pa kājām" turpat, kur senajā bildē. Mājvārds "Ambulance" droši vien liecina par ēkas izmantošanu padomju laikos.
Kalsnavas pagasta Jaunais krogs pie ceļa Vietalva-Bērzaune, Latvijas Piensaimnievu centrālās savienības tehniskajā nodaļā 1926.gadā izstrādāts projekts ēkas pārbūvei, iekārtojot tur pagasta valdi un pienotavu. Vēlāk šo projektu pāsrstrādāja, pienotavas vietā paredzot patērētāju biedrības veikalu, pēc pārstrādātā projekta pārbūvi veica. Tagad ēka saucas "Vecais pagastnams", tajā atrodas pagasta kultūras nama filiāle un dzīvokļi
ŠO FOTOGRĀFIJU LŪDZU DZĒST!
ŠO LŪDZU DZĒST!
Jānis Purbērziņš - dzimis JĀNIS JULIUS PURBĒRZIŅŠ Burtnieku draudzes, Rencēnu pagasta, Blimē 1912.gada 2.decembrī. Tēvs galdnieks Julius Purbērziņš, māte Kristīne Matilde (dzimusi Gulbis)
Tie nav Pētera I apartamenti. Šī ēka atradās 11. Novembra krastmalā 31, pie Mārstaļu ielas. 1941. gadā izdega, pēcāk nojaukta. Šeit ēka redzama attēla kreisajā pusē: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/30011/
Jūlija (Jūla) Vītiņa (arī dzimusi Vītiņa) dzimusi 1860.gada 25.septembrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs). Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu muižas Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu muižas Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī.
Dzejnieces Austras Skujiņas(1909-1932) senči ienākuši no Mazsalacas draudzes Alojas draudzes Stakenberģu muižā 1795.gadā. Dzejnieces vectēva tēvs Ansis(*1894) kalpojis Krogzemjos (Krogusvieta) 1826.gadā. Tur pieņēmuši uzvārdu Skujiņš (Skujen). Austras Skujiņas tēvs Gusts Skujiņš (1870-1924) un viņa trīs brāļi un divas māsas - visi dzimuši Alojas Stakenberģu muižā. *** Alojas Stakenberģu Krogzemji (vēlāk Veckrogzemji)- dzimšanas vieta divu dzejnieku dzimtu uzvārdiem. Krogzems - dzejnieka Ausekļa (Miķelis Krogzemis) (1850-1879) un Skujiņš - dzejnieces Austras Skujiņas dzimtām.
Citas atpazītās personas: Kārlis Sproģis, Emma Rācenis (dz. Upenieks), Arvīds Fricis Rācenis, Mirdza Rācene (vēlāk Čevere), Elza Upeniece (dz. Kalniņa), Dzidra Upeniece (vēlāk Mālniece), Ernsts Kalniņš, Georgs Jānis Kalniņš, Olga Kalniņa, Jānis Mārtiņš Upenieks. Pasākums: Jāņa Mārtiņa Upenieka kristības (dzimis 1934. g.)
*** Stakenbergu pagasta 3 gadīgās skolas skolas skolotājs FRICIS KRAUKLIS (1857-1906) Dzimis 1857.gada 15.septembrī Alojas dr. “Kaķīšos” Tēvs Jekabs Krauklis un mate Sappe L. Stakenbergu skolā strādājis 28 gadus no 1878.g. - 1906. gada 10.decembrim. Pagasta sabiedrisks darbinieks. Miris Stakenbergu skolā 1906.gada 10.decembrī 49g. 2,5 mēn. vecumā Apglabāts Alojas kapos 17.decembrī 1906.gadā. *** Latvija (dienas avīze), Nr.260 (22.12.1906) No Alojas. Svētdien, 17. decembrī apglabāja ātrā nāvē mirušo Stakenberģu pagasta skolas skolotāju Kraukli, kas sabija amatä 28 gadus un kuram lieli nopelni nevien skolā, bet arī sabiedriskā sadzīvē. Nelaiķi pavadīja liels cienītāju pulks un apkārtnes skolotāju koris nodziedāja vairākas sēru dziesmas. Nelaiķa kapu pušķoja košiem vainagiem vairākas vietējās biedrības un privātas personas. *** 1907./8. Stakenberģu pagasta skolā strādā skolotājs Eduards Buliņš dzimis 1886.g. 18.marta Vidzemē. *** No 1908.g. līdz 1921.gadam Stābeģu skolas pārzinis ir sabiedrisks darbinieks Pēteris Sedlenieks (1877-1940)
Labdien! Šī nav Garanskas jeb Grāvenheides muiža, bet Zēlustes muiža, kas atrodas Mazā Juglas ielā 45, un uz forogrāfijas aizmugurējās puses tā arī rakstīts - “Zēlustes”. Izlabojiet, lūdzu! Cieņā, Sintija Oše.
