Lai gan personas, vieta un "sižets" ir sakritīgs, spriežot pēc attēlā redzamo sieviešu apģērba, pieņēmums, ka šī bilde datējama ar to pašu datumu, kas norādīts uz citas šī portāla lietotāja publicētās fotogrāfijas (http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/44136/), visdrīzāk kļūdains.
Pirmajā rindā piektā no kreisās puses baltajā kleitā mana vecāmamma Vilma (dz. Paegle) Auziņa. Augša puišu rindā pirmais no kreisās puses viņas brālis Arvīds.
Tā ir bijusī draudzes skola, kas kara laikā tika nopostīta. Varētu būt ap 1910. gadu. (Fotogrāfijas autors Manneks darbojās Madlienā no 1900. gada). Pa labi-ceļš uz Ķeipeni, pa kreisi- uz mācītājmuižu.
1937. gada 5. septembrī notiek pieminekļa iesvētīšanas svinības. Vispirms baznīcā notiek svētku liturģija, kuru vada mācītāji – Madlienas draudzes mācītājs J. Kugrēns un Mālpils draudzes mācītājs. Pēc dievkalpojuma ar karogiem un orķestri visi devās gājienā caur karogoto Madlienu uz pieminekļa atklāšanas iesvētes vietu. Pieminekli atklāja un nodeva tautas sargāšanai kara ministra ģenerāļa Baloža uzdevumā kara virsprokurors pulkvedis Tepfers. (Informācija no Brīvā Zeme: Pirmdiena, 13. septembris, 1937.,Jaunākās Ziņas: Pirmdiena, 13. septembris, 1937.) Fotografēts, iespējams, 1937. gadā, kad uzcēla, jo fotografijā vēl nav redzama Skrīveru šoseja un ugunsdzēsēju depo. Skrīveru šoseju izbūvēja 1938. g un ugunsnovērošanas torni-1939. gadā
1928. gads. Kreisajā pusē vecais Vārnas krogs. 1.Pasaules karā daļa kroga nodedzināta. Pēc kara 1921. gadā atnāca dakteris un, tā kā ārsta māja nopostīta, apmetas Vārnas kroga atlikušajās istabās un tur iekārtoja ambulanci. 1924.gadā tas tika iesvētīts un kļuva par Madlienas doktorātu.2000. gadā ekonomisku apsvērumu dēļ slimnīcu slēdz. Ar 2001. gada nogali šeit vienistabu dzīvokļos izvieto trūcīgos pagasta iedzīvotājus. Labajā pusē Lielmaņa tirgotava. Aiz tās māja "Staburags" (sākotnēji- Monopols-spirta pārdotava).
Labajā pusē māja "Gabaliņi". Māja piederēja Miķelim Liepiņam. Pasts īrēja mājas apakšējo stāvu. 1901. gada laikrakstā Baltijas Vēstnesis lasām, ka 1901.gada 1. jūlijā Madlienā (Sissegalē), Rīgas apr., ar pasta un telegrāfu virsvaldes atļauju atvērta pasta nodaļa, kur pieņēma un izdeva visādas pasta korespondences. Kara laikā mājas nodega, pastu ierīkoja Staburagā. Tālumā redzams Stūra krogs.
Draudzene attēlā ir mana māte Velta Dukure(1914-2001).Viņa iebrauca Valmierā trīsdesmito gadu otrajā pusē no vecāku mājām "Bedrītes" Dikļu pagastā .Visu turpmāko dzīvi pavadīja Valmierā un strādāja pilsētas slimnīcā par sanitāri.
Arī šī nav Tāšu Padures, bet gan Bojas (Bojen) muižas pils (ja nemaldos, atrodas Kazdangas pagastā). Līdz ar to kļūdains ir arī pils apraksts, kas patapināts no Tāšu Padures pils aprakstiem.
Šī ir nevis Tāšu Padures (Tels-Paddern) muižas pils, bet gan Tāšu (Telsen) muižas (Medzes pagastā)kungu māja, celta 1734. gadā. Līdz ar to nepareiza ir arī pārējā informācija, kas aizgūta no Tāšu Padures pils apraksta.
Piekrītu, ka iepriekšējās anotācijas teikums bija mazliet neveikls. Acīmredzot, anotācijas rakstītājs bija domājis jaunizbūvēto Zasulauka - Tukuma dzelzceļa posmu, jo tā būvi uzsāka no jau iepriekš izbūvētā Rīgas - Bolderājas dzelzceļa, kā nozarojumu aiz Zasulauka stacijas.
Attēlā ar virsdiriģentiem - P. Kvelde (balts punkts pie kājām), pa labi Rolands Lāsmē (R. Laasmee ..-1975, Tartu vīru kora "GAUDEAMUS" diriģents)
Lūdzu papildināt ar gada skaitli - Grīnbergs, Jānis, 1933-1977 !
Varētu palīdzēt ar papildus informāciju par Alfrēdu Lūkinu? andrisluukins/@/gmail.com
Šī nav dzīvojamā ēka, bet gan Bučauskas draudzes skola.Kura atrodas Dzelzavā.
Tā ir Smiltenes mācītājmuiža,vidū ar ziediem mācītājs Kundziņš
Attēlā redzamā ēka ir arhitekta Indriķa Blankenburga (1887-1944) projektētā Aglonas ģimnāzijas ēka (celta 1927.- 1929.g.).
