Foto laikam uzņemta pirms 12.VI.1959.g., jo šis datums ir uzradīts atklātnes tipogrāfiskajos datos. Vēl viens interesants moments ir saistīts ar atklātnes cenu (15 kap.) uz izdrukas brīdi un noapaļotu līdz 2 kap. pēc 1961.g. 1.janvāra naudas reformas.
Atklātnes otrajā pusē rakstīts vāciski un pirmajā rindā, ja nemaldos, ir uzraksts "Daugavpils 11. augusts 1929.g." Ja tā, tad foto no atklātnes ir uzņemts pirms šī datuma.
Tie nevar būt četrdesmitie gadi, jo šajā laukumā 1936.–1937. gadā tika uzcelts Vienības nams:
"1934.gada 17.augustā Daugavpilī ierodas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Laukumā, kur tagad atrodas Vienības nams, prezidentu sveic Daugavpils Latviešu biedrības pārstāvji un lūdz viņa atbalstu nama būvei. Prezidenta atbilde ir īsa un skaidra: “Uz šī laukuma pacelsies Vienības nams!” [...] Pamatakmens likts 1936.gada 15.maijā, bet ēka iesvētīta un atklāta 1937.gada 19.decembrī."
Virsleitnanta Jūlija Rumpes bēru dievkalpojums Pļaviņu Sv. Pētera evanģēliski luteriskajā baznīcā 1929. gada 9. maijā. Jūlijs Rumpe bija Pļaviņu pilsētas pirmais mērs (no 1927.), Valsts Zemes bankas pārstāvis Pļaviņās (no 1924.). Bijis viens no studentu korporācijas "Tālavija" dibinātājiem un vadītājiem tās pastāvēšanas pirmajos gados. Pirmā Pasaules karā ticis iesaukts cara dienestā (1914-1917). 1919. gada 23. jūlijā brīvprātīgi iesaistījās Latvijas armijā, kur Latvijas brīvības cīņās pret lieliniekiem kā leitnants pildījis kara saimniecības pārvaldes austrumfrontes galveno noliktavu priekšnieka dienestu, bet pēc to likvidācijas kļuvis par galvenās artilērijas noliktavas priekšnieku. No kara dienesta izstājās 1922. gada pavasarī. Jūlijs Rumpe miris 1929. gada 3. maijā Rīgā, Vācu slimnīcā (Miera ielā), 5. maijā tika pārvests uz Pļaviņām, apbedīts 9. maijā.
Ādmiņu ielā Nr.5 II, Gr.32/78, vienstāvu koka dzīvojamo ēku būvējis Teodor’s Plat’s (Theodor Plath) pēc arhitekta Hugo Vill’a (Will) 22.07.1871. gadā apstiprināta projekta.
Ādmiņu ielā Nr.7, Gr.32/41, vienstāvu koka dzīvojamo ēku būvējis rātu meistars Agafon’s Karetnikov’s pēc arhitekta Hugo Vill’a (Will) 18.03.1868. gadā apstiprināta projekta.
Ādmiņu ielā Nr.5, Gr.32/78, vienstāvu koka dzīvojamo ēku būvējis Teodor’s Plat’s (Theodor Plath) pēc arhitekta Hugo Vill’a (Will) 07.11.1872. gadā apstiprināta projekta.
Ādmiņu ielā Nr.5, Gr.32/78, vienstāvu koka dzīvojamo ēku būvējis Teodor’s Plat’s (Theodor Plath) pēc arhitekta Hugo Vill’a (Will) 07.11.1872. gadā apstiprināta projekta.
Tirdzniecības mūra ēka bēvējis Teodor’s Plat’s (Theodor Plath) pēc arhitekta Jūliusa Pfeifera 13.04.1899 . gadā apstiprināta projekta.
Redzama Elizabetes ielф, vis augыtāka ēka Elizabetes ielā Nr.67, Gr.21/47, būvējis mūrnieku amata meistars David’s Zīkke (Siecke) pēc arhitekta Viktora de Grabbe 05.06.1881.gadā apstiprināta projekta. Fasādes nišas tēli – ticība, mīlestība un cerība.
