Kūrortu valdes ēka un Kūrzāle - slēgtā zāle, kuru ieskauj veranda, bet augstākajā daļā ir zāle ar skatuvi. Ārpus kameras skatu loka atrodas laukums ar soliem un vaļējā estrāde - redzama citās fotogrāfijās. Kūrortu valdes ēka pastāv šobrīd, Kūrzāles atliekas nojaucā 90-tajos. Kūrzāles vienā galā darbojās ēdnīca, bet Vācu okupācijas laikā - restorāns.
Apaļai korpuss ir sūkņu stacija, bet augstajā korpusā, kas daļēji aizsedz ūdenstorni līdz 2. pasaules karam atradās lielais veļas rullis, bet pēc 2. pasaules kara - kinoteātris.
Šīs ēkas vairs nav, iespējams, ka vannu kompleksā iekļautais koka divstāvu korpuss ir šīs ēkas daļa. Iespējamais ēkas projekta autori ir Viskonti un Šarlemans II.
Šis ir vecākais no paviljoniem, kas nodedzināts 1. pasaules karā, starpkaru posmā uzcēla jaunu, ko sagrāva 2. pasaules karā. Tagad vien dažreiz var redzēt pamatu apli, tieši pie noejas uz pludmali Jaunķemeros.
Nedaudz neprecīzi. Melnā stēla ir piemineklis kritušajiem 1. pasaules karā Sibīrijas strēlnieku pulka kareivjiem (uzlikts 20-tajos). Tam blakus sarkano plāksni ar pilnu kritušo sarakstu uzlika šķiet Latviešu strēlnieku apvienība 60-70 gados. Atrodas blakus Sv. Pētera un Pāvila baznīcai Ķemeru parkā. 2. pasaules kara kritušo brāļu kapi atrodas otrā pusē baznīcai.
Katedrāles ielas un Tukuma ielas krustojums.
Avīžu kiosks pretīm pasta ēkai.
Piektā stāva kafejnīcas interjers.
Avots ir daļēji aizbrucis, bet darbojas.
Jaunķemeru vecais (pirms 1. pas. kara) krasta paviljons.
Restorāns Jautrais Ods, bērnu sanatorija Meža māja, Ķemeru nacionālā parka administrācijas ēka.
Ŗestorāna "Jautrais ods" šautuve.
Mīlestības saliņa, vecākais modelis.
Aiz paviljona redzamā ēka ir Ķemeru tramvaju depo (1911-1982)
Skatu laukums versijā līdz 1. pasaules karam.
1940. gadā bija bērnudārzs pēc tam sanatorijas "Čaika" korpuss.
Paviljons "Turku cepure"
Pa kreisi - dūņu vanna, pa labi - skalošanās vanna
Attēlā redzamais dīķis, ir vecie lielie dūņu reģenerācijas dīķi.
Stacija nodega 1943. gadā banāla iemesla dēļ - lokomotīves skursteņa dzirksteles trāpīja zem izkaltušā koka jumta seguma.
Kūrortu valdes ēka un Kūrzāle - slēgtā zāle, kuru ieskauj veranda, bet augstākajā daļā ir zāle ar skatuvi. Ārpus kameras skatu loka atrodas laukums ar soliem un vaļējā estrāde - redzama citās fotogrāfijās. Kūrortu valdes ēka pastāv šobrīd, Kūrzāles atliekas nojaucā 90-tajos. Kūrzāles vienā galā darbojās ēdnīca, bet Vācu okupācijas laikā - restorāns.
Apaļai korpuss ir sūkņu stacija, bet augstajā korpusā, kas daļēji aizsedz ūdenstorni līdz 2. pasaules karam atradās lielais veļas rullis, bet pēc 2. pasaules kara - kinoteātris.
Šī fotogrāfija iespējams tapusi jau pirms 1. pasaules kara, jo jauno rotondu uzcēla 20-to gadu vidū.
2. klases vannu iestāde Ķemeros, atradās tagadējā parka teritorijā pretīm jaunajai !. klases vannu iestādei.
Šīs ēkas vairs nav, iespējams, ka vannu kompleksā iekļautais koka divstāvu korpuss ir šīs ēkas daļa. Iespējamais ēkas projekta autori ir Viskonti un Šarlemans II.
Šis ir vecākais no paviljoniem, kas nodedzināts 1. pasaules karā, starpkaru posmā uzcēla jaunu, ko sagrāva 2. pasaules karā. Tagad vien dažreiz var redzēt pamatu apli, tieši pie noejas uz pludmali Jaunķemeros.
Skolā ir saglabājušies griestu gleznojumi pirmā stāva gaitenī un aktu zālē.
Ja ir interese, tas ir tas pats Lozinskis, kurš Padomju Savienībā izveidoja Pjatigorskas kūrortus Kaukāzā.
Nedaudz neprecīzi. Melnā stēla ir piemineklis kritušajiem 1. pasaules karā Sibīrijas strēlnieku pulka kareivjiem (uzlikts 20-tajos). Tam blakus sarkano plāksni ar pilnu kritušo sarakstu uzlika šķiet Latviešu strēlnieku apvienība 60-70 gados. Atrodas blakus Sv. Pētera un Pāvila baznīcai Ķemeru parkā. 2. pasaules kara kritušo brāļu kapi atrodas otrā pusē baznīcai.
Labdari, kalto ķēdi, kas apjoza pieminekli nozaga 2009. gadā.