Šie diriģenti nekādā ziņā nav pelnījuši, ka tiek noklusēti viņu vārdi.
No kreisās puses: Jānis Dūmiņš (1922-2011), Edgars Račevskis (1936), Daumants Gaulis (1927-1991), Pauls Kvelde (1927), Haralds Mednis (1906-2000).
Nav pareizi, ka fotogrāfijas otrā pusē atšifrētās personas, kuras rakstītājs raksturojis kā "mūsu valsts pirmos un labākos darbiniekus", neparādās anotācijā, līdz ar to meklētājā nav atrodamas.
Jāprecizē vienīgi, ka Armijas virspavēlnieka štāba priekšniekam Pēterim Radziņam, kurš fotogrāfijā ir ar pulkveža uzšuvēm, jau 1920. gada 5. februārī tika piešķirta ģenerāļa pakāpe.
1. Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieks ģenerālis Pērteris Radziņš (dīvaini, ka vēl joprojām ar pulkveža uzšuvēm, lai gan par ģenerāli tika paaugstināts jau 5. februārī).
2. Ministru prezidents un apsardzības ministrs Kārlis Ulmanis.
3. Armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis.
Lai nosauktu fotogrāfijā redzamās personas par lielinieku varasvīriem, tad jāmin arī viņu uzvārdi un ieņemamie amati.
Pretskatā redzams rakstnieks Andrejs Upīts - 1919. gadā Latvijas Socialistiskās Padomju Republikas Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājs. Vienlaikus jāpiemin, ka minētajā Izglītības komisariātā darbojās arī Antons Austriņš un Jānis Misiņš...
Somijas un Latvijas prezidenti karaspēka parādē 1926. gada 22. jūnijā.
Fotogrāfs fiksējis Latvijas Valsts prezidentu un Somijas Republikas prezidentu Latvijas karaspēka parādē Esplanādē Somijas prezidenta vizītes laikā Latvijā (1926. g. 21.-23. jūnijā).
No kr.: 1. Rīgas garnizona priekšnieks ģenerālis Kārlis Gopers (1876-1941), 2. Latvijas armijas galvenā štāba priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Peniķis (1874-1964), 3. Somijas Republikas prezidents Lauri Kristians Relanders (1883-1942), 4. Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste (1869-1927), 5. Latvijas kara ministrs ģenerālis Eduards Kalniņš (1876-1964).
Uzrādītais gadskaitlis neatbilst ne vēsturiskajai patiesībai, ne arī pastkartes otrā pusē rakstītajam: "Illuxt vor der Erstürmung" (Ilūkste pirms ieņemšanas).
Šīs unikālās fotogrāfijas otrā pusē lasāms "das brennende Illuxt am 24. Okt. 1915", proti - degošā Ilūkste 1915. gada 24. oktobrī, par ko anotācijā diemžēl nav ne vārda.
Šī unikālā fotogrāfija rāda Sēlijas reiz plaukstošās pilsētas bojā eju Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā, kad Ilūkste ilgāku laiku atradās uz pašas kaujas līnijas, vairākkārt gāja no rokas rokā un tālab te nebij palicis neviena vesela nama. Tādēļ anotācija par baznīcu šeit, domājams, nav īsti vietā.
Šie diriģenti nekādā ziņā nav pelnījuši, ka tiek noklusēti viņu vārdi. No kreisās puses: Jānis Dūmiņš (1922-2011), Edgars Račevskis (1936), Daumants Gaulis (1927-1991), Pauls Kvelde (1927), Haralds Mednis (1906-2000).
Pūtēju orķestra dalībnieku Latvijas armijas formastērpi nepārprotami norāda, ka tas nav 1943. gads.
Tas NAV 1943. gada Kurzemes novada V dziesmu svētku dalībnieku koris!
Tie NAV 1943. gada Kurzemes novada V dziesmu svētki!
Tas nekādā ziņā nav 1943. gads. Tie varētu būt kādi no Lejas-Kurzemes dziesmu svētkiem. Varbūt IV-tie 1935. gadā.
Persona attēla centrā noteikti ir Kārlis Ulmanis, vai tad ne?
