Lūgums anotāciju labot sekojošā redakcijā: Sestdienā Eduardu Smiļģi slimības gultā fotografējis Gunārs Binde, trīs dienas vēlāk, otrdienā, 19. aprīlī, Smiļģis mira. Ļoti iespējams tās ir pēdējās viņa fotogrāfijas, dzīvam esot.
Lūdzu anotāciju labot sekojošā redakcijā: Eduardu Smiļģi nedēļas nogalē slimības gultā fotografēja Gunārs Binde, trīs dienas vēlāk, otrdien, 19. aprīlī, Smiļģis mira. Ļoti iespējams todien uzņemtās ir viņa pēdējās fotogrāfijas, dzīvam esot.
Pašreiz norādītais datējums '[192-]" nepareizs. Pasta zīmogs uz pastkartes otras puses ir 1901. gada 13. maijs. Šī pavasara aina datējama vēlākais ar 1901. gadu.
Attēls dublējas ar vēl vienu http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/34861/
Abas fotogrāfijas ievietojis viens šī portāla lietotājs, visdrīzāk nejauša kļūda.
ĻOTI IESPĒJAMS, ka no kreisās puses pirmā meitene ir dzejniece ĀRIJA ELKSNE dzimusi Ārija Grietiņa (1928-1984,) Cēsu periodā ap 1933.g. No kreisās puses trešā mana mamma Amanda Beatrise Matīsa (vēlāk Apsīte) (1926.-1994.) - viņa sarunās pieminēja bērnības draudzību ar nākošo dzejnieci Āriju Elksni.
1.rindā 8.no kr. Fanija Hartmane, prec.Matīsa, pēc kara mūzikas skolotāja ASV, Takomas latviešu kora diriģente, Rietumkrasta latviešu dziesmu svētku virsdiriģente.
Kā oriģināla īpašnieks varu atbildēt radiniecēm, ka fotoattēls bija manas vecmammas - Silvijas Andersones albumā. Viņa arī bija ventspilniece un dzimusi 1922. gadā. Iespējams, bija skolasbiedrenes.
Pēc 2. pasaules kara uz toreizējās Kuģubūves (1934.g. – IV līnija, no 1988.g. Augusta Dombrovska iela)) ielas un IV līnijas stūra, tieši iepretim Zaļai skolai – 1900.g. Augusta Dombrovska Vecmīlgrāvja strādnieku bērniem celtajam bērnudārzam – Kuģubūves ielā 11 no 1955.g. darbojās Rīgas 16. grāmatnīca. Mazā grāmatnīca Vecmīlgrāvī 1904.-1906.g. piederējusi grāmatu izdevējam, tirgotājam un rakstniekam Jānim Alfredam Kukuram (18.01.1879.g. Limbažos-10.04.1942.g. Usoļlagā, Soļikamskā, ASM). 1906.g. A.Kukurs pārdevis mājiņu dzejniekam Andrejam Reitmanim (1867-1932) un pats atvēris plašāku grāmatnīcu Rīgā, Marijas ielā 71, darbojies arī Pēterpilī. Kukurs nošauts Soļikamskā vienā šaušanas kampaņā ar vēlākās (1959-1988) Vecmīlgrāvja grāmatnīcas ilggadīgās pārdevējas un vadītājas Margas Matisones (dz. Kalcenava, 1924-2020) tēvu, vecmīlgrāvieti, Dzelzceļa Virsvaldes vecāko tehniķi, Triju Zvaigžņu kavalieri Rihardu Kalcenavu (1901-1942), kura tēvs Indriķis Kalcenavs savukārt bija Mangaļu jūrskolu beigušais tālbraucējkapteinis, tirgotājs un Latvijas pirmās brīvvalsts laikā “Rakstāmlietu un sīku preču tirgotavas” – 'Kalcenava grāmatnīcas' īpašnieks Vecmīlgrāvī).
Lūgums izlabot. Nevis Gunta Zariņa, bet Guntara Zariņa. Paldies.
Lūgums izlabot. Nevis Gunta Zariņa, bet Guntara Zariņa. Paldies.
Lūgums izlabot. Nevis Gunta Zariņa, bet Guntara Zariņa. Paldies.
Fotogrāfs Gunārs Binde (1933)
Lūgums anotāciju labot sekojošā redakcijā: Sestdienā Eduardu Smiļģi slimības gultā fotografējis Gunārs Binde, trīs dienas vēlāk, otrdienā, 19. aprīlī, Smiļģis mira. Ļoti iespējams tās ir pēdējās viņa fotogrāfijas, dzīvam esot.
Lūdzu anotāciju labot sekojošā redakcijā: Eduardu Smiļģi nedēļas nogalē slimības gultā fotografēja Gunārs Binde, trīs dienas vēlāk, otrdien, 19. aprīlī, Smiļģis mira. Ļoti iespējams todien uzņemtās ir viņa pēdējās fotogrāfijas, dzīvam esot.
