Visai daudzās citās pastkartēs šī "silto vannu iestāde" arī uzrādīta Bulduros.
Uzraksts uz ēkas gala ir tikai latīņu burtiem divās valodās: SVARI un PERSONENWAAGE
Šī ēka (vai kāda blakus esošā) bija Lodes Apšu baznīcas mācītāja māja. Blakus bijusi baznīcas skola (no kurienes arī mājas nosaukums šodien).
Daļa no Lodes muižas (Lodenhof).
Mācījusies Ludmilas Tailovas krievu 1. pakāpes pamatskolā, kas ietilpusi L. Tailovas privātajā krievu ģimnāzijā. Mācību iestāde savulaik bijusi viena no populārākajām krievu privātajām ģimnāzijām, taču tās uzplaukuma laiks jau bija beidzies un skolu slēdza 1932. g.
Valdības Vēstnesis, Nr.266 (22.11.1928)
Rīgas apgabaltiesas 3. civīlnodaļa, pamatojoties uz 1926. g. 10. jūn. likumu un civ proc. lik. 2060. un 2062. p. p., ievērojot Valsts zemes bankas lūgumu un savu 1928. g. 13 novembra lēmumu, paziņo, ka parādnieks Bernhards Spoža parādu pēc obligācijas par 1100 rbļ., apstiprinātas 1888. g. 11. janv. Ne 133 uz nekustamo īpašumu Valmieras apriņķī, Stakenberģu muižas zemnieku zemes Jaun-Krogzemu mājām, zem zemes grām. reģ. JVs 3655 par labu Kārlim Zīversam, kā pirkšanas summas atlikuma nodrošinājums, — ir samaksājis, bet šī augšā minētā obligācija nevar tikt izsniegta atpakaļ parādniekam dēļ dzēšanas zemes grāmatās, tamdēļ tā ir gājusi zudumā. Tāpēc apgabaltiesas 3. civīlnodaļa uzaicina visas personas, kurām būtu tiesības uz augšā aprādīto obligāciju, pieteikties tiesā viena mēneša laikā, skaitot no dienas, kad šis sludinājums iespiests ,,Valdības Vēstnesī" un aizrāda, ka ja šīs personas no teiktā laikā nepieteiksies, obligāciju atzīs par iznīcinātu un lūdzējam dos tiesību prasīt parāda dzēšanu zemes grāmatā. Rīgā, 1928. g. 14. novembri. JVs 6128. 18964b Priekšsēd. v. A. Veidners. Sekretārs A. Kalve.[Zemes Ierīcības Vēstnesis, Nr.242 (03.06.1927)
Valmieras spr. Alojas pag. Stakenbergas muižas jauns. NsNs 64F un 102 F. No Viļņa Arnolda par labu Spožam Bernhardam 30 Nolemts C. Z. I. K. plenārsēdē 1925. g. 25. februāri (prot. Ns 876, p. 4) piekrist šādu zemju atsavināšanai un uzskatīt tās par pārgājušām sekošu personu īpašumā saskaņā ar komisijas atzinumu: No 1925. g. 9. februāra (prot. Ns 1030) Valdības Vēstnesis, Nr.200 (07.09.1933)
Rīgas apgabaltiesas 3. civīlnodaļa, uz Civīlties. lik. 2011., 2014. un 2019. p. pamata, paziņo, ka pēc 1933. g. 31. janvārī Alojas pagastā mirušā Bernharda Voldemāra Jura d. Spožes ir atklāts mantojums, un uzaicina, kam ir uz šo mantojumu vai sakarā ar to tiesības kā mantiniekiem, legātāriem,fideikomisāriem, kreditoriem u. t.t., pieteikt šīs tiesības minētai tiesai triju mēnešu laikā, skaitot no šī sludinājuma iespiešanas dienas. Ja minētās personas savas tiesības augšā uzrādītā termiņā nepieteiks, tad viņas atzīs kā šīs tiesības zaudējušas. Rīgā, 1933. g. 26. augustā. L. N° 3414/33. 13272 Priekšsēd. b. A. Veidners. Sekretāra v. E. Lasmanis.
Liekas, ka šī mājiņa ir Ojāra Vācieša 19 novietota cieši gareniski gar gājēju celiņu, kas ved apkārt Māras dīķim. Tagad tā ir izremontēta un nokrāsota gaišā krāsā.