Otrais Latvijas Evanģeliski Luteriskās draudzes arhibīskaps Teodors Grīnbergs dzimis 1870.gada 2.aprīlī Dundagas pagasta Gibzdes muižas zemnieka ģimenē.Pēc Otrā pasaules kara sirmais arhibīskaps devies emigrācijā.Viņš mira 1962.gada 14.jūnijā.Apglabāts Eslingenas kapsētā Vācijā.
Iecavas piensaimnieku sabiedrība tika dibināta 1922.gadā no nelielas lauksaimnieku grupas.1933.gadā sabiedrībai pievienojās Codes un Zalītes piensaimnieku sabiedrības.1936.gadā Iecavas piensaimnieku sabiedrībai bija 9 krejotavas,no kurām četras bija uzbūvētas uz sabiedrības īpašumā iegūtās zemes.Sabiedrības pārvaldē darbojās kā valdes priekšsdētājs- K.Bariss,kasieris-F.Pēks,valdes locekļi-M.Liepa,J.Kalderauskis,J.Salagalis,,L.Rozenbergs.
No 1926.gada Šautleru krejotavas punkta vadītājs bija Pēteris Spalviņš.P.Spalviņš 1936.gadā tika godināts kā piensaimnieks,kurš savā amatā bija nostrādājis veselu desmitgadi.
Pateicos par informaciju. Vel nesen neaugligi mekleju un salidzinaju citu Latgale attieciga laika perioda notikusu dazadu svetku skatuves, Pļaujas svētkus Rēzeknē biju palaidis garam.
Labdien, spriežot pēc dekorācijām aizmugurē un plašo laukumu, Karasevu ģimene ir nofotografējusies Pļaujas svētku pasākumā Rēzeknē 1936.gada 13. septembrī. Fonā ir redzama vidējā daļa no Pļaujas svētku uzvedumam uzceltajām grandiozajām dekorācijām. Šo fotogrāfiju var salīdzināt ar šeit pat "Zudusī Latvija" ievietoto foto "Pļaujas svētki Rēzeknē", kur centrā redzamas tādas pašas saulītes veida dekorācijas ar trīs vertikāliem karogiem mastos un plašo laukumu ar sēdvietām skatītājiem.
Šajā adresē, tagad atrodas Dzīvokļu saimniecības pārvalde.Pirmajā rindā no kreisās stāv Dzirneklis ,pirmskara latvijā namīpašnieks, Alma Jēpe, viņas meita Laima, korektore Ozoliņa,aiz nezināmās sievietes Rūdolfs Jēpe , pirmskara tipogtāfijas īpašnieks, blakus Skundriķis,aiz viņa Jānis Ozoliņš ar Jāni Bērziņu , kuri bija iespiedēji.Blakus J.Bērziņam, topogrāfijas vadītājs Rudzītis.Augsējā rindā pirmais no kreisās, burtlicis Frideberts Balss.Jaunā vīrieša vārds ir Aleksis
Kurs ir Arturs Duburs, un kurs ir istais gads?
Tris fotografijas, divi viriesi, divas gadskaitlu variacijas: https://www.zudusilatvija.lv/objects/subject/5774/
Limbazu muzeja neviziba?
God. Eichenbauma kungs! Somijas Valsts prezidenta jahta nebija vis Elāākōn, bet gan Eläköön. Jums jāievēro, ka garumzīme un divpunktis virs burta nav viens un tas pats. Un vēl jāievēro, ka no jahtas izkāpj, jeb kā šai gadījumā – nokāpj, bet ne iziet. Savulaik nodarbojos ar korespondencšahu un sarakste ar Jums šai portālā man bija kā spēle – kā Jūsu komentārs, tā kļūdas un aplamības. Saprotams, turpinājumam jēgas nav, jo no aizrādījumiem neesat mācījies. Izlasīju, ka Vladimirs Eihenbaums uz jaunās Saeimas vēlēšanām jau reģistrēts kā deputāta kandidāts. Tad nu vēlu veiksmi politiķa darbā, vienlīdz cerot, ka „vēsturiskiem pētījumiem” Jums atliks mazāk laika.
Nepareizs datums. Foto uzņemta ne agrāk par 1937.g.
Nepareizs datums. Foto uzņemta ne agrāk par 1938.g.
