Gotholds Apsīts (Apsītis, Apsīte) Viļuma dēls dzimis Alojas draudzes Stāberģu muižas "Štramos". Latviešu 6.Tukuma pulka strēlnieks. Karojis Karpatos un Piedalījies Ziemassvētku kaujās. Apbalvots "Par varonību". 1921. gadā salaulāts Alojas baznīcā ar Kristīni Hermīni Vītiņu (1896-1987) no Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas "Veclīčiem". Ģimenē divi bērni Velta (1922-2001) un Uldis (1927-2011). No 192?.gada strādā Valmierā par ormani un no 193?.gada Valmierā akciju sabiedrībā "Bekona eksports". No 1940.gada atgriežas tēvu mājās Alojas "Štramās" un tiek iecelts par Alojas ciema dravnieku. Šai amatā nostrādā līdz aiziešanai pensijā. 1972.gada rudenī pārbrauc uz Valmieru un apmetas pie sievas māsas Marijas Feidenbergas (Vītiņas) Tērbatas ielā 5. Miris 1979.gada 5.maijā. Apglabāts Valmieras Kocēnu kapsētā.
Gotholds Apsīts (Apsītis, Apsīte) Viļuma dēls dzimis Alojas draudzes Stāberģu muižas "Štramos". Latviešu 6.Tukuma pulka strēlnieks. Karojis Karpatos un Piedalījies Ziemassvētku kaujās. Apbalvots "Par varonību". 1921. gadā salaulāts Alojas baznīcā ar Kristīni Hermīni Vītiņu (1896-1987) no Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas "Veclīčiem". Ģimenē divi bērni Velta (1922-2001) un Uldis (1927-2011). No 192?.gada strādā Valmierā par ormani un no 193?.gada Valmierā akciju sabiedrībā "Bekona eksports". No 1940.gada atgriežas tēvu mājās Alojas "Štramās" un tiek iecelts par Alojas ciema dravnieku. Šai amatā nostrādā līdz aiziešanai pensijā. 1972.gada rudenī pārbrauc uz Valmieru un apmetas pie sievas māsas Marijas Feidenbergas (Vītiņas) Tērbatas ielā 5. Miris 1979.gada 5.maijā. Apglabāts Valmieras Kocēnu kapsētā.
Sarakstā kļūdaini ierakstīts mana vectēva vārds! Pareizi būtu - APSĪTIS GOTHOLDS Viļuma dēls. Cīnoties ar vāciešiem, iespējams no vāciskā - GOTHOLDS mainīts uz latviskāku - Gotvalds!
No latviešu strēlnieku saraksta
APSĪTIS Gotvalds Viļuma d. – 6.Tukuma LSB strēlnieks
1889.26.11.dzimis Alojas pagastā, kur bija zemnieks Štramu mājās,1915.13.11. no 90.kājnieku pulka (dalība daudzās kaujās Galīcijā un Karpatu kalnos) pārnācis uz bataljonu. Apbalvojumi – J4M 388170 par varonību 90.kājnieku pulka sastāvā (LVVA 5434-1-828)
No strēlnieku sarakstiem -
APSĪTIS Fricis Gustava d. – 8.Valmieras LSP jefreitors
1892. dzimis,1916.22.05. ar 12.maršrotu no LSRB devies uz fronti un iedalīts
8.Valmieras LSB, 1919.01.07. brīvprātīgi iestājies Latvijas Republikas Armijā, dienējis Rūjienas komandantūrā kā jaunākais rakstvedis, pēc kara dzīvojis Ungurpils pagastā. Apbalvojumi – J4K 743525 par Ziemassvētku kaujām1916.12. (LVVA 5601-4-5-137, 5434-1-894; S.Patrikejeva arhīvs)
No “Valdības Vēstnesis” 1920. 16.martā
Latweeschu guhstekņi un behgļi Polijā.