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās. Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos. ***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās. Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos. ***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās. Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos. ***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
Jūlija Vītiņa (dzimusi arī Vītiņa) (1860-1952) Dzimusi 1860.gada 25.septebrī Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas Smiltkalējos. Vecāki Tenis Vītiņš un Maija Vitiņa (dzimusi Smiltskalējs) . Jānis Vītiņš no Mazsalacas Valtenberģu Vecsilzemniekiem un Jūla Vītiņa no Valtenberģu Veclīčiem salaulāti Mazsalacas baznīcā 1882.gada oktobrī. Ģimenē dzimuši septiņi bērni - trīs dēli un četras meitas. Visi bērni dzimuši Mazsalacas draudzes Valtenbrģu muižas Veclīčos. Jūlija Vītiņa mirusi 1952.gada 7.novembrī 92.gadu vecumā Alojas Štramās. Jānis Vītiņš (1857-1935) Dzimis Mazsalacas Valtenberģu muižas Piģeļniekos 1857. gada 18.martā. Vecāki Jānis Vītiņš un Anna Vītiņa. Miris Valmierā, Purva ielā 1935.g. 18.martā savā dzimšanas dienā 78.gadu vecumā. Jānis Vītiņš un Jūlija Vītiņa apglabāti Valmieras pilsētas kapos. ***Uz kapu plāksnes Jūlijas Vītiņas dzimšanas gads 1862.g. 8.oktobris nepareizs. Dzimusi 1860.gada 25.septembrī (pēc vecā stila).
1929.gada vasarā Akciju sabiedrībā "Pollock & Co" Rīgā sagatavots projekts J.Rihtera Raunas pienotavas krejošanas punkta ierīkošanai Dzērbenes Apšukrogā (ziņas no LVVA 6343.fonda 14.apr. 192.lietas)
Vispār jau alternatīvais nosaukums ir Lindenberg nevis Lindenburg.
Iespējams, ka informācija par vācu organizētu spridzināšanu ir maldīga, jo fragments joprojām eksistē.
No LIMBAŽU GALVENĀ BIBLIOTĒKA *** Stakenberģu/Stābeģu muiža - Eichenangern Poļu karaļa ultimāts... Muižas kā īpašuma veidošanās gana sarežģīta, jo tās daļa sākotnēji atradusies gan Ordeņa, gan arī arhibīskapa teritorijā, kas savukārt jaunāku laiku pētniekiem neļauj precīzi nodefinēt arī pils būvniecības nozīmi un tās statusu šajā teritorijā. Livonijas piļu izvietojuma stratēģija pieļauj versiju, ka tā būvēta vienlaicīgi ar netālo arhibīskapa vasaļa nocietinājumu Ungurpilī, zemju savstarpējo robežu nostiprināšanai. Muižas centrs iespējams bija sākts veidot jau 15, gadsimt sākumā, jo Bertrama Orgesa (Orges) mantojuma dalīšana starp tā dēliem Johanu un Bertramu, minēta arī Nige gued jeb Jaunā muiža, kas saistāma ar vēlāko Staknberģi. Vai jaunā centra izveides vieta savietojama tieši ar viduslaika nocietinājuma nav precīzi zināms. Ja tas tika realizēts tieši šādi tad viduslaiku fortifikčijas būvju daļas paliekas muižas centra izveides procesā integrētas jauno ēku konstrukcijās. Muiža 1565. gadā pārdota Fabianam fon Ungernam (von Ungern), bet 1582. g. šo muižu Rihardam Ungernam kā īpašumu, Karalis Stefans Batorijs apstiprināja ar tikai nosacījumu, ka tiks noārdīti nocietinājumi (das Schlos), lai tie nekalpotu ienaidniekiem par slēptuvi. Šajā kontekstā tomēr nav īsti skaidrs vai runa ir par kādām ēkām vai citām nocietinājuma būvēm. Līdzīgi Poļu vadības rīkojumi tika realizēti arī citās vietās reģionā, piemēram, tika nojauktas arī Limbažu pilsētas aizsargmūra paliekas tieši ar iemeslu, lai nedotu iespēju tās izmantot ienaidniekam karadarbības laikā. Tālāk Stakenberģus ar ciemu Pürkelsdorf kā tēva mantojuma daļu, saņēma Riharda Ungerna meita Elizabete.