Foto laikam uzņemta pirms 12.VI.1959.g., jo šis datums ir uzradīts atklātnes tipogrāfiskajos datos. Vēl viens interesants moments ir saistīts ar atklātnes cenu (15 kap.) uz izdrukas brīdi un noapaļotu līdz 2 kap. pēc 1961.g. 1.janvāra naudas reformas.
Atklātnes otrajā pusē rakstīts vāciski un pirmajā rindā, ja nemaldos, ir uzraksts "Daugavpils 11. augusts 1929.g." Ja tā, tad foto no atklātnes ir uzņemts pirms šī datuma.
Tie nevar būt četrdesmitie gadi, jo šajā laukumā 1936.–1937. gadā tika uzcelts Vienības nams: "1934.gada 17.augustā Daugavpilī ierodas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Laukumā, kur tagad atrodas Vienības nams, prezidentu sveic Daugavpils Latviešu biedrības pārstāvji un lūdz viņa atbalstu nama būvei. Prezidenta atbilde ir īsa un skaidra: “Uz šī laukuma pacelsies Vienības nams!” [...] Pamatakmens likts 1936.gada 15.maijā, bet ēka iesvētīta un atklāta 1937.gada 19.decembrī."
Virsleitnanta Jūlija Rumpes bēru dievkalpojums Pļaviņu Sv. Pētera evanģēliski luteriskajā baznīcā 1929. gada 9. maijā. Jūlijs Rumpe bija Pļaviņu pilsētas pirmais mērs (no 1927.), Valsts Zemes bankas pārstāvis Pļaviņās (no 1924.). Bijis viens no studentu korporācijas "Tālavija" dibinātājiem un vadītājiem tās pastāvēšanas pirmajos gados. Pirmā Pasaules karā ticis iesaukts cara dienestā (1914-1917). 1919. gada 23. jūlijā brīvprātīgi iesaistījās Latvijas armijā, kur Latvijas brīvības cīņās pret lieliniekiem kā leitnants pildījis kara saimniecības pārvaldes austrumfrontes galveno noliktavu priekšnieka dienestu, bet pēc to likvidācijas kļuvis par galvenās artilērijas noliktavas priekšnieku. No kara dienesta izstājās 1922. gada pavasarī. Jūlijs Rumpe miris 1929. gada 3. maijā Rīgā, Vācu slimnīcā (Miera ielā), 5. maijā tika pārvests uz Pļaviņām, apbedīts 9. maijā.
Paldies par komentāru!
Tilts uz nekurieni atrodas Irlavas pag., Sātos.
Ādmiņu ielā Nr.5 II, Gr.32/78, vienstāvu koka dzīvojamo ēku būvējis Teodor’s Plat’s (Theodor Plath) pēc arhitekta Hugo Vill’a (Will) 22.07.1871. gadā apstiprināta projekta. Ādmiņu ielā Nr.7, Gr.32/41, vienstāvu koka dzīvojamo ēku būvējis rātu meistars Agafon’s Karetnikov’s pēc arhitekta Hugo Vill’a (Will) 18.03.1868. gadā apstiprināta projekta.
Ādmiņu ielā Nr.5, Gr.32/78, vienstāvu koka dzīvojamo ēku būvējis Teodor’s Plat’s (Theodor Plath) pēc arhitekta Hugo Vill’a (Will) 07.11.1872. gadā apstiprināta projekta.
Ādmiņu ielā Nr.5, Gr.32/78, vienstāvu koka dzīvojamo ēku būvējis Teodor’s Plat’s (Theodor Plath) pēc arhitekta Hugo Vill’a (Will) 07.11.1872. gadā apstiprināta projekta. Tirdzniecības mūra ēka bēvējis Teodor’s Plat’s (Theodor Plath) pēc arhitekta Jūliusa Pfeifera 13.04.1899 . gadā apstiprināta projekta.
Redzama Elizabetes ielф, vis augыtāka ēka Elizabetes ielā Nr.67, Gr.21/47, būvējis mūrnieku amata meistars David’s Zīkke (Siecke) pēc arhitekta Viktora de Grabbe 05.06.1881.gadā apstiprināta projekta. Fasādes nišas tēli – ticība, mīlestība un cerība.
