SLOKAS ielā Nr.19 [agrāk Nr.3], Gr. 60/51., celis galdnieka amata meistars Otto Bongs, pēc arhitekta Otto Dīces 13.04.1882. gadā apstiprināta projekta.
Laika gaitā pazaudēts balkons un 2012. gada iznicināts virs durvju lukturis.
KALNCIEMA ielā Nr. 11, Gr. 61/52, vārtus celis „restaurators” E. Adamsens, abas divu stāvu koka ēkas celis tirgotājs un „restaurators” Johans Eberts, Āgenskalna parka restorānam, pirmo pēc arhitekta Gustava Vinklera 09.02.1888. gadā apstiprināta projekta, otro pēc arhitekta Gustava Vinklera 03.10.1889. gadā apstiprināta projekta. Ēkas nojauktas 1921. gadā.
Kalnciema ielā Nr. 62, Gr. 59/126. divu stāvu koka ēku celis lauksaimniecības rīku fabrikants Heinrihs Auls [Aull] pēc tehniķa Vilhelma Hofmaņa 13.08.1902. gadā apstiprināta projekta. Mājas ieejas mezgla durvīs dekoratīvais aizsargu režģis ar īpašnieka monogrammu „HA”.
Fabrikas ierīkošanas koncesiju H. Aulls saņēmis 10.11.1895. gadā, blakus zemesgabalā, Margarietas ielā Nr. 4, 1915/1921. fabrika evakuēta un 1921. gadā atjaunota darbība zem firmas „Rasewskj, Aull, Dukarewitsch & b-dri”, lauksaimniecības rīku fabrika un čuguna lietuve.
Ēka atrādās XX g.s. sākumā Fridriha Candera tēva ārsta prakse un 1902/1933. gados „Ērgļa aptieka”, dibināta 19.01.1900. gadā, dibinātājs provizors Vilhelms Bendorfs.
Nebiju līdz galam iedziļinājies, bet:
1. ēkas atrodas turpat kur kādreiz.
2. Tas nav Gāles krogs (Raibais suns)
3. Tas nav arī Starpas krogs (atradās bišķi no Lorupes uz Rīgas pusi)
4. Vieta ir Strupauši. 1 pasaules kara kartē atzīmēta kā Strupaus Kr. (t.i. Strupaušu krogs).
5. Iespējams, ka kādreiz tur bija Zirgu pasta stacija, jo atrodas pa vidu starp Garkalnes staciju un Ieriķu staciju. 26/23 km.
6. Iespējams, ka vienā spārnā bija stacija, otrā krogs...
Labā puse KALNCIEMA ielā Nr. 12a, Gr. 61/156, trīs stāvu mūra ēku celis būvgaldnieks Ādolfs Kaspars, pēc arhitekta Pētera Ladigina 27.04.1910. gadā apstiprināta projekta, ēka pabeigta 04.08.1911. gadā. Ēka atrodas firmas „Louis Lundmann & Co” vīnu lielveikala filiāle, firmas īpašnieki A. Drevs [Drews] un L. Maršutcs [Marschutz].
Kreisā puse KALNCIEMA ielā Nr. 11, Gr. 61/52, abas divu stāvu koka ēkas celis tirgotājs un „restaurators” Johans Eberts Āgenskalna parka restorānam, pirmo uz Slokas ielas pusi, pēc arhitekta Gustava Vinklera 03.10.1889. gadā apstiprināta projekta, otro pēc arhitekta Gustava Vinklera 09.02.1888. gadā apstiprināta projekta. Ēkas nojauktas 1921. gadā.
P.s. vērtīgi uzrādīt meklētāja - elektriskā ielas laterna.
KALNCIEMA ielā Nr. 2a, Gr. 61/167, piecu stāvu mūra ēku celis Rīgas V savstarpējās kredītbiedrības direktors Hugo Rūdolfs Feierabends pēc arhitekta Jāņa Alkšņa 14.08.1912. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 10.12.1913.
Priekšplāna - Rīgas pilsētas sabiedriskā tualete, Gr. 61/86, ēka celta 1909. gadā, ēka atrādās – sargu istaba, kiosks, telefons un noliktava, ispildija būvgaldnieks Hristians Šteinerts.
Aizmugure - Pārdaugava Trīsvienības baznīcas augļu kiosks, Gr. 58/1, celts pēc arhitekta Gvido Berči 08.02.1926. gadā apstiprināta projekta.
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā). Ēkas saglabājušās.
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Vieta nav Krustpils pagasts, bet Krustpils pilsēta (tagad kā pilsētas daļa - Daugavas labais krasts Jēkabpils sastāvā).
Manuprāt, arī 1930. gados tā atradās pilsētas teritorijā, tikai zeme un ēka atradās Ābeļu pagasta teritorijā. Ēka ir saglabājusies.