1920.03.16 Valdības Vēstnesis
hospitāli, 25. ok» tobri 1919. g. 11) lahnis Saķis, miris Krakowas hospitāli, 25. oktobri 1919. g. 12) Ādams Apşits. miris Krakowâ, 27. maijā 1919. g. 13) lahnis Rimscha, miris Krakowâ. 10. septembri 1919. g. 14) lahnis Grahwits. miris Dombjes hospitāli. 29. nowembrî 1919. g. 15) lahnis Wiltşchaks,
No Latviešu strēlnieku saraksta
APSĪTIS Ādams – 5.Zemgales LSP Kolta ložmetēju komandas strēlnieks
1916.27.11. iedalīts LSRB no Leibgvardes Jēgeru pulka, 1918.21.02./01.03. pulkam atkāpjoties no Latvijas pazudis bez vēsts (LVVA 5434-1-900; LVA 45-1-38)
Paldies par publikāciju!
Vien otrajā rindā no labās puses palika nenosaukti divi kapelmeistari !!!
Otrajā rindā no labās puses 1. - Rēzeknes kājnieku pulks - Kārlis Lagzdiņš un 2. - Latgales artilērijas pulka kapelmeistera vietas aizstājējs Ludvigs Hagendorfs !!!
Ar cieņu, Valdis Apsītis
Tagadējās koordinātes ir pareizas, turklāt dzirnavas nav pie ezera, bet kalnā, pļavas vidū. Līdz tuvākajam ezeram (Plāteres pilskalna piekājē) ir varbūt kilometrs
Rīgas garnizona draudzes kapos 1933. gadā, Veco strēlnieku biedrības goda sardze pie strēlnieku kapā, iespējams Valmieras strēlnieka pulka podporučika Roberta Grieze *1890+1932.
Garnizona draudzes kapus, blakus Brāļu kapiem, 20.05.1928. nodeva Doma un Pētera vācu draudzes, iesvētīti 25.08.1930.
Labajā pusē esošā koka ēka pēc vairākkārtīgas pārbūves tika izmantota pašvaldības vajadzībām. 2016. gadā ēka pilnībā nojaukta ceļa renovācijas un paplašināšanas ietvaros un tās vietā ierīkota autostāvvieta/ skvērs.
Abas kreisajā pusē esošās ēkas piederēja divām radniecīgām dzimtām - Saulīšiem un Ķiesneriem, kas bija vieni no pirmajiem uzņēmējiem šaja dzelceļa pusē.
Kreisajā tālākajā ēkā uz balkona redzama izkārtne " K.Saulītis, 1. šķiras restorāns". Ēkas 1. stāvā atradās restorāns, pagalmā aiz ēkas ir vecais maizes cehs. Ēkas iedzīvotāji - Jānis Ķiesners (Kesners) ar sievu Lūciju (dzimusi Saulīte), un 4 bērniem (ar piekto gaidībās) izsūtīti uz Sibīriju 1940. gadā (tad arī ēkas vēsturiskās vērtības un dokumenti zuduši). Šai ēkai celtniecības gads nav noteikts, bet atrasti cara laika artefakti apliecina, ka tā ir viena no vecākajām Salaspils ēkām. Kara laikā arī cietusi, kad jumtā trāpījis šāviņš. Padomju laikos tur izvietota patērētāju biedrība un saimniecības preču veikals. Tad arī apakšējie logi izlauzti un nomainīti pret lielākiem. Tuvākā kreisā ēka ir būvēta vēlāk. Tāpat uz Budeskalna ielas pusi atradās vecā kalēja smēde. Kāda kundze, kas izceļojusi uz Jeruzalemi un dzīvojusi citā tāda paša mūrējuma ēkā, kas atrodas mazliet uz priekšu pa Rīgas ielu Sauriešu virzienā (miesnieka mājā), atcerējās laiku, kad šīs divas ēkas, viņas tēva māja un vēl kāda 4. ēka bija vienīgās ēkas šajā dzelceļa pusē un tās ieskāva mežiņš un savienoja maza taciņa ceļa vietā. Ēku pēc atgriešanās no Sibīrijas un pēc 1990. gada no pašvaldības atguva Jāņa Ķiesnera vecākā meita.
1917.g. 31.07. parāde Pils salā
arī 1917.gada 31.07. parāde
arī parāde 30. vai 31./07.1917.g.