Tā viena dziedātāja nudien izskatās pēc Kārļa Ulmaņa.
Valsts prezidents Alberts Kviesis ar dzīvesbiedri Elzu nevienu neinteresē?
Valsts prezidents Jānis Čakste 1926. gada 19. jūnijā saka svētku atklāšanas runu. Augšējā kreisā stūrī redzams diriģenrs Vīgneru Ernests.
Nav pareizi, ka fotogrāfijas otrā pusē atšifrētās personas, kuras rakstītājs raksturojis kā "mūsu valsts pirmos un labākos darbiniekus", neparādās anotācijā, līdz ar to meklētājā nav atrodamas. Jāprecizē vienīgi, ka Armijas virspavēlnieka štāba priekšniekam Pēterim Radziņam, kurš fotogrāfijā ir ar pulkveža uzšuvēm, jau 1920. gada 5. februārī tika piešķirta ģenerāļa pakāpe.
1. Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieks ģenerālis Pērteris Radziņš (dīvaini, ka vēl joprojām ar pulkveža uzšuvēm, lai gan par ģenerāli tika paaugstināts jau 5. februārī). 2. Ministru prezidents un apsardzības ministrs Kārlis Ulmanis. 3. Armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis.
Lībekas tilts. Pretī redzama Lielā Peldu iela.
Lai nosauktu fotogrāfijā redzamās personas par lielinieku varasvīriem, tad jāmin arī viņu uzvārdi un ieņemamie amati. Pretskatā redzams rakstnieks Andrejs Upīts - 1919. gadā Latvijas Socialistiskās Padomju Republikas Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājs. Vienlaikus jāpiemin, ka minētajā Izglītības komisariātā darbojās arī Antons Austriņš un Jānis Misiņš...
Somijas un Latvijas prezidenti karaspēka parādē 1926. gada 22. jūnijā. Fotogrāfs fiksējis Latvijas Valsts prezidentu un Somijas Republikas prezidentu Latvijas karaspēka parādē Esplanādē Somijas prezidenta vizītes laikā Latvijā (1926. g. 21.-23. jūnijā). No kr.: 1. Rīgas garnizona priekšnieks ģenerālis Kārlis Gopers (1876-1941), 2. Latvijas armijas galvenā štāba priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Peniķis (1874-1964), 3. Somijas Republikas prezidents Lauri Kristians Relanders (1883-1942), 4. Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste (1869-1927), 5. Latvijas kara ministrs ģenerālis Eduards Kalniņš (1876-1964).
Pirmajā rindā stāv: Teodors Kalniņš, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Enilis Melngailis un Teodors Reiters.
Svētku atklāšanas runu saka Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis.
Fotogrāfijā redzams Alberta laukums.
Fotogrāfijā bez Pētera baznīcas redzams Grēcinieku un Kungu ielas stūris. Pirmais sabrukušais nams ir (bija) Grēcinieku ielā 23, nākamais - 21.
Uzrādītais gadskaitlis neatbilst ne vēsturiskajai patiesībai, ne arī pastkartes otrā pusē rakstītajam: "Illuxt vor der Erstürmung" (Ilūkste pirms ieņemšanas).
Šīs unikālās fotogrāfijas otrā pusē lasāms "das brennende Illuxt am 24. Okt. 1915", proti - degošā Ilūkste 1915. gada 24. oktobrī, par ko anotācijā diemžēl nav ne vārda.
Mulsina gan gadskaitlis, gan autors. Attēls rāda baznīcu, kāda tā bija pirms 1915. gada, kad norādītais autors vēl nebija dzimis.
Šī unikālā fotogrāfija rāda Sēlijas reiz plaukstošās pilsētas bojā eju Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā, kad Ilūkste ilgāku laiku atradās uz pašas kaujas līnijas, vairākkārt gāja no rokas rokā un tālab te nebij palicis neviena vesela nama. Tādēļ anotācija par baznīcu šeit, domājams, nav īsti vietā.
Pie nosaukuma norādītais gadskaitlis neatbilst anotācijā minētajam.
Vai patiešām šī pastkarte iespiesta XV gs. sākumā?
Paldies par komentāru.