Jūsu pieminētie avoti, godātais Raupes-Raupa kungs, ir arī manā rīcībā, taču biju pilnīgi pārliecināts, ka manis pieminētā ielu nosaukumu rādītāja sastādītājas - Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Rīgas vēstures izpētes nodaļas vadītāja un nodaļas galvenā speciāliste - ir arhīvā atradušas attiecīgu Rīgas izpildkomitejas lēmumu. Nupat pārbaudīju viņu uzrādītajos izmantotajos avotos norādīto LVA dokumentu – nekā tamlīdzīga. Tam vispār nav nekāda sakara ne ar ielām, ne laukumiem, parkiem, tiltiem...
Kā teica Reigans, 1988. gadā Maskavā tiekoties ar Brežņevu: doverjai, no proverjai. Paldies par sniegto mācību, Raupes-Raupa kungs!
Laimonis Lazdiņš 2015.gada 8.novembris Fotografijā kur redzama skolotāja Meta Neimane parakstā ir kļūda. Vārda ģimnāzijas vietā jabūt p a m a t s k o l a
Pēc Eduarda teiktā, Anna nākusi no Alūksnes apkaimes, it kā no Ziemeru puses. Mēģināju viņu atrast vecajās baznīcu grāmatās, sākot no 1866. gada, bet nekā- un interesanti, ka uzvārds Upmalietis tur vispār nefigurēja, bija tikai dažas personas ar uzvārdu- Upmalis [Uppmall].
God. Silāra kungs. Jūsu minētais izdevums, diemžēl, nav manā krājumā, bet atliek nožēlot, ka esat uzticējies tikai šādam avotam, no kura savu "informāciju", acīmredzot, smēlis arī Eichenbauma kungs. Pārskatot manā krājumā esošo literatūru, izziņu krājumus un Rīgas kartes, kas izdotas tieši aplūkojamā laikposmā - respektīvi padomju gadu izdevumus, iesaku arī Jums ielūkoties enciklopēdijas "Rīga" 294. lappusē (1988. gada izdevums) un izziņu krājumos "Rīga", kas manā bibliotēkā pārstāvēti ar 1964., 1970. un 1991. gadu izdevumiem.Jaunāku laiku izdevums un, tādēļ iespējams, mazāk uzticams ir enciklopēdijas "Rīgas ielas" 3. sējums, kurā aicinu Jūs ielūkoties 87. lappusē. Vai Jūsuprāt minētie izdevumi, tāpat padomju laiku Rīgas kartes un plāni uzrāda sadzīvē lietotos, bet ne faktiskos jeb oficiālos ielu nosaukumus? Arī ielu nosaukumu plāksnītes padomju laika Ganību dambī, Jūsuprāt, būs bijušas kļūdainas? Būšu patiesi pārsteigts, ja Jūs, god. Silāra kungs, varēsiet piedāvāt kaut vienu dokumentāli ticamu pierādījumu, izņemot Jūsu minēto, bez šaubām, kļūdaino avotu, ka līdz 1995. gadam Rīgā bijusi Ganību dambja IELA. Paļauties uz mūsdienu kļūdainiem drukas darbiem ir vienlīdz bīstami, kā uzticēties visam, ko ieraugāt tīmekļa resursos.
Iesaku, godājamais Raupes-Raupa kungs, ielūkoties 2001. gadā izdotās grāmatas "Rīgas ielu, laukumu, parku un tiltu nosaukumu rādītājs" 51. lappusē un pēc tam atvainoties Eichenbauma kungam. Viena lieta, kā mēs kādu ielu dēvējam sadzīvē, cita, kāds ir tās faktiskais jeb oficiālais nosaukums.
Jau 70. gados nācās palaikam apmeklēt uzņēmumu Komutators Ganību dambī un kā tolaik, tā arīdzan vēlāk tas bija un palika Ganību dambis, bet te, kur bijis, kur nebijis, V.Eichenbauma kungs, paziņojot, ka nekāds tur Ganību dambis, bet gan Ganību dambja iela un tagadējais nosaukums tam esot tikai no 1995.! Te nu jāpiekrīt J.Prauliņa kungam no iepriekšējā komentāra - Ai ai ai, atkal kļūda!
Ganību dambis - nosaaukums no XVI g.s., ceļš no Ganību vārtiem uz Aleksandra augstumiem, Sarkandaugavā; 1861. sadalīts nosaukums Ganību dambis I un II; 1923. I Ganību d. pārdēvēts par Pulkveža Brieža ielu, 1940/1940. un 1944/1995. Sverdlova iela; 1923. II Ganību dambis pār Ganību dambi; 1941/1942. Kalpaka iela, 1942/1945. II Ganību dambis; 1945/1995. Ganību dambja iela;
1995. tagadējais nosaukums.