Pašlaik atrodas Jēkabpils pilsētas teritorijā.
SLOKAS ielā Nr.19 [agrāk Nr.3], Gr. 60/51., celis galdnieka amata meistars Otto Bongs, pēc arhitekta Otto Dīces 13.04.1882. gadā apstiprināta projekta. Laika gaitā pazaudēts balkons un 2012. gada iznicināts virs durvju lukturis.
Tie nav Talsi. Talsu luterāņu baznīcas tornis ir slaidāks.
KALNCIEMA ielā Nr. 11, Gr. 61/52, vārtus celis „restaurators” E. Adamsens, abas divu stāvu koka ēkas celis tirgotājs un „restaurators” Johans Eberts, Āgenskalna parka restorānam, pirmo pēc arhitekta Gustava Vinklera 09.02.1888. gadā apstiprināta projekta, otro pēc arhitekta Gustava Vinklera 03.10.1889. gadā apstiprināta projekta. Ēkas nojauktas 1921. gadā.
loti pazistama vieta
Kalnciema ielā Nr. 62, Gr. 59/126. divu stāvu koka ēku celis lauksaimniecības rīku fabrikants Heinrihs Auls [Aull] pēc tehniķa Vilhelma Hofmaņa 13.08.1902. gadā apstiprināta projekta. Mājas ieejas mezgla durvīs dekoratīvais aizsargu režģis ar īpašnieka monogrammu „HA”. Fabrikas ierīkošanas koncesiju H. Aulls saņēmis 10.11.1895. gadā, blakus zemesgabalā, Margarietas ielā Nr. 4, 1915/1921. fabrika evakuēta un 1921. gadā atjaunota darbība zem firmas „Rasewskj, Aull, Dukarewitsch & b-dri”, lauksaimniecības rīku fabrika un čuguna lietuve. Ēka atrādās XX g.s. sākumā Fridriha Candera tēva ārsta prakse un 1902/1933. gados „Ērgļa aptieka”, dibināta 19.01.1900. gadā, dibinātājs provizors Vilhelms Bendorfs.
Nebiju līdz galam iedziļinājies, bet: 1. ēkas atrodas turpat kur kādreiz. 2. Tas nav Gāles krogs (Raibais suns) 3. Tas nav arī Starpas krogs (atradās bišķi no Lorupes uz Rīgas pusi) 4. Vieta ir Strupauši. 1 pasaules kara kartē atzīmēta kā Strupaus Kr. (t.i. Strupaušu krogs). 5. Iespējams, ka kādreiz tur bija Zirgu pasta stacija, jo atrodas pa vidu starp Garkalnes staciju un Ieriķu staciju. 26/23 km. 6. Iespējams, ka vienā spārnā bija stacija, otrā krogs...
Labā puse KALNCIEMA ielā Nr. 12a, Gr. 61/156, trīs stāvu mūra ēku celis būvgaldnieks Ādolfs Kaspars, pēc arhitekta Pētera Ladigina 27.04.1910. gadā apstiprināta projekta, ēka pabeigta 04.08.1911. gadā. Ēka atrodas firmas „Louis Lundmann & Co” vīnu lielveikala filiāle, firmas īpašnieki A. Drevs [Drews] un L. Maršutcs [Marschutz]. Kreisā puse KALNCIEMA ielā Nr. 11, Gr. 61/52, abas divu stāvu koka ēkas celis tirgotājs un „restaurators” Johans Eberts Āgenskalna parka restorānam, pirmo uz Slokas ielas pusi, pēc arhitekta Gustava Vinklera 03.10.1889. gadā apstiprināta projekta, otro pēc arhitekta Gustava Vinklera 09.02.1888. gadā apstiprināta projekta. Ēkas nojauktas 1921. gadā. P.s. vērtīgi uzrādīt meklētāja - elektriskā ielas laterna.
KALNCIEMA ielā Nr. 2a, Gr. 61/167, piecu stāvu mūra ēku celis Rīgas V savstarpējās kredītbiedrības direktors Hugo Rūdolfs Feierabends pēc arhitekta Jāņa Alkšņa 14.08.1912. gadā apstiprināta projekta, būve pabeigta 10.12.1913. Priekšplāna - Rīgas pilsētas sabiedriskā tualete, Gr. 61/86, ēka celta 1909. gadā, ēka atrādās – sargu istaba, kiosks, telefons un noliktava, ispildija būvgaldnieks Hristians Šteinerts. Aizmugure - Pārdaugava Trīsvienības baznīcas augļu kiosks, Gr. 58/1, celts pēc arhitekta Gvido Berči 08.02.1926. gadā apstiprināta projekta.