No LIMBAŽU GALVENĀ BIBLIOTĒKA Stakenberģu/Stābeģu muiža - Eichenangern Poļu karaļa ultimāts... Muižas kā īpašuma veidošanās gana sarežģīta, jo tās daļa sākotnēji atradusies gan Ordeņa, gan arī arhibīskapa teritorijā, kas savukārt jaunāku laiku pētniekiem neļauj precīzi nodefinēt arī pils būvniecības nozīmi un tās statusu šajā teritorijā. Livonijas piļu izvietojuma stratēģija pieļauj versiju, ka tā būvēta vienlaicīgi ar netālo arhibīskapa vasaļa nocietinājumu Ungurpilī, zemju savstarpējo robežu nostiprināšanai. Muižas centrs iespējams bija sākts veidot jau 15, gadsimt sākumā, jo Bertrama Orgesa (Orges) mantojuma dalīšana starp tā dēliem Johanu un Bertramu, minēta arī Nige gued jeb Jaunā muiža, kas saistāma ar vēlāko Staknberģi. Vai jaunā centra izveides vieta savietojama tieši ar viduslaika nocietinājuma nav precīzi zināms. Ja tas tika realizēts tieši šādi tad viduslaiku fortifikčijas būvju daļas paliekas muižas centra izveides procesā integrētas jauno ēku konstrukcijās. Muiža 1565. gadā pārdota Fabianam fon Ungernam (von Ungern), bet 1582. g. šo muižu Rihardam Ungernam kā īpašumu, Karalis Stefans Batorijs apstiprināja ar tikai nosacījumu, ka tiks noārdīti nocietinājumi (das Schlos), lai tie nekalpotu ienaidniekiem par slēptuvi. Šajā kontekstā tomēr nav īsti skaidrs vai runa ir par kādām ēkām vai citām nocietinājuma būvēm. Līdzīgi Poļu vadības rīkojumi tika realizēti arī citās vietās reģionā, piemēram, tika nojauktas arī Limbažu pilsētas aizsargmūra paliekas tieši ar iemeslu, lai nedotu iespēju tās izmantot ienaidniekam karadarbības laikā. Tālāk Stakenberģus ar ciemu Pürkelsdorf kā tēva mantojuma daļu, saņēma Riharda Ungerna meita Elizabete.
Vai iespejams iegadaties.tel.25907456
Kada cena pardodas.
1929.gada novembrī apstiprināts Latvijas Piensaimniecības centrālās savienības Tehniskās nodaļas (vad. Pēteris Elksnītis) izstrādāts projekts Līgatnes piensaimnieku sabiedrības Vāveres krejošanas punktam Drabešu pagastā, zemes īpašnieks V.Blankenhāgens (bij. muižas īpašnieks). Tobrīd krejotavai plānota viena 3x8 m telpa kroga galā (uz Rīgas pusi), blakus ārpusē 2x2,5 m piebūve petrolejas motoram. Ziņas no LVVA 6343.f., 14.apr., 276.lieta
Mūsdienās atrodas Variešu pagastā. Ēka joprojām izskatās lieliski. Zudis tikai 1946. gadā saspridzinātais spārns. Pat elektrības stabs fotogrāfam "maisās pa kājām" turpat, kur senajā bildē. Mājvārds "Ambulance" droši vien liecina par ēkas izmantošanu padomju laikos.
Vecgulbenes muižas lopu virtuve
Kalsnavas pagasta Jaunais krogs pie ceļa Vietalva-Bērzaune, Latvijas Piensaimnievu centrālās savienības tehniskajā nodaļā 1926.gadā izstrādāts projekts ēkas pārbūvei, iekārtojot tur pagasta valdi un pienotavu. Vēlāk šo projektu pāsrstrādāja, pienotavas vietā paredzot patērētāju biedrības veikalu, pēc pārstrādātā projekta pārbūvi veica. Tagad ēka saucas "Vecais pagastnams", tajā atrodas pagasta kultūras nama filiāle un dzīvokļi
Tā nav Vecgulbenes muižas Sarkanā pils.