Es gribētu piezīmēt,ka tas ir mūsu Smiltenes fotogrāfs ar lielo burtu-ARNOLDS-OSKARS PIRRO ar sievu un meitu.200%
Pašreiz norādītais datējums '[192-]" nepareizs. Pasta zīmogs uz pastkartes otras puses ir 1901. gada 13. maijs. Šī pavasara aina datējama vēlākais ar 1901. gadu.
Šis attēls dublējas, ir identisks ar šo: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/32833/
Dzīvojamais nams Liepājas ielā 11, uz stūra ar Herteļa ielu.
Attēls dublējas ar vēl vienu http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/34861/ Abas fotogrāfijas ievietojis viens šī portāla lietotājs, visdrīzāk nejauša kļūda.
Talsi. Ārija Elksne pasākumā "Tavs laikabiedrs literatūrā", 1967-10-07 Nosaukumā - šķiet pareizi - Talsi. Anna Sakse pasākumā "Tavs laikabiedrs literatūrā", 1967-10-07
ĻOTI IESPĒJAMS, ka no kreisās puses pirmā meitene ir dzejniece ĀRIJA ELKSNE dzimusi Ārija Grietiņa (1928-1984,) Cēsu periodā ap 1933.g. No kreisās puses trešā mana mamma Amanda Beatrise Matīsa (vēlāk Apsīte) (1926.-1994.) - viņa sarunās pieminēja bērnības draudzību ar nākošo dzejnieci Āriju Elksni.
Paldies par informāciju!
1.rindā 8.no kr. Fanija Hartmane, prec.Matīsa, pēc kara mūzikas skolotāja ASV, Takomas latviešu kora diriģente, Rietumkrasta latviešu dziesmu svētku virsdiriģente.
Paldies par aizrādījumu.
Šīs nav Trikātas ūdensdzirnavas. Ūdensdzirnavas atrodas uz Abula upes, bet šī muižas ēka ir ezera krastā.
Upe pie Sapas dzirnavām saucas Miega jeb Miegupe nevis Sapas.
Steidzīte un Silvija bija labas draudzenes jau kopš jaunības gadiem, regulāri uzturēja kontaktus un satikās.
Kā oriģināla īpašnieks varu atbildēt radiniecēm, ka fotoattēls bija manas vecmammas - Silvijas Andersones albumā. Viņa arī bija ventspilniece un dzimusi 1922. gadā. Iespējams, bija skolasbiedrenes.
Paldies par informāciju.
Lūgums izlabot anotāciju precīzā redakcijā jau tika ievietots 2020.gada 4.februārī.
Lūgums izlabot anotāciju precīzā redakcijā jau tika ievietots 2020.gada 4.februārī.
Lūgums izlabot anotāciju precīzā redakcijā jau tika ievietots 2020.gada 4.februārī.
Pēc 2. pasaules kara uz toreizējās Kuģubūves (1934.g. – IV līnija, no 1988.g. Augusta Dombrovska iela)) ielas un IV līnijas stūra, tieši iepretim Zaļai skolai – 1900.g. Augusta Dombrovska Vecmīlgrāvja strādnieku bērniem celtajam bērnudārzam – Kuģubūves ielā 11 no 1955.g. darbojās Rīgas 16. grāmatnīca. Mazā grāmatnīca Vecmīlgrāvī 1904.-1906.g. piederējusi grāmatu izdevējam, tirgotājam un rakstniekam Jānim Alfredam Kukuram (18.01.1879.g. Limbažos-10.04.1942.g. Usoļlagā, Soļikamskā, ASM). 1906.g. A.Kukurs pārdevis mājiņu dzejniekam Andrejam Reitmanim (1867-1932) un pats atvēris plašāku grāmatnīcu Rīgā, Marijas ielā 71, darbojies arī Pēterpilī. Kukurs nošauts Soļikamskā vienā šaušanas kampaņā ar vēlākās (1959-1988) Vecmīlgrāvja grāmatnīcas ilggadīgās pārdevējas un vadītājas Margas Matisones (dz. Kalcenava, 1924-2020) tēvu, vecmīlgrāvieti, Dzelzceļa Virsvaldes vecāko tehniķi, Triju Zvaigžņu kavalieri Rihardu Kalcenavu (1901-1942), kura tēvs Indriķis Kalcenavs savukārt bija Mangaļu jūrskolu beigušais tālbraucējkapteinis, tirgotājs un Latvijas pirmās brīvvalsts laikā “Rakstāmlietu un sīku preču tirgotavas” – 'Kalcenava grāmatnīcas' īpašnieks Vecmīlgrāvī).