Tekstā ar lieliem burtiem JĀZEPA BLANKIRA ĢIMENE labot uz DRĒBNIEKA JĀZEPA STABERA ĢIMENE. Jāzepa Stabera otrais dēls Jānis Stabers dzimis 1910.gada 2.februārī Ainažu Tammict.
***Alojas draudzes Stakenbegu muižas JaunKogzemnieku lauku saimniecības pirmie saimnieki bija Ādams Lācis ar sievu Annu Lācis(dzimusi Vintere). Salaulāti Alojas baznīcā 1867.gada jūnijā. Ģimenē piedzimuši seši bērni, pirmās trīs meitas un tad trīs dēli. 1861.gada novembrī dzimusi 1. meita Ilze Lācis; 1863.gada decembrī 2. meita Anna Lācis; 1866.janvārī 3. meita Ieva Lācis; 1868.gada augustā dzimis pirmais dēls Krišs Lācis; 1971.gada novembrī otrs dēls Augusts Lācis; 1873.gada janvārī trešais dēls Jānis Lācis. Visi bērni dzimuši JaunKrogzemniekos.
***Šai periodā Jaunkrogzemniekos vēl ir piedzimuši -1865.II Ādamam Semids un sievai Mārītei Semids (dzimusi Plelin) piedzimusi meita Kristīne Semids; 1867.VII Pēterim Plukšem un sievai Ilzei Plaukšei (dzimusi Ozols) piedzimusi meita Anna Plaukšen; 1870.VII Viļumam Reibekam un sievai Eddei Reibekai (dzimusi Eglīte) piedzimis dēls Juris Reibeks; Mārītei Mipzenkops piedzimusi meita Kristīne Mipzenkofs; 1875.I Kārlim Kok un Edei Kok (dzimusi Dzelve) piedzimis dēls Kārlis Eduards Kok; 1878.IV Ansim Bērziņam un sievai Annai Bērziņai (dzimusi Krastiņa) piedzimusi meita Anna Matilde Bērziņa
JĀZEPA BLANIRA ĢIMENE - 1890.g.septembrī Jāzeps Stabers un Anna (dzimusi Balnkira) salaulāti Alojas baznīcā; 1891.g.7.aprīlī piedzimusi meita Jūle Stabere (prec Jūlija RĀBE) mirusi 1993.g. 7.aprīlī; 1899.janvārī Stābeģu JaunKrogzemos piedzimis dēls Arnolds Stabers > kūmas: 1.-Berta Apsīte mežsarga Viļuma Asīša meita no Stābeģu Štramām; 2.-Fricis Blankits un 3.- Mārtiņš Spoža; 1905.g. Stābeģu LejasEglītēs piedzimusi meita Vallija Stabere > kūmas: 1.-Marija Sopža; 2.-Alvīne Spoža un 3.- Jānis Leinesars – saimnieks Staberģu Lejas Eglītēs.
***Šai senajā JaunKrogzemju lauku saimniecības dzīvojamās mājas fotogrāfijā, DOMĀJAMS, redzama Jāzepa Stabera ģimene. No kreisās puses 1.- dēls Arnolds Stabers (dzimis 1899.g.); 3. meita Jūle Stabere (dzimusi 1891.G ) (prec. Jūlija RĀBE) mirusi 1993.g. 8.maijā 102.GADU VECUMĀ Kanādā, Kingsonā, Ontario apglabāta Brāļu kapos. Katskiļos ; 4. JaunKrogzemju saimnieks Jāzeps Stabers un 7. – saimnieka sieva Anna Stabere (dzimusi Blankira).
Veckrogzemnieku viensēta atrodas Īģes upes kreisajā krastā 7 km no Alojas un 9 km no ietekas Salacā. Krogzemnieku lauku saimniecībā dzimis dzejnieka Ausekļa tēvs Jēkabs Krogzems 1810.gada 31.jūlijā. Miris 1889.g. 28.septembrī Alojas Sīpolos. Apglabāts Alojas kapsētā blakus sievai Annai Krogzemei (dzimusi Dreimane) (1820-1897) un dēlam-dzejniekam, pedagogam, publicistam Auseklim (Miķelis Krogzemis) (1850-1879).
