Datējums "1900" ir aplams. Prezidents J.Čakste 1926.g martā pieņēma lēmumu atlaist A.Niedram soda neizciesto daļu ar noteikumu, ka “pēc atsvabināšanas no apcietinājuma viņam nekavējoties jāatstāj Latvijas valsts teritorija”, Niedra Latvijā atgriezās tikai 1942. gada aprīlī, bet jau tā paša gada 25.septembrī Rīgā mira. Šai fotogrāfijā A.Niedra ir mūža nogalē, ja tā uzņemta Latvijā, tad 1942. gadā. Attēlā arī A.Niedras sieva Emīlija Kristīne Bankovska (1872–1945), jaunais vīrietis iespējams ir viens no viņa četriem dēliem: Kārlis (1898–1966), Andrejs (1901–1987), Alnis (1903–1945) vai Andrievs (1905–1945), attiecīgi ar dēla sievu un mazbērniem. (Iespējams arī, ka fotogrāfija uzņemta Austrumprūsijā, kur A.Niedra dzīvoja attiecīgi 1926-1942 gadu periodā.)
Diriģents Imants Resnis precizējis dažu personāžu vārdus fotogrāfijā. Tātad - pēdējais teikums - Sēž no kreisās solo dziedāšanas skolotāja Vilma Arseņjeva, koncertmeistare Vita Livensone, kora vadītājs, diriģents Krišs Deķis, kormeistare Margarita Aulika, solo dziedāšanas skolotājas Milda Pūce un Edīte Kokare.
Diemžēl šīs un vēl dažu bildīšu no šis lapas oriģināla glabātājs ir Aldis Apsītis
Un šī nav fotogrāfija,bet kopija no Smiltenes fotogrāfa A.O.Pirro 30-to gadu krāsainā diapozitīva.Priekšplānā ir fotogrāfa A.O.Pirro sieva.
Ja ir vēlēsanās šo diapozitīvu kolekciju redzēt-ieejiet Aldis Apsītis Ziemeļlatvija.......
Šī fotogrāfija ir krietni vecāka.Zemes ceļs līdz līkumam ir tagadējā Pilskalna iela,bet no līkuma pa labi-Mežoles iela.Kā redzat vēl nevienas apbūves uz šīm ielām.Pret zemes ceļu-žīdu skola,labajā pusē policija ar tuptūzi.
Fotogrāfs J.Kārkliņs šoreiz nebūs īsti pareizi uzrakstījis fotogrāfijas kreisajā stūrī.Pareizi būtu skats no Vaļņu ielas gar Jāņkalnu uz pilsētas centru/baznīcu.Jāņkalns redzams fotogrāfijas labajā pusē ar visiem ieejas vārtiem.
Nu,bet kam negadās.....Bet fotografējis ir Smiltenes fotogrāfs Jūlijs Kārkliņš,kuru Smiltenieši sauca par Mākonīti. Arī viņa meita A.Kārkliņa bija Smiltenes fotogrāfs.Sākumā A.Kārkliņa,vēlāk A.Bērziņ.Viņai bija pašai savs fotosalons.J.ĶĀRKLIŅA fotosalona mājiņa-tintes pudelīte ir Smiltenē uz Daugavas ielas,tur atrodas kafejnīca RIVJĒRA,laikam gan nesen nobankrotējusi......
Visticamāk tās būs Aizkraukles pilsdrupas.
Datējums "1900" ir aplams. Prezidents J.Čakste 1926.g martā pieņēma lēmumu atlaist A.Niedram soda neizciesto daļu ar noteikumu, ka “pēc atsvabināšanas no apcietinājuma viņam nekavējoties jāatstāj Latvijas valsts teritorija”, Niedra Latvijā atgriezās tikai 1942. gada aprīlī, bet jau tā paša gada 25.septembrī Rīgā mira. Šai fotogrāfijā A.Niedra ir mūža nogalē, ja tā uzņemta Latvijā, tad 1942. gadā. Attēlā arī A.Niedras sieva Emīlija Kristīne Bankovska (1872–1945), jaunais vīrietis iespējams ir viens no viņa četriem dēliem: Kārlis (1898–1966), Andrejs (1901–1987), Alnis (1903–1945) vai Andrievs (1905–1945), attiecīgi ar dēla sievu un mazbērniem. (Iespējams arī, ka fotogrāfija uzņemta Austrumprūsijā, kur A.Niedra dzīvoja attiecīgi 1926-1942 gadu periodā.)