30.07.1917.g. parāde Pils salā, bet Driksas pusē
Gotholds Apsīts (Apsītis, Apsīte) Viļuma dēls dzimis Alojas draudzes Stāberģu muižas "Štramos". Latviešu 6.Tukuma pulka strēlnieks. Karojis Karpatos un Piedalījies Ziemassvētku kaujās. Apbalvots "Par varonību". 1921. gadā salaulāts Alojas baznīcā ar Kristīni Hermīni Vītiņu (1896-1987) no Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas "Veclīčiem". Ģimenē divi bērni Velta (1922-2001) un Uldis (1927-2011). No 192?.gada strādā Valmierā par ormani un no 193?.gada Valmierā akciju sabiedrībā "Bekona eksports". No 1940.gada atgriežas tēvu mājās Alojas "Štramās" un tiek iecelts par Alojas ciema dravnieku. Šai amatā nostrādā līdz aiziešanai pensijā. 1972.gada rudenī pārbrauc uz Valmieru un apmetas pie sievas māsas Marijas Feidenbergas (Vītiņas) Tērbatas ielā 5. Miris 1979.gada 5.maijā. Apglabāts Valmieras Kocēnu kapsētā.
Gotholds Apsīts (Apsītis, Apsīte) Viļuma dēls dzimis Alojas draudzes Stāberģu muižas "Štramos". Latviešu 6.Tukuma pulka strēlnieks. Karojis Karpatos un Piedalījies Ziemassvētku kaujās. Apbalvots "Par varonību". 1921. gadā salaulāts Alojas baznīcā ar Kristīni Hermīni Vītiņu (1896-1987) no Mazsalacas draudzes Valtenberģu muižas "Veclīčiem". Ģimenē divi bērni Velta (1922-2001) un Uldis (1927-2011). No 192?.gada strādā Valmierā par ormani un no 193?.gada Valmierā akciju sabiedrībā "Bekona eksports". No 1940.gada atgriežas tēvu mājās Alojas "Štramās" un tiek iecelts par Alojas ciema dravnieku. Šai amatā nostrādā līdz aiziešanai pensijā. 1972.gada rudenī pārbrauc uz Valmieru un apmetas pie sievas māsas Marijas Feidenbergas (Vītiņas) Tērbatas ielā 5. Miris 1979.gada 5.maijā. Apglabāts Valmieras Kocēnu kapsētā.
Sarakstā kļūdaini ierakstīts mana vectēva vārds! Pareizi būtu - APSĪTIS GOTHOLDS Viļuma dēls. Cīnoties ar vāciešiem, iespējams no vāciskā - GOTHOLDS mainīts uz latviskāku - Gotvalds!
No latviešu strēlnieku saraksta APSĪTIS Gotvalds Viļuma d. – 6.Tukuma LSB strēlnieks 1889.26.11.dzimis Alojas pagastā, kur bija zemnieks Štramu mājās,1915.13.11. no 90.kājnieku pulka (dalība daudzās kaujās Galīcijā un Karpatu kalnos) pārnācis uz bataljonu. Apbalvojumi – J4M 388170 par varonību 90.kājnieku pulka sastāvā (LVVA 5434-1-828)
Sarakstā kļūda - pareizi būtu APSĪTIS Fricis VIĻUMA dēls
No strēlnieku sarakstiem - APSĪTIS Fricis Gustava d. – 8.Valmieras LSP jefreitors 1892. dzimis,1916.22.05. ar 12.maršrotu no LSRB devies uz fronti un iedalīts 8.Valmieras LSB, 1919.01.07. brīvprātīgi iestājies Latvijas Republikas Armijā, dienējis Rūjienas komandantūrā kā jaunākais rakstvedis, pēc kara dzīvojis Ungurpils pagastā. Apbalvojumi – J4K 743525 par Ziemassvētku kaujām1916.12. (LVVA 5601-4-5-137, 5434-1-894; S.Patrikejeva arhīvs)
No “Valdības Vēstnesis” 1920. 16.martā Latweeschu guhstekņi un behgļi Polijā. 1920.03.16 Valdības Vēstnesis hospitāli, 25. ok» tobri 1919. g. 11) lahnis Saķis, miris Krakowas hospitāli, 25. oktobri 1919. g. 12) Ādams Apşits. miris Krakowâ, 27. maijā 1919. g. 13) lahnis Rimscha, miris Krakowâ. 10. septembri 1919. g. 14) lahnis Grahwits. miris Dombjes hospitāli. 29. nowembrî 1919. g. 15) lahnis Wiltşchaks,
No Latviešu strēlnieku saraksta APSĪTIS Ādams – 5.Zemgales LSP Kolta ložmetēju komandas strēlnieks 1916.27.11. iedalīts LSRB no Leibgvardes Jēgeru pulka, 1918.21.02./01.03. pulkam atkāpjoties no Latvijas pazudis bez vēsts (LVVA 5434-1-900; LVA 45-1-38)
Hagendorfs Ludvigs (1895.-1944.)