Valmieras apriņķa Alojas draudzes Stakenberģu/Stābeģu (Eichenangern) privātmuižas 1795.G. 30.maija viensētu sarakstos ar Nr.21 lauku saimniecība ar nosaukumu KrogesWeet, vēlāk Kogesweth; Krogasweta. Vien 1839.g. kartē Krogasemniek.186-to gadu beigās tiek uzceltas ūdensdzirnavas, kur no 1869.g. saimnieko melderu Priedes dzimta. 1872.g. Alojas draudzes grāmatā dzimušo sarakstos parādās (vāc.Krogzem Muhle). Krogzemju dzirnavas Īģes upes labajā krastā. Vēlāk uzrodas vienētas Jaunkrogzemnieki, Kalnkogzemnieki un Akciju sabiedrības 'Alojas piensaimnieks' Krogzemju krejotava. Tad Kogzemnieku lauku saimniecība pārtop par Veckogzemniekiem. Krogzemnieku nosaukums tiek lietots arī kā apvidus nosaukums ar viensētu puduri dzirnavām, krejotavu un veikalu. Šis apkārtnes centrs.Pie dzirnavām, veikala ēkas otrajā galā tiek rīkoti danču vakari un izrādītas kinofilmas. Vasarās šeit tiek vakcinēti apkārtējo māju dzīvnieki. Īģes upes kreisās puses līcī pie Krogzemju tilta ar vietējo nosaukumu "Cūku līcī" tiek rīkotas zaļumballes. Krogzemnieki devuši tautiskās pašapziņas modinātāja dzimtai uzvārdu-Krogzems.
No labās puses pie 2.karoga kreisajā pusē ar bārdu - skolotājs un sabiedrisks darbinieks Pēteris Sedlenieks (1877-1940)
Pēdējā rindā no labās puses 5. ar bārdu - Mazsalacas skolotājs un sabiedrisks darbinieks Pēteris Sedlenieks (1877-1940)
Orģināls ir atradis īpašnieku. Man palika fotogrāfija ieskanētā veidā (ja kādu interesē).
Bildē no kreisās puses: Katajs Jānis Klints Arveds Klints Vilma Kavacs Ella Zībiņš Jānis Ozoliņš Jānis
Visai daudzās citās pastkartēs šī "silto vannu iestāde" arī uzrādīta Bulduros. Uzraksts uz ēkas gala ir tikai latīņu burtiem divās valodās: SVARI un PERSONENWAAGE
Igaunija. Viljandi (Fellin) pilsdrupu dienvidu mala un Viljandi ezers.
Latvijas Kareivis, Nr.165 (26.07.1930) Jaunas būves. 1930.g. 26.jūlijā Iekšlietu ministrijas būvniecības pārvalde apstiprinājusi jaunbūvju projektu Krogzemju krejotavai - Alojas Piensaimnieku Sabiedrībai.
Šī ēka (vai kāda blakus esošā) bija Lodes Apšu baznīcas mācītāja māja. Blakus bijusi baznīcas skola (no kurienes arī mājas nosaukums šodien). Daļa no Lodes muižas (Lodenhof).
Rīgas iela 15
Mācījusies Ludmilas Tailovas krievu 1. pakāpes pamatskolā, kas ietilpusi L. Tailovas privātajā krievu ģimnāzijā. Mācību iestāde savulaik bijusi viena no populārākajām krievu privātajām ģimnāzijām, taču tās uzplaukuma laiks jau bija beidzies un skolu slēdza 1932. g.