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Paldies par dažu attēlā redzamo personu atpazīšanu.
Jums taisnība, varbūt Sēlpils, varbūt citviet....
Paldies par precizējumu.
Paldies par precizējumu.
Fotogrāfs- K. Sarkangalvis Limbažos
Datējams pirms 1907. gada, kad vecā koka tilta vietā (attēla kreisajā pusē) pār Tebras upi uzbūvēts tagadējais mūra tilts.
Pirmā no kreisās puses ir Matilde Čulkova dz. Balode. Jaunā meitene, kas sēž uz moča ir viņas meita Kira Čulkova
Neizskatās pēc Kokneses
Paldies par papildinājumu!
Paldies par precizējumu. Izlabots.
Paldies par precizējumu. Izlabots.
Lūdzu izlabot!
Nepareiz paraksts fotogrāfijai! Tā ir Romas katoļu mūķeņu procesija, nevis pareizticīgo! Lūdzu izlabot!
Labdien, Armand! Vēlētos saņemt kādu ziņu uz e pastu: vel-GA@inbox.lv
Fotorgāfija publicēta - PORTRETS LATVIJĀ 20.GADSIMTS Sejas izteiksme *Izdevniecība Neputns,2018
Diriģents Imants Resnis precizējis dažu personāžu vārdus fotogrāfijā. Tātad - pēdējais teikums - Sēž no kreisās solo dziedāšanas skolotāja Vilma Arseņjeva, koncertmeistare Vita Livensone, kora vadītājs, diriģents Krišs Deķis, kormeistare Margarita Aulika, solo dziedāšanas skolotājas Milda Pūce un Edīte Kokare.
Un šī ir kopija no A.O.Pirro meln-baltā stikla diapozitīva un glabātājs diemžel esmu es............................
Un vēl varu piebilst,ka Smiltene bija ceturtā elektrificētā pilsēta Cariskajā Krievijā!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Diemžēl šīs un vēl dažu bildīšu no šis lapas oriģināla glabātājs ir Aldis Apsītis Un šī nav fotogrāfija,bet kopija no Smiltenes fotogrāfa A.O.Pirro 30-to gadu krāsainā diapozitīva.Priekšplānā ir fotogrāfa A.O.Pirro sieva. Ja ir vēlēsanās šo diapozitīvu kolekciju redzēt-ieejiet Aldis Apsītis Ziemeļlatvija.......
Šī fotogrāfija ir krietni vecāka.Zemes ceļs līdz līkumam ir tagadējā Pilskalna iela,bet no līkuma pa labi-Mežoles iela.Kā redzat vēl nevienas apbūves uz šīm ielām.Pret zemes ceļu-žīdu skola,labajā pusē policija ar tuptūzi.
Fotogrāfs J.Kārkliņs šoreiz nebūs īsti pareizi uzrakstījis fotogrāfijas kreisajā stūrī.Pareizi būtu skats no Vaļņu ielas gar Jāņkalnu uz pilsētas centru/baznīcu.Jāņkalns redzams fotogrāfijas labajā pusē ar visiem ieejas vārtiem. Nu,bet kam negadās.....Bet fotografējis ir Smiltenes fotogrāfs Jūlijs Kārkliņš,kuru Smiltenieši sauca par Mākonīti. Arī viņa meita A.Kārkliņa bija Smiltenes fotogrāfs.Sākumā A.Kārkliņa,vēlāk A.Bērziņ.Viņai bija pašai savs fotosalons.J.ĶĀRKLIŅA fotosalona mājiņa-tintes pudelīte ir Smiltenē uz Daugavas ielas,tur atrodas kafejnīca RIVJĒRA,laikam gan nesen nobankrotējusi......