Iespējams tas ir tas pats pasākums, kas attēlots šeit: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/35191/#c4740
Vienības svētku kopparāde 1939. gada 15. maijā. Tajā dalību ņēma garnizons - Latgales artilērijas pulks, Jēkabpils, Krustpils un apkārtējo pagastu aizsargi, ugunsdzēsēji, mazpulki, vidusskolas un pamatskolu saimes. Kopparādē piedalījās aptuveni 2000 personu, to pieņēma garnizona priekšnieks pulkvedis Žīds. Parādes laikā pulkvedis pasniedza virsnieku dāvāto karogu Jēkabpils vidusskolai
Ogres Ziņas, Nr.23 (27.08.1938), O.Liepiņa rkasts Tēvzemei un Brīvībai.
"(..) 14. augustā Valsts prezidenta vietnieks, kara ministrs un Latvijas atbrīvotāju virspavēlnieks, ģenerālis Jānis Balodis atklāja pieminēkli Latgales partizāņiem Balvos."
Seko izklāsts par partizāniem Brīvības cīņu laikā, kas ir dažādu kara dalībnieku un tostarp Baloža stāstījums. Raksta daļa, kas attiecināma uz minēto pasākumu Balvos beidzas tā: "Un kā savas runas kvintesenci ģenerālis Balodis uzsvēra:"Es gribētu, lai jūs atminētos šodien, rīt un vienmēr uz priekšu divus vārdus, kas ir ierakstīti mūsu kopīgā pieminēklī - mūsu Brīvības pieminēklī Rīgā:"Tēvzemei un Brīvībai". Sevišķi es lūdzu jūs, Latvijas jaunatne, šos vārdus atminēties. Es domāju, ka šajos divos vārdos ir izteikta mūsu pagātne un nākotne un jums šie divi vārdi arī grūtās dienās būs kā zvaigznes, kā ceļa rādītāji."
Tauta vienprātīgā sajūsmā uzņēma ministra vārdus (..)."
Latgales artilērijas pulka karavīru ierinda pie pieminekļa Latvijas brīvības cīnītājiem Krustpilī (Jēkabpilī). Attēlā redzams Krustpils pils apaļais tornītis.
Kā priekšmets būtu jāpievieno: Jēkabpils.
Pēc beidzamās iegūtās informācijas, liekas, ka tas bērns Leontīnes klēpī varētu būt viņas vidējais- Kārlis. Aina bijusi jaunākā. Jā, un izrādās, ka Leontīnes vīrs bija Kārlis Udrass, igauņu izcelsmes. Tātad ģimenē bijuši divi Kārļi Udrasi- tēvs un dēls. Jā, un beidzamais kļūdas labojums- Leontīnes un Kārļa Udrasu vecākais dēls tomēr esot bijis Fridrihs vārdā.
Pie atklātnes (Jelgava 0203) uzradīts "Jelgavas pils 191-", bet atklātnē ir redzams pils rietuma sparns, kurš ir uzbuvets pec 1937.gada. "Lauksaimniecības akadēmijas (tagad LLU) vajadzībām 1937. gadā lika pamatus jaunajam pils rietumu spārnam. Brīvo atvērumu pret pilsētu aizbūvēja ar divstāvu korpusu pēc profesora Eižena Laubes projekta, tādējādi pili noslēdzot ciešā četrstūra blokā"
Šī māja "padomju laikā" piederēja Alūksnes ceļu būvei.Tajā dzīvoja ceļubūves strādnieks ar savu ģimeni.Mājā bija iekārtota istaba, kurā nepieciešamības gadījumā varēja atpūsties un pārgulēt tālbraucēji šoferi.
Kristīne Vitenbergs (Wittenbergs) dzimusi 1878. gada 2. februārī Ķempju muižas Vīķu mājās (Wihke) Kārļa un Līzas ģimenē, par ko atrodams ieraksts attiecīgā gada Siguldas luterāņu draudzes baznīcas grāmatā.
A. Šīmanim Latviešu strēlnieku krūšu zīme.
Kāda ir Matīsa ielas (Rīga) nosaukuma izcelsme?
Fotogrāfijas otrā pusē rakstīts: "Latgales lauks. vidusskola 1933. gadā"!