MAČS Elmārs, mācītājs.
* 1909. V 04.
1938. beidzis Latvijas Universitāti, kand. theol.,
1938. IX 25. ordinēts par Rīgas pilsētas iecirkņa vikāru,
1938. XII 01. apstiprināts par Strenču pilsētas draudzes mācītāju,
1938/1944.. Strenču pilsētas ev. lut. draudzes mācītājs,
1944/1972. Kabiles ev.lut. draudzes mācītājs,
Avots: „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.;
„Baznīcas kalendārs“, R., 1942.;
„Svētdienas Rīts“ # 40/1938., # 1/1939.
www,biographien.lv
Paju Jānis Pētera d., zemnieks, 04.07.1905. gadā atļauts atklāt fotogrāfisko iestādi II ganību dambī Nr.1. 1914. gadā iestāde darbojas. Livlandische Gouvernement Zeitung Nr.66/1905. No 1912. gadā Nr.1a, Gr. 12/136. Koka divstāvu ēku būvējusi dzirnavnieka sieva Anna Eitčens (Eitschen) dz. Krūmings, pēc arhitekta G. Vinklera 20.06.1876. gadā apstiprināta projekta, nojaukta apm. 2010. gadā, iestāde bija ierīkota verandā.
Švaka kvalitāte bildēm caurmērā, ja grib ko saskatīt, piem. majas nummuru vai plāksnīti ar uzrakstu pie veikala, var palikt galīgi bez acēm. :D
Tas vīrs izskatās pēc Strenču pilsētas vecākā Kārļa Subera, kas stāv otrais no kreisās.
Virsrakstā nepareizi rakstīts ciema un ēkas nosaukums. Tie nav Kakaiši, bet Kaikaši, arī: Kaikaži.
Jūsu pieminētie avoti, godātais Raupes-Raupa kungs, ir arī manā rīcībā, taču biju pilnīgi pārliecināts, ka manis pieminētā ielu nosaukumu rādītāja sastādītājas - Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Rīgas vēstures izpētes nodaļas vadītāja un nodaļas galvenā speciāliste - ir arhīvā atradušas attiecīgu Rīgas izpildkomitejas lēmumu. Nupat pārbaudīju viņu uzrādītajos izmantotajos avotos norādīto LVA dokumentu – nekā tamlīdzīga. Tam vispār nav nekāda sakara ne ar ielām, ne laukumiem, parkiem, tiltiem... Kā teica Reigans, 1988. gadā Maskavā tiekoties ar Brežņevu: doverjai, no proverjai. Paldies par sniegto mācību, Raupes-Raupa kungs!
Burtnieku novads, mājas "Pennes"
Burtnieku novads, mājas "Pennes"
Laimonis Lazdiņš 2015.gada 8.novembris Fotografijā kur redzama skolotāja Meta Neimane parakstā ir kļūda. Vārda ģimnāzijas vietā jabūt p a m a t s k o l a
1978.gada februārī ēkā izcēlās ugunsgrēks. Tātad - 1977 gads.
Elizabetes ielā Nr.61, pie kinoteātra Maska.
Pēc Eduarda teiktā, Anna nākusi no Alūksnes apkaimes, it kā no Ziemeru puses. Mēģināju viņu atrast vecajās baznīcu grāmatās, sākot no 1866. gada, bet nekā- un interesanti, ka uzvārds Upmalietis tur vispār nefigurēja, bija tikai dažas personas ar uzvārdu- Upmalis [Uppmall].
Uzvārds- Zariņa, atcerējās Eduards.
Paldies par papildinājumu.
Paldies par komentāru.
Paldies par komentāru ar Jaņa Rozentāla atmiņām.
Paldies par komentāru.
God. Silāra kungs. Jūsu minētais izdevums, diemžēl, nav manā krājumā, bet atliek nožēlot, ka esat uzticējies tikai šādam avotam, no kura savu "informāciju", acīmredzot, smēlis arī Eichenbauma kungs. Pārskatot manā krājumā esošo literatūru, izziņu krājumus un Rīgas kartes, kas izdotas tieši aplūkojamā laikposmā - respektīvi padomju gadu izdevumus, iesaku arī Jums ielūkoties enciklopēdijas "Rīga" 294. lappusē (1988. gada izdevums) un izziņu krājumos "Rīga", kas manā bibliotēkā pārstāvēti ar 1964., 1970. un 1991. gadu izdevumiem.Jaunāku laiku izdevums un, tādēļ iespējams, mazāk uzticams ir enciklopēdijas "Rīgas ielas" 3. sējums, kurā aicinu Jūs ielūkoties 87. lappusē. Vai Jūsuprāt minētie izdevumi, tāpat padomju laiku Rīgas kartes un plāni uzrāda sadzīvē lietotos, bet ne faktiskos jeb oficiālos ielu nosaukumus? Arī ielu nosaukumu plāksnītes padomju laika Ganību dambī, Jūsuprāt, būs bijušas kļūdainas? Būšu patiesi pārsteigts, ja Jūs, god. Silāra kungs, varēsiet piedāvāt kaut vienu dokumentāli ticamu pierādījumu, izņemot Jūsu minēto, bez šaubām, kļūdaino avotu, ka līdz 1995. gadam Rīgā bijusi Ganību dambja IELA. Paļauties uz mūsdienu kļūdainiem drukas darbiem ir vienlīdz bīstami, kā uzticēties visam, ko ieraugāt tīmekļa resursos.