Paldies par publikāciju! Vien otrajā rindā no labās puses palika nenosaukti divi kapelmeistari !!! Otrajā rindā no labās puses 1. - Rēzeknes kājnieku pulks - Kārlis Lagzdiņš un 2. - Latgales artilērijas pulka kapelmeistera vietas aizstājējs Ludvigs Hagendorfs !!! Ar cieņu, Valdis Apsītis
Tagadējās koordinātes ir pareizas, turklāt dzirnavas nav pie ezera, bet kalnā, pļavas vidū. Līdz tuvākajam ezeram (Plāteres pilskalna piekājē) ir varbūt kilometrs
Šis nu noteikti nav 1983 gads. Visticamāk, ka 1979 vai 1980 gads.
Paldies par papildinājumu!
Rīgas garnizona draudzes kapos 1933. gadā, Veco strēlnieku biedrības goda sardze pie strēlnieku kapā, iespējams Valmieras strēlnieka pulka podporučika Roberta Grieze *1890+1932. Garnizona draudzes kapus, blakus Brāļu kapiem, 20.05.1928. nodeva Doma un Pētera vācu draudzes, iesvētīti 25.08.1930.
Paldies par labojumu!
Paldies par papildinājumiem!
Paldies par labojumu!
Paldies par labojumu!
Atrodas Viesītes, nevis Sunākstes pagastā. Tas pats uz pārējiem šīs baznīcas attēliem attiecas.
Labajā pusē esošā koka ēka pēc vairākkārtīgas pārbūves tika izmantota pašvaldības vajadzībām. 2016. gadā ēka pilnībā nojaukta ceļa renovācijas un paplašināšanas ietvaros un tās vietā ierīkota autostāvvieta/ skvērs.
Abas kreisajā pusē esošās ēkas piederēja divām radniecīgām dzimtām - Saulīšiem un Ķiesneriem, kas bija vieni no pirmajiem uzņēmējiem šaja dzelceļa pusē. Kreisajā tālākajā ēkā uz balkona redzama izkārtne " K.Saulītis, 1. šķiras restorāns". Ēkas 1. stāvā atradās restorāns, pagalmā aiz ēkas ir vecais maizes cehs. Ēkas iedzīvotāji - Jānis Ķiesners (Kesners) ar sievu Lūciju (dzimusi Saulīte), un 4 bērniem (ar piekto gaidībās) izsūtīti uz Sibīriju 1940. gadā (tad arī ēkas vēsturiskās vērtības un dokumenti zuduši). Šai ēkai celtniecības gads nav noteikts, bet atrasti cara laika artefakti apliecina, ka tā ir viena no vecākajām Salaspils ēkām. Kara laikā arī cietusi, kad jumtā trāpījis šāviņš. Padomju laikos tur izvietota patērētāju biedrība un saimniecības preču veikals. Tad arī apakšējie logi izlauzti un nomainīti pret lielākiem. Tuvākā kreisā ēka ir būvēta vēlāk. Tāpat uz Budeskalna ielas pusi atradās vecā kalēja smēde. Kāda kundze, kas izceļojusi uz Jeruzalemi un dzīvojusi citā tāda paša mūrējuma ēkā, kas atrodas mazliet uz priekšu pa Rīgas ielu Sauriešu virzienā (miesnieka mājā), atcerējās laiku, kad šīs divas ēkas, viņas tēva māja un vēl kāda 4. ēka bija vienīgās ēkas šajā dzelceļa pusē un tās ieskāva mežiņš un savienoja maza taciņa ceļa vietā. Ēku pēc atgriešanās no Sibīrijas un pēc 1990. gada no pašvaldības atguva Jāņa Ķiesnera vecākā meita.