1935.g.nerakstija vāciski."zvejnieklcims ar mazo burtu.Atklātnē var nebūt mums zināmais Zvejniekciems saulkrastu novadā bet gan jebkurš zvejniekciems 19.gs sākumā
Varbūt derētu norāde, ka atklātnes izgatavotāja liktais uzrakts "Dundagas pils ap 1820. gadu" ir aplams.
Attēla pirmavotu mēs pazīstam kā V.Z.Stefenhāgena zīmējumu no 1866. gada izdevuma "Album Kurländischer Ansichten" 1866. gadā. Gleznotājs dzimis 1814. gadā. Nav tas bērna zīmējums :-)
Paldies par labojumiem un komentāriem. Kāpēc domājat, ka pievienota Jūsu kolekcijā atklātne. Aprakstā taču norādīts, ka atklātnes oriģināls glabājas LNB Baltijas Centrālās bibliotēkas krājumā. Pilnīgi iespējams, ka šāda atklātne glabājas, gan muzejos, gan vairāku cilvēku privātos krājumos, tomēr tas neizslēdz iespēju mums publicēt savējo.
Fotogrāfēts ir Salaspilī no Rīgas- Miera ielas krustojuma (aptuveni)ar skatu uz Sauriešu pusi.
Kreisā tālākā ir saglabājusies līdz mūsdienām, kreisā tuvākā nedaudz pārveidota.
Skaisti, jāaizstaigā līdz turienei šodien!
Vispār anotācija vēlama attēlu skaidrojoša: attēlā redzamā baznīca atradās Pēterupes krastā uz maza uzkalniņa 700 m attālumā no jūras Rīgas -Pērnavas ceļa malā.... Baznīcas torņa būve nobegta 1856.g.....baznīca saglabājusies līdz mūsdienām...utt.
13.gs.vēstures avoti visi visi ir publicēti- par pauguru gan ne vārda. Iespējams ceļu krustojumā Rīga-Pērnava + Krimulda-jūras krasts jau 13. gs.bija kristīgo ceļinieku stops lai teiktu paldies dievam un sv. Pēterim par veiksmīgi veikto ceļa posmu (te ari kapela)
Jautājums bija domāts: kā es varu pievienot savas atklātnes par šo tematu lai kopīgi varētu apspriest tiltu un upes nosaukumu
Neubad,der Strand-jābūt rakstītam kreisajā augšējā stūrī
Atklātne varbūt nebūs 1926.g un varbūt nav ari Neibade.
1935.g.nerakstija vāciski."zvejnieklcims ar mazo burtu.Atklātnē var nebūt mums zināmais Zvejniekciems saulkrastu novadā bet gan jebkurš zvejniekciems 19.gs sākumā
Varbūt derētu norāde, ka atklātnes izgatavotāja liktais uzrakts "Dundagas pils ap 1820. gadu" ir aplams. Attēla pirmavotu mēs pazīstam kā V.Z.Stefenhāgena zīmējumu no 1866. gada izdevuma "Album Kurländischer Ansichten" 1866. gadā. Gleznotājs dzimis 1814. gadā. Nav tas bērna zīmējums :-)
Paldies par labojumu, izlaboju atklātnes datējumu
Paldies par norādi atklātnes datējumam. Ievietoju aprakstā.
Paldies par ceļa atpazīšanu. Uzticos Jums un ievietoju Jūsu aprakstu ierakstā.
Vīdales - Melnsila ceļš. Zilieklani. Skats no Vīdales kapiem uz Lejasvīdali. https://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=uwklhc¢erx=408794¢ery=6386154&zoom=1&layer=topo
Pēc 1872. gada ugunsgrēka.
Datējums jālabo uz agrāku, jo attēlā redzams tonis, kas nodega 1872. gadā.
Paldies par papildinājumu. Ievietoju aprakstā.
Paldies par papildinājumu. Ievietoju to aprakstā
Pārskatīšu vēsturisko aprakstus un tad veikšu labojumu attiecībā uz muižas grāfu.
Paldies, fotogrāfu pievienoju. Šajā gadījumā Pēterupe netiek likts kā priekšmets, jo to neredzam.
Paldies par labojumiem un komentāriem. Kāpēc domājat, ka pievienota Jūsu kolekcijā atklātne. Aprakstā taču norādīts, ka atklātnes oriģināls glabājas LNB Baltijas Centrālās bibliotēkas krājumā. Pilnīgi iespējams, ka šāda atklātne glabājas, gan muzejos, gan vairāku cilvēku privātos krājumos, tomēr tas neizslēdz iespēju mums publicēt savējo.
Atklātnei. Ievadot datus metadatu shēmā, kā alterantīvo nosaukumu rakstam uz atklātnes uzrakstīto tekstu.
Fotogrāfēts ir Salaspilī no Rīgas- Miera ielas krustojuma (aptuveni)ar skatu uz Sauriešu pusi. Kreisā tālākā ir saglabājusies līdz mūsdienām, kreisā tuvākā nedaudz pārveidota. Skaisti, jāaizstaigā līdz turienei šodien!
Varbūt ceļš, kas redzams pa kreisi no ganībām bija ceļs uz mācītājmužu?
Vispār anotācija vēlama attēlu skaidrojoša: attēlā redzamā baznīca atradās Pēterupes krastā uz maza uzkalniņa 700 m attālumā no jūras Rīgas -Pērnavas ceļa malā.... Baznīcas torņa būve nobegta 1856.g.....baznīca saglabājusies līdz mūsdienām...utt.
Varbūt ticamāk, ka laika gaitā veidojas ciems un pēcāk mnācītājmuža
13.gs.vēstures avoti visi visi ir publicēti- par pauguru gan ne vārda. Iespējams ceļu krustojumā Rīga-Pērnava + Krimulda-jūras krasts jau 13. gs.bija kristīgo ceļinieku stops lai teiktu paldies dievam un sv. Pēterim par veiksmīgi veikto ceļa posmu (te ari kapela)
Anotācja neatbilstīga fotoattēlam.
Šī f-ja atšķiras - nav uzraksta kā citiem J.Jurjāna darbiem
atvainojos: J.Jurjāns