Valdības Vēstnesis, Nr.266 (22.11.1928) Rīgas apgabaltiesas 3. civīlnodaļa, pamatojoties uz 1926. g. 10. jūn. likumu un civ proc. lik. 2060. un 2062. p. p., ievērojot Valsts zemes bankas lūgumu un savu 1928. g. 13 novembra lēmumu, paziņo, ka parādnieks Bernhards Spoža parādu pēc obligācijas par 1100 rbļ., apstiprinātas 1888. g. 11. janv. Ne 133 uz nekustamo īpašumu Valmieras apriņķī, Stakenberģu muižas zemnieku zemes Jaun-Krogzemu mājām, zem zemes grām. reģ. JVs 3655 par labu Kārlim Zīversam, kā pirkšanas summas atlikuma nodrošinājums, — ir samaksājis, bet šī augšā minētā obligācija nevar tikt izsniegta atpakaļ parādniekam dēļ dzēšanas zemes grāmatās, tamdēļ tā ir gājusi zudumā. Tāpēc apgabaltiesas 3. civīlnodaļa uzaicina visas personas, kurām būtu tiesības uz augšā aprādīto obligāciju, pieteikties tiesā viena mēneša laikā, skaitot no dienas, kad šis sludinājums iespiests ,,Valdības Vēstnesī" un aizrāda, ka ja šīs personas no teiktā laikā nepieteiksies, obligāciju atzīs par iznīcinātu un lūdzējam dos tiesību prasīt parāda dzēšanu zemes grāmatā. Rīgā, 1928. g. 14. novembri. JVs 6128. 18964b Priekšsēd. v. A. Veidners. Sekretārs A. Kalve.[Zemes Ierīcības Vēstnesis, Nr.242 (03.06.1927) Valmieras spr. Alojas pag. Stakenbergas muižas jauns. NsNs 64F un 102 F. No Viļņa Arnolda par labu Spožam Bernhardam 30 Nolemts C. Z. I. K. plenārsēdē 1925. g. 25. februāri (prot. Ns 876, p. 4) piekrist šādu zemju atsavināšanai un uzskatīt tās par pārgājušām sekošu personu īpašumā saskaņā ar komisijas atzinumu: No 1925. g. 9. februāra (prot. Ns 1030) Valdības Vēstnesis, Nr.200 (07.09.1933) Rīgas apgabaltiesas 3. civīlnodaļa, uz Civīlties. lik. 2011., 2014. un 2019. p. pamata, paziņo, ka pēc 1933. g. 31. janvārī Alojas pagastā mirušā Bernharda Voldemāra Jura d. Spožes ir atklāts mantojums, un uzaicina, kam ir uz šo mantojumu vai sakarā ar to tiesības kā mantiniekiem, legātāriem,fideikomisāriem, kreditoriem u. t.t., pieteikt šīs tiesības minētai tiesai triju mēnešu laikā, skaitot no šī sludinājuma iespiešanas dienas. Ja minētās personas savas tiesības augšā uzrādītā termiņā nepieteiks, tad viņas atzīs kā šīs tiesības zaudējušas. Rīgā, 1933. g. 26. augustā. L. N° 3414/33. 13272 Priekšsēd. b. A. Veidners. Sekretāra v. E. Lasmanis.
Šajā Jaunkrogzemju lauku saimniecības dzīvojamās mājas senajā fotogrāfijā (ap 1900.g.) ...
Fonā redzama sena ķīeģeļu mūra ēka, kasnovietota ar galu pret Māras dīķi.
Liekas, ka šī mājiņa ir Ojāra Vācieša 19 novietota cieši gareniski gar gājēju celiņu, kas ved apkārt Māras dīķim. Tagad tā ir izremontēta un nokrāsota gaišā krāsā.
Tekstā ar lieliem burtiem JĀZEPA BLANKIRA ĢIMENE labot uz DRĒBNIEKA JĀZEPA STABERA ĢIMENE. Jāzepa Stabera otrais dēls Jānis Stabers dzimis 1910.gada 2.februārī Ainažu Tammict.
Fotografēts ap 1907.gadu.
***Alojas draudzes Stakenbegu muižas JaunKogzemnieku lauku saimniecības pirmie saimnieki bija Ādams Lācis ar sievu Annu Lācis(dzimusi Vintere). Salaulāti Alojas baznīcā 1867.gada jūnijā. Ģimenē piedzimuši seši bērni, pirmās trīs meitas un tad trīs dēli. 1861.gada novembrī dzimusi 1. meita Ilze Lācis; 1863.gada decembrī 2. meita Anna Lācis; 1866.janvārī 3. meita Ieva Lācis; 1868.gada augustā dzimis pirmais dēls Krišs Lācis; 1971.gada novembrī otrs dēls Augusts Lācis; 1873.gada janvārī trešais dēls Jānis Lācis. Visi bērni dzimuši