Iespējams tas ir tas pats pasākums, kas attēlots šeit: https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/35191/#c4740 Vienības svētku kopparāde 1939. gada 15. maijā. Tajā dalību ņēma garnizons - Latgales artilērijas pulks, Jēkabpils, Krustpils un apkārtējo pagastu aizsargi, ugunsdzēsēji, mazpulki, vidusskolas un pamatskolu saimes. Kopparādē piedalījās aptuveni 2000 personu, to pieņēma garnizona priekšnieks pulkvedis Žīds. Parādes laikā pulkvedis pasniedza virsnieku dāvāto karogu Jēkabpils vidusskolai
vieta: Zviedrija
Ogres Ziņas, Nr.23 (27.08.1938), O.Liepiņa rkasts Tēvzemei un Brīvībai. "(..) 14. augustā Valsts prezidenta vietnieks, kara ministrs un Latvijas atbrīvotāju virspavēlnieks, ģenerālis Jānis Balodis atklāja pieminēkli Latgales partizāņiem Balvos." Seko izklāsts par partizāniem Brīvības cīņu laikā, kas ir dažādu kara dalībnieku un tostarp Baloža stāstījums. Raksta daļa, kas attiecināma uz minēto pasākumu Balvos beidzas tā: "Un kā savas runas kvintesenci ģenerālis Balodis uzsvēra:"Es gribētu, lai jūs atminētos šodien, rīt un vienmēr uz priekšu divus vārdus, kas ir ierakstīti mūsu kopīgā pieminēklī - mūsu Brīvības pieminēklī Rīgā:"Tēvzemei un Brīvībai". Sevišķi es lūdzu jūs, Latvijas jaunatne, šos vārdus atminēties. Es domāju, ka šajos divos vārdos ir izteikta mūsu pagātne un nākotne un jums šie divi vārdi arī grūtās dienās būs kā zvaigznes, kā ceļa rādītāji." Tauta vienprātīgā sajūsmā uzņēma ministra vārdus (..)."
Celta kā slimnīcas ķirurģiskās nodaļas ēka, arhitekts A. Klinklāvs.
Priekšmeti:Latvija. Armija. Latgales artilērijas pulks
Priekšmeti:Latvija. Armija. Latgales artilērijas pulks
Latgales artilērijas pulka karavīru ierinda pie pieminekļa Latvijas brīvības cīnītājiem Krustpilī (Jēkabpilī). Attēlā redzams Krustpils pils apaļais tornītis. Kā priekšmets būtu jāpievieno: Jēkabpils.
Pirmā no labās iespējams ir Aina Udrass.
Ļoti iespējams, ka Kārlis Udrass atpūtas brīdī dienesta laikā.
Blakus viņam pa kreisi māsa Aina, trešais no kreisās vecākais brālis Fridrihs.
Kārlis Udrass kā cara armijas karavīrs, Aivara Kalniņa vectēvs.
Uzraksts otrā pusē varētu būt: Par atmiņu no čoma Lūša.
Fridrihs Udrass, Leontīnes un Kārļa Udrasu vecākais dēls.
Kļūdas labojums: Kārlis Udrass, Aivara Kalniņa mātes Ainas brālis. Aivara Kalniņa vectēvs arī bija Kārlis Udrass. Pārējā informācija pareiza.
Pēc beidzamās iegūtās informācijas, liekas, ka tas bērns Leontīnes klēpī varētu būt viņas vidējais- Kārlis. Aina bijusi jaunākā. Jā, un izrādās, ka Leontīnes vīrs bija Kārlis Udrass, igauņu izcelsmes. Tātad ģimenē bijuši divi Kārļi Udrasi- tēvs un dēls. Jā, un beidzamais kļūdas labojums- Leontīnes un Kārļa Udrasu vecākais dēls tomēr esot bijis Fridrihs vārdā.
Atklatnē ir uzrādīts datums 02.08.1923. Tatad to datejuma nevar but "193-"
Pie atklātnes (Jelgava 0203) uzradīts "Jelgavas pils 191-", bet atklātnē ir redzams pils rietuma sparns, kurš ir uzbuvets pec 1937.gada. "Lauksaimniecības akadēmijas (tagad LLU) vajadzībām 1937. gadā lika pamatus jaunajam pils rietumu spārnam. Brīvo atvērumu pret pilsētu aizbūvēja ar divstāvu korpusu pēc profesora Eižena Laubes projekta, tādējādi pili noslēdzot ciešā četrstūra blokā"
Šī māja "padomju laikā" piederēja Alūksnes ceļu būvei.Tajā dzīvoja ceļubūves strādnieks ar savu ģimeni.Mājā bija iekārtota istaba, kurā nepieciešamības gadījumā varēja atpūsties un pārgulēt tālbraucēji šoferi.
Broce jā ,bet ne 188.....bet 178.. vai 1790 ..tie ,jo Broce dzīvoja 18 gs.
Vai patiešām Saldū vilnu karsēja, nevis kārsa?
Vai patiešām Saldū vilnu karsēja, nevis kārsa?
Kristīne Vitenbergs (Wittenbergs) dzimusi 1878. gada 2. februārī Ķempju muižas Vīķu mājās (Wihke) Kārļa un Līzas ģimenē, par ko atrodams ieraksts attiecīgā gada Siguldas luterāņu draudzes baznīcas grāmatā.