Armand, sievietes taču mīl pārģērbties, un tas ir ļoti ātri izdarāms, ja dzīvesvieta ir pilsētā, kur pastaigājas. :D
Lai gan personas, vieta un "sižets" ir sakritīgs, spriežot pēc attēlā redzamo sieviešu apģērba, pieņēmums, ka šī bilde datējama ar to pašu datumu, kas norādīts uz citas šī portāla lietotāja publicētās fotogrāfijas (http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/44136/), visdrīzāk kļūdains.
Pirmajā rindā piektā no kreisās puses baltajā kleitā mana vecāmamma Vilma (dz. Paegle) Auziņa. Augša puišu rindā pirmais no kreisās puses viņas brālis Arvīds.
Priekšplānā zviedru bruņukuģis "Sverige". Tālāk pa labi karakuģis "Virsaitis" Latvijas kara flotes flagkuģis.
Tā ir bijusī draudzes skola, kas kara laikā tika nopostīta. Varētu būt ap 1910. gadu. (Fotogrāfijas autors Manneks darbojās Madlienā no 1900. gada). Pa labi-ceļš uz Ķeipeni, pa kreisi- uz mācītājmuižu.
1937. gada 5. septembrī notiek pieminekļa iesvētīšanas svinības. Vispirms baznīcā notiek svētku liturģija, kuru vada mācītāji – Madlienas draudzes mācītājs J. Kugrēns un Mālpils draudzes mācītājs. Pēc dievkalpojuma ar karogiem un orķestri visi devās gājienā caur karogoto Madlienu uz pieminekļa atklāšanas iesvētes vietu. Pieminekli atklāja un nodeva tautas sargāšanai kara ministra ģenerāļa Baloža uzdevumā kara virsprokurors pulkvedis Tepfers. (Informācija no Brīvā Zeme: Pirmdiena, 13. septembris, 1937.,Jaunākās Ziņas: Pirmdiena, 13. septembris, 1937.) Fotografēts, iespējams, 1937. gadā, kad uzcēla, jo fotografijā vēl nav redzama Skrīveru šoseja un ugunsdzēsēju depo. Skrīveru šoseju izbūvēja 1938. g un ugunsnovērošanas torni-1939. gadā
1928. gads. Kreisajā pusē vecais Vārnas krogs. 1.Pasaules karā daļa kroga nodedzināta. Pēc kara 1921. gadā atnāca dakteris un, tā kā ārsta māja nopostīta, apmetas Vārnas kroga atlikušajās istabās un tur iekārtoja ambulanci. 1924.gadā tas tika iesvētīts un kļuva par Madlienas doktorātu.2000. gadā ekonomisku apsvērumu dēļ slimnīcu slēdz. Ar 2001. gada nogali šeit vienistabu dzīvokļos izvieto trūcīgos pagasta iedzīvotājus. Labajā pusē Lielmaņa tirgotava. Aiz tās māja "Staburags" (sākotnēji- Monopols-spirta pārdotava).
Labajā pusē māja "Gabaliņi". Māja piederēja Miķelim Liepiņam. Pasts īrēja mājas apakšējo stāvu. 1901. gada laikrakstā Baltijas Vēstnesis lasām, ka 1901.gada 1. jūlijā Madlienā (Sissegalē), Rīgas apr., ar pasta un telegrāfu virsvaldes atļauju atvērta pasta nodaļa, kur pieņēma un izdeva visādas pasta korespondences. Kara laikā mājas nodega, pastu ierīkoja Staburagā. Tālumā redzams Stūra krogs.
No baznīcas centra virzienā.Labajā pusē - aptieka, kreisajā pusē - Stūra krogs, bet vidū tālumā- Skujas krogs.
Draudzene attēlā ir mana māte Velta Dukure(1914-2001).Viņa iebrauca Valmierā trīsdesmito gadu otrajā pusē no vecāku mājām "Bedrītes" Dikļu pagastā .Visu turpmāko dzīvi pavadīja Valmierā un strādāja pilsētas slimnīcā par sanitāri.
Latvija ir vienkārši skaista...
Arī šī nav Tāšu Padures, bet gan Bojas (Bojen) muižas pils (ja nemaldos, atrodas Kazdangas pagastā). Līdz ar to kļūdains ir arī pils apraksts, kas patapināts no Tāšu Padures pils aprakstiem.
Šī ir nevis Tāšu Padures (Tels-Paddern) muižas pils, bet gan Tāšu (Telsen) muižas (Medzes pagastā)kungu māja, celta 1734. gadā. Līdz ar to nepareiza ir arī pārējā informācija, kas aizgūta no Tāšu Padures pils apraksta.
Dublējas ar http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/31351/
Ir pievienota fotogrāfijas otrā puse.
Piekrītu, ka iepriekšējās anotācijas teikums bija mazliet neveikls. Acīmredzot, anotācijas rakstītājs bija domājis jaunizbūvēto Zasulauka - Tukuma dzelzceļa posmu, jo tā būvi uzsāka no jau iepriekš izbūvētā Rīgas - Bolderājas dzelzceļa, kā nozarojumu aiz Zasulauka stacijas.
Paldies par precizējumu.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par precizējumu.