Iesaku, godājamais Raupes-Raupa kungs, ielūkoties 2001. gadā izdotās grāmatas "Rīgas ielu, laukumu, parku un tiltu nosaukumu rādītājs" 51. lappusē un pēc tam atvainoties Eichenbauma kungam. Viena lieta, kā mēs kādu ielu dēvējam sadzīvē, cita, kāds ir tās faktiskais jeb oficiālais nosaukums.
Rīgas iela
Jau 70. gados nācās palaikam apmeklēt uzņēmumu Komutators Ganību dambī un kā tolaik, tā arīdzan vēlāk tas bija un palika Ganību dambis, bet te, kur bijis, kur nebijis, V.Eichenbauma kungs, paziņojot, ka nekāds tur Ganību dambis, bet gan Ganību dambja iela un tagadējais nosaukums tam esot tikai no 1995.! Te nu jāpiekrīt J.Prauliņa kungam no iepriekšējā komentāra - Ai ai ai, atkal kļūda!
Ganību dambis - nosaaukums no XVI g.s., ceļš no Ganību vārtiem uz Aleksandra augstumiem, Sarkandaugavā; 1861. sadalīts nosaukums Ganību dambis I un II; 1923. I Ganību d. pārdēvēts par Pulkveža Brieža ielu, 1940/1940. un 1944/1995. Sverdlova iela; 1923. II Ganību dambis pār Ganību dambi; 1941/1942. Kalpaka iela, 1942/1945. II Ganību dambis; 1945/1995. Ganību dambja iela; 1995. tagadējais nosaukums.
Ai ai ai, atkal kļūda, vakar nosūtīju daudz bilžu, laikam biju noguris, piedodiet. Tātad, Zelma bija Jāņa Dzilnas māsa, nevis māsīca.
Atvainojos par neprecizitāti: Lolija ir Eduarda māsīca, tēva Jāņa māsas Zelmas meita.
MAČS Elmārs, mācītājs. * 1909. V 04. 1938. beidzis Latvijas Universitāti, kand. theol., 1938. IX 25. ordinēts par Rīgas pilsētas iecirkņa vikāru, 1938. XII 01. apstiprināts par Strenču pilsētas draudzes mācītāju, 1938/1944.. Strenču pilsētas ev. lut. draudzes mācītājs, 1944/1972. Kabiles ev.lut. draudzes mācītājs, Avots: „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.; „Baznīcas kalendārs“, R., 1942.; „Svētdienas Rīts“ # 40/1938., # 1/1939. www,biographien.lv
Paju Jānis Pētera d., zemnieks, 04.07.1905. gadā atļauts atklāt fotogrāfisko iestādi II ganību dambī Nr.1. 1914. gadā iestāde darbojas. Livlandische Gouvernement Zeitung Nr.66/1905. No 1912. gadā Nr.1a, Gr. 12/136. Koka divstāvu ēku būvējusi dzirnavnieka sieva Anna Eitčens (Eitschen) dz. Krūmings, pēc arhitekta G. Vinklera 20.06.1876. gadā apstiprināta projekta, nojaukta apm. 2010. gadā, iestāde bija ierīkota verandā.
Kamanas pie ēkas Kaļķu un Z.A. Meierovica ielas krustojumā. Patreiz J. Redlich. veikala vietā iekārtots Macdonald`s restorāns.
Švaka kvalitāte bildēm caurmērā, ja grib ko saskatīt, piem. majas nummuru vai plāksnīti ar uzrakstu pie veikala, var palikt galīgi bez acēm. :D Tas vīrs izskatās pēc Strenču pilsētas vecākā Kārļa Subera, kas stāv otrais no kreisās.
Telpa izskatās pēc saieta zāles ar soliem un skatuvi dibenplānā. Tā ka droši vien tas ir kosmētiskais remonts, varbūt Tautas namā.