Otrais Latvijas Evanģeliski Luteriskās draudzes arhibīskaps Teodors Grīnbergs dzimis 1870.gada 2.aprīlī Dundagas pagasta Gibzdes muižas zemnieka ģimenē.Pēc Otrā pasaules kara sirmais arhibīskaps devies emigrācijā.Viņš mira 1962.gada 14.jūnijā.Apglabāts Eslingenas kapsētā Vācijā.
Iecavas piensaimnieku sabiedrība tika dibināta 1922.gadā no nelielas lauksaimnieku grupas.1933.gadā sabiedrībai pievienojās Codes un Zalītes piensaimnieku sabiedrības.1936.gadā Iecavas piensaimnieku sabiedrībai bija 9 krejotavas,no kurām četras bija uzbūvētas uz sabiedrības īpašumā iegūtās zemes.Sabiedrības pārvaldē darbojās kā valdes priekšsdētājs- K.Bariss,kasieris-F.Pēks,valdes locekļi-M.Liepa,J.Kalderauskis,J.Salagalis,,L.Rozenbergs. No 1926.gada Šautleru krejotavas punkta vadītājs bija Pēteris Spalviņš.P.Spalviņš 1936.gadā tika godināts kā piensaimnieks,kurš savā amatā bija nostrādājis veselu desmitgadi.
Izdevējs: Rīga : Ernst Plates
Izdevējs: Rīga : Ernst Plates
Izdevējs: Rīga : Ernst Plates
Izdevējs: Rīga : Ernst Plates
Izdevējs: Rīga : Ernst Plates
Pateicos par informaciju. Vel nesen neaugligi mekleju un salidzinaju citu Latgale attieciga laika perioda notikusu dazadu svetku skatuves, Pļaujas svētkus Rēzeknē biju palaidis garam.
Labdien, spriežot pēc dekorācijām aizmugurē un plašo laukumu, Karasevu ģimene ir nofotografējusies Pļaujas svētku pasākumā Rēzeknē 1936.gada 13. septembrī. Fonā ir redzama vidējā daļa no Pļaujas svētku uzvedumam uzceltajām grandiozajām dekorācijām. Šo fotogrāfiju var salīdzināt ar šeit pat "Zudusī Latvija" ievietoto foto "Pļaujas svētki Rēzeknē", kur centrā redzamas tādas pašas saulītes veida dekorācijas ar trīs vertikāliem karogiem mastos un plašo laukumu ar sēdvietām skatītājiem.
vīrs ar ūsām noteikti nav Matīs.Abi brāļi ūsas nenēsāja
Šajā adresē, tagad atrodas Dzīvokļu saimniecības pārvalde.Pirmajā rindā no kreisās stāv Dzirneklis ,pirmskara latvijā namīpašnieks, Alma Jēpe, viņas meita Laima, korektore Ozoliņa,aiz nezināmās sievietes Rūdolfs Jēpe , pirmskara tipogtāfijas īpašnieks, blakus Skundriķis,aiz viņa Jānis Ozoliņš ar Jāni Bērziņu , kuri bija iespiedēji.Blakus J.Bērziņam, topogrāfijas vadītājs Rudzītis.Augsējā rindā pirmais no kreisās, burtlicis Frideberts Balss.Jaunā vīrieša vārds ir Aleksis
Kurs ir Arturs Duburs, un kurs ir istais gads? Tris fotografijas, divi viriesi, divas gadskaitlu variacijas: https://www.zudusilatvija.lv/objects/subject/5774/ Limbazu muzeja neviziba?
God. Eichenbauma kungs! Somijas Valsts prezidenta jahta nebija vis Elāākōn, bet gan Eläköön. Jums jāievēro, ka garumzīme un divpunktis virs burta nav viens un tas pats. Un vēl jāievēro, ka no jahtas izkāpj, jeb kā šai gadījumā – nokāpj, bet ne iziet. Savulaik nodarbojos ar korespondencšahu un sarakste ar Jums šai portālā man bija kā spēle – kā Jūsu komentārs, tā kļūdas un aplamības. Saprotams, turpinājumam jēgas nav, jo no aizrādījumiem neesat mācījies. Izlasīju, ka Vladimirs Eihenbaums uz jaunās Saeimas vēlēšanām jau reģistrēts kā deputāta kandidāts. Tad nu vēlu veiksmi politiķa darbā, vienlīdz cerot, ka „vēsturiskiem pētījumiem” Jums atliks mazāk laika.