JaunKrogzemniekos. ***Šai periodā Jaunkrogzemniekos vēl ir piedzimuši -1865.II Ādamam Semids un sievai Mārītei Semids (dzimusi Plelin) piedzimusi meita Kristīne Semids; 1867.VII Pēterim Plukšem un sievai Ilzei Plaukšei (dzimusi Ozols) piedzimusi meita Anna Plaukšen; 1870.VII Viļumam Reibekam un sievai Eddei Reibekai (dzimusi Eglīte) piedzimis dēls Juris Reibeks; Mārītei Mipzenkops piedzimusi meita Kristīne Mipzenkofs; 1875.I Kārlim Kok un Edei Kok (dzimusi Dzelve) piedzimis dēls Kārlis Eduards Kok; 1878.IV Ansim Bērziņam un sievai Annai Bērziņai (dzimusi Krastiņa) piedzimusi meita Anna Matilde Bērziņa JĀZEPA BLANIRA ĢIMENE - 1890.g.septembrī Jāzeps Stabers un Anna (dzimusi Balnkira) salaulāti Alojas baznīcā; 1891.g.7.aprīlī piedzimusi meita Jūle Stabere (prec Jūlija RĀBE) mirusi 1993.g. 7.aprīlī; 1899.janvārī Stābeģu JaunKrogzemos piedzimis dēls Arnolds Stabers > kūmas: 1.-Berta Apsīte mežsarga Viļuma Asīša meita no Stābeģu Štramām; 2.-Fricis Blankits un 3.- Mārtiņš Spoža; 1905.g. Stābeģu LejasEglītēs piedzimusi meita Vallija Stabere > kūmas: 1.-Marija Sopža; 2.-Alvīne Spoža un 3.- Jānis Leinesars – saimnieks Staberģu Lejas Eglītēs. ***Šai senajā JaunKrogzemju lauku saimniecības dzīvojamās mājas fotogrāfijā, DOMĀJAMS, redzama Jāzepa Stabera ģimene. No kreisās puses 1.- dēls Arnolds Stabers (dzimis 1899.g.); 3. meita Jūle Stabere (dzimusi 1891.G ) (prec. Jūlija RĀBE) mirusi 1993.g. 8.maijā 102.GADU VECUMĀ Kanādā, Kingsonā, Ontario apglabāta Brāļu kapos. Katskiļos ; 4. JaunKrogzemju saimnieks Jāzeps Stabers un 7. – saimnieka sieva Anna Stabere (dzimusi Blankira).
Nosaukumā pareizi būtu - Krogzemju krejotava
Veckrogzemnieku viensēta atrodas Īģes upes kreisajā krastā 7 km no Alojas un 9 km no ietekas Salacā. Krogzemnieku lauku saimniecībā dzimis dzejnieka Ausekļa tēvs Jēkabs Krogzems 1810.gada 31.jūlijā. Miris 1889.g. 28.septembrī Alojas Sīpolos. Apglabāts Alojas kapsētā blakus sievai Annai Krogzemei (dzimusi Dreimane) (1820-1897) un dēlam-dzejniekam, pedagogam, publicistam Auseklim (Miķelis Krogzemis) (1850-1879). Valmieras apriņķa Alojas draudzes Stakenberģu/Stābeģu (Eichenangern) privātmuižas 1795.G. 30.maija viensētu sarakstos ar Nr.21 lauku saimniecība ar nosaukumu KrogesWeet, vēlāk Kogesweth; Krogasweta. Vien 1839.g. kartē Krogasemniek.186-to gadu beigās tiek uzceltas ūdensdzirnavas, kur no 1869.g. saimnieko melderu Priedes dzimta. 1872.g. Alojas draudzes grāmatā dzimušo sarakstos parādās (vāc.Krogzem Muhle). Krogzemju dzirnavas Īģes upes labajā krastā. Vēlāk uzrodas vienētas Jaunkrogzemnieki, Kalnkogzemnieki un Akciju sabiedrības 'Alojas piensaimnieks' Krogzemju krejotava. Tad Kogzemnieku lauku saimniecība pārtop par Veckogzemniekiem. Krogzemnieku nosaukums tiek lietots arī kā apvidus nosaukums ar viensētu puduri dzirnavām, krejotavu un veikalu. Šis apkārtnes centrs.Pie dzirnavām, veikala ēkas otrajā galā tiek rīkoti danču vakari un izrādītas kinofilmas. Vasarās šeit tiek vakcinēti apkārtējo māju dzīvnieki. Īģes upes kreisās puses līcī pie Krogzemju tilta ar vietējo nosaukumu "Cūku līcī" tiek rīkotas zaļumballes. Krogzemnieki devuši tautiskās pašapziņas modinātāja dzimtai uzvārdu-Krogzems.
Strenči Rīgas un gaujas ielas krustojums.
J.Ziemeļnieka iela no Rīgas ielas puses
1921.gada plūdi
Rīgas iela 11,tagad tikai pamati pēc 2021.gada
Rīgas iela 14
Rīgas